"Sadales tīkls" nav nekāds "Latvenergo"
Andis Pinkulis, AS Sadales tīkls izpilddirektors27.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlamies precizēt, ka 2014. gada 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons, kas Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) paziņojumā tiek minēts gan kā ASSadales tīkls, gan AS "Latvenergo" pārstāvis. Ilvars Pētersons savas kompetences ietvaros pārstāv tikai un vienīgi AS Sadales tīkls.
Juridiski patstāvīgu darbību AS Sadales tīkls sāka 2007. gada 1. jūlijā, Latvijai pildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredzēja pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kad AS Sadales tīkls tika juridiski nodalīts no AS Latvenergo.
AS Sadales tīkls pamatuzdevums ir elektroenerģijas kā lietotājam nepieciešama produkta piegāde līdz katram konkrētam uzņēmuma licences darbības zonā esošam klientam, nodrošinot sadales tīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību. Līdz ar to AS Sadales tīkls un AS Latvenergo ir divi atsevišķi uzņēmumi ar pilnīgi atšķirīgiem uzdevumiem, funkcijām un arī pārvaldi.
Līdz ar lēmumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu AS Sadales tīkls tika deleģētas jaunas papildu funkcijas - uzņēmumam ir jānodrošina piekļuve tīkla infrastruktūrai (jeb vienādi "spēles noteikumi") visiem elektroenerģijas tirgotājiem, kā arī sabiedrības informēšana par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, akcentējot iedzīvotājiem būtiskākos jautājumus - kas viņiem ir jāzina un kādai ir jābūt viņu rīcībai tirgus atvēršanas procesā.
Ilvara Pētersona dalības 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes mērķis bija pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk skaidrot Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumus par elektroenerģijas tirgus atvēršanu un nepieciešamo rīcību šajā procesā - kur meklēt informāciju, kā izvērtēt un izvēlēties tirgotāju piedāvājumus un kā saņemt valsts atbalstu!
Attiecībā uz Obligātā iepirkuma komponenti (OIK), - ir vispārzināms, ka OIK tiek aprēķinātas un noteiktas vienreiz gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām.
Tādēļ korekti ir salīdzināt saņemto atbalstu pēc Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) nomaksas, jo SEN nodokli saņem valsts budžets un to nevarētu uzskatīt par ražotāja saņemto atbalstu. Līdz ar to saskaņā ar Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā publiski pieejamo informāciju LAEF paziņojumā nav precīzi norādīts 2014.gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo TEC izmaksātais atbalsts - tas ir nevis 49.9 milj.EUR, bet 42.4 milj.EUR.
Savukārt pēc AS Sadales tīkls pieprasītās un AS Latvenergo sniegtās informācijas, kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā ražotājiem virs tirgus cenas un SEN nomaksas ir izmaksāts 112.0 milj.EUR, tādējādi AS Latvenergo TEC daļa nav mainījusies kopš 2013.gada un tā ir tāda pati kā pērn - 38%.
Savukārt visu to ražotāju daļa, kuri elektroenerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir pieaugusi no 35% līdz 37%, ar skaidru tendenci turpināt pieaugt. Pirmajā pusgadā izmaksātā summas virs tirgus cenas un SEN nodokļa nomaksas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem sasniedza 41.8 milj.EUR un visticamāk, vērojot tendences, gada griezumā kopumā atbalsts apsteigs atbalstu AS Latvenergo TEC.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, lai turpmāk novērstu jebkādas savstarpējas nesaprašanās un pārpratumus, rosinām organizēt klātienes tikšanos, kuras ietvaros koleģiāli pārrunāt AS Sadales tīkls lomu un uzdevumus elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesā un LAEF redzējumu par iepriekš minēto.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
