"SBRE" melojuši par slimnīcas būvdarbu pārtraukšanu, vadītājs atlūgumu iesniedzis jau pirms mēneša
PIETIEK26.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, būvkompāniju apvienība SBRE, kurā apvienojušās pretrunīgu slavu guvušās būvkompānijas Skonto būve un Re&Re, ir melojusi, par P. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbu apturēšanas iemeslu nosaucot negaidītu un pēkšņu būvniecības darbu vadītāja atlūgumu. Intervijā pietiek būvdarbu vadītājs Andris Tīģeris apliecina - atlūgums iesniegts likumā noteiktā kārtībā, mēnesi iepriekš, tā ka būvniekiem patiesībā ir bijis pietiekami laika, lai šo problēmu atrisinātu.
- Es ne uz kādām ārzemēm netaisos pārcelties un arī atlūgumu iesniedzu likumā noteiktā kārtībā mēnesi iepriekš. Man negribas, ka parādās tāda informācija, jo tas var ietekmēt manu karjeru. Viens ir būvkompānijas nostāja, bet es domāju, ka jums vajadzēja arī noskaidrot manu viedokli, pirms rakstīt.
- Un kāds bija iemesls jūsu aiziešanai?
- Tas bija pārdomāts lēmums. Es jau daudzus gadus strādāju Skonto, un ir pienācis laiks jauniem izaicinājumiem, bet šādas informācijas parādīšanās tagad var ietekmēt attieksmi pret mani darba intervijās.
- Kā jūs domājat, kādēļ viņiem vēl nav izdevies atrast jaunu vadītāju?
- Nu, tas jums ir jāprasa viņiem. Es ar to nenodarbojos.
- Bet tas laikam nav tik vienkārši - atrast ar tādu pieredzi un kvalifikāciju?
- It kā visi Latvijā ir celtnieki, bet tādu īstu profesionāļu ir maz. Negribas jau sevi lielīt. Bet es domāju, ka viņi drīz atradīs.
- Pēc jūsu domām, kādēļ viņi teica, ka jūs pēkšņi aizgājāt un pārceļaties uz ārzemēm?
- Es neesmu psihologs, es to nemāku pateikt. Man tikai bija svarīgi, lai tiek atsaukta tā informācija, ka esmu pēkšņi aizgājis, jo es domāju turpināt savu karjeru Latvijā un esmu gatavs jauniem izaicinājumiem.
- Bet tā aiziešana bija saistīta ar šo objektu?
- Tas bija pārdomāts lēmums. Ir pienācis laiks jauniem izaicinājumiem. Es mēnesi iepriekš brīdināju. Tagad eju uz darba intervijām, un šāds raksts var to ietekmēt, ka es tādu lielu objektu pēkšņi pametu.
- Ja es pareizi saprotu, tad jūsu aiziešanas iemesls bija vēlme aiziet no kompānijas, nevis jauns piedāvājums.
- Nu vienmēr jau, lai kaut kur sāktu no jauna, no kaut kurienes ir jāaiziet.
- Bet jums bija izteikts cits piedāvājums?
- Es tagad izskatu piedāvājumus, eju uz darba intervijām.
- Tad galvenais iemesls bija vēlme doties prom, nevis vilinošāks piedāvājums?
- Es jau daudzus gadus strādāju, ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Esmu gatavs jauniem izaicinājumiem.
- Bet jūs kaut kas neapmierināja darbā? Kāds īsti bija iemesls?
- Tas bija pārdomāts un izsvērts lēmums. Bija pienākusi situācija un es to izdarīju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
