Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus", turklāt "33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm", - ar šādiem skaļiem paziņojumiem par it kā LTV darbinieku veiktu "analīzi" svētdien klajā nāca Latvijas Televīzijas raidījums De Facto. Savukārt mēs esam pārbaudījuši pašu De Facto analīzi, un pārbaudes rezultāti norāda kā uz faktiem, ko De Facto ir noklusējuši vai "pievilkuši", lai tie atbilstu sižeta veidotājiem (vai tā pasūtītājiem) vēlamajiem, tā arī uz vienkāršiem sabiedriskās televīzijas meliem.

De Facto apgalvojums: 20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi.

Patiesībā no 100 VID izmeklētājiem, kuri 2015. gada decembrī ir bijuši VID atalgojuma saņēmēju sarakstā, skaidras naudas uzkrājumi ir 19 izmeklētājiem. Šo uzkrājumu summa ir no "iespaidīgiem" 2165 eiro līdz 8000 dolāriem un 21 000 eiro.

De Facto apgalvojums: Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro.

Patiesībā atalgojuma atšķirības ir daudz lielākas - no 600 līdz 1080 eiro mēnesī (neskaitot dažādus īpašus gadījumus, kad mēnesī izmaksātā summa var pārsniegt divus un pat piecus tūkstošus eiro).

De Facto apgalvojums: Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 eiro.

Patiesībā kopējā šo 100 izmeklētāju deklarētā skaidras naudas uzkrājumu kopsumma ir 187 498 eiro (pārvēršot eiro arī deklarētos dolārus un dāņu kronas). Turklāt šī summa glabāta nevis pērn, bet gan 2014. gadā - De Facto "piemirsuši", ka "analizētās" deklarācijas ir par aizpagājušo gadu, bet par pagājušo tādu vienkārši nav.

De Facto apgalvojums: VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence, norāda De Facto, – iespējama atkarība no azartspēlēm. De Facto skaidro, ka var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no “Latvijas Loto”.

Patiesībā "ieņēmumi no Latloto" nebūt nav visai izplatīti - tos 2014. gadā deklarējuši četri no 100 izmeklētājiem. De Facto noklusētās šo četru izmeklētāju gūto laimestu summas ir šādas: Andis Janvāris - 53,88 eiro, Raitis Līviņš - 39,89 eiro, Mārtiņš Saule - 158.58 eiro, Edgars Revins - 211 eiro. Savukārt De Facto apgalvojums par visu  "iespējami atkarīgo" "ikgadējiem" ieņēmumiem no Latloto neatbilst patiesībai.

De Facto apgalvojums: Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm, norāda raidījuma veidotāji. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro.

Patiesībā runa ir par izmeklētāju Ritu Sivačovu, kurai gan nevis pērn, bet 2014. gadā deklarēts 9500 eiro uzkrājums skaidrā naudā un saņemts 860 eiro laimests no SIA Optibet. De Facto gan noklusējis, ka 6000 eiro uzkrājums viņai parādījies 2013. gadā līdz ar zemes saņemšanu mantojumā un 2014. gadā zeme pārdota par 5439.37 eiro. Lai gan De Facto apgalvo, ka deklarācijas esot izpētījis daudzu gadu garumā, noklusēts arī tas, ka nevienu citu laimestu Rita Sivačova nav saņēmusi pēdējo deviņu gadu laikā - kopš sākusi aizpildīt deklarācijas.

De Facto apgalvojums: Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.

Patiesībā De Facto nav spējis nepārspīlēt pat detaļās - 2014. gadā (nevis pērn) Mārtiņš Saule no Rational Gaming Europe Ltd. un Affiliate Lounge BML Group Ltd. (Malta) ir laimējis 1287.13 un 1140.00 eiro - tātad kopā "interneta azartspēlēs" laimējis nevis "vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro", bet gan 2427,13 eiro.

Savukārt De Facto apgalvojums, ka izmeklētājs esot "ņēmis virkni aizņēmumu par mazām summām", ir pilnīgi nepatiess: patiesībā Mārtiņš Saule deklarējis 23 309.32 eiro parādsaistības, un viņa 2014. gada deklarācijā nekas neliecina, ka viņš būtu ņēmis "virkni aizņēmumu par mazām summām".

29 tūkstošu eiro parādsaistības viņam parādījušās 2008. gadā, iegādājoties nekustamo īpašumu, un gadu gaitā pamazām nomaksātas. 2010. gadā Mārtiņš Saule aizņēmies vēl 600 latu, bet līdz 2013. gadam tos atdevis, - arī visus šos faktus De Facto ir noklusējis.

De Facto apgalvojums: Kā piemēru De Facto min to, ka VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.

Patiesībā šeit ir domāta VID vecākā izmeklētāja Kristīne Bogdanova (neviens cits VID izmeklētājs 2014. gadā - ko De Facto kļūdaini sauc par pagājušo gadu, lai gan pagājušā gada deklarāciju vēl nemaz nepastāv, - nav saņēmis 2400 eiro dāvinājumu).

Kristīnes Bogdanovas māte ir Elija Sinija, kas gan naudu meitai dāvinājusi tikai piecus gadus, nevis sešus, kā apgalvojis De Facto.

Savukārt De Facto noklusētās (noklusēšanas iemesls ir skaidri saprotams, paraugoties uz "iespaidīgajām" summām) dāvinājumu summas pa gadiem ir šādas: 2013. gadā - 700 latu, 2012. gadā dāvinājuma nav bijis, 2011. gadā - 250 latu, 2010. gadā - 550 latu, 2009. gadā - 950 latu.

Elija Sinija strādā Maltas pagasta pašvaldībā, un ir tikai loģiski, ka viņas deklarācijās par 2009., 2010., 2011., 2013. un 2014. gadu šādi dāvinājumi neparādās.

Vispirms jau tie neparādās tāpēc, ka būtu jāuzrāda darījumu sadaļā, taču tur jāuzrāda tikai tie darījumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Taču vēl būtiskāks neparādīšanās iemesls ir tas, ka gada deklarāciju Elija Sinija vispār iesniegusi tikai par 2009. un 2011. gadu. To, ka nekādu Elijas Sinijas amatpersonas deklarāciju par 2010., 2013. un 2014. gadu vienkārši nav, De Facto savā "analīzē" ir noklusējis.

De Facto apgalvojums: 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Patiesībā nekāda trešā daļa nesanāk ne tuvu - pat tad, ja pieskaitītu visus četrus "ikgadējos" Latloto laimestu saņēmējus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...