"SC" deputāts Potapkins uz Saeimu vizinās ar apbedīšanas biroja luksusauto
PIETIEK02.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau citiem medijiem bija žēlojies PVN apiešanā pieķertais Volvo džipa īpašnieks Dzintars Zaķis (Vienotība), viņš tiešām nav vienīgais Saeimas deputāts, kurš uz parlamentu dodas dārgā auto. Kā novēroja Pietiek, pie Saeimas nama neilgi pirms parlamenta vasaras brīvdienām bija redzams milzīgs balts Audi Q7 markas džips, kura vējstiklā bija redzama Saskaņas centra (SC) deputātam Sergejam Potapkinam izsniegta caurlaide. Balto Audi džipu ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, līzingā iegādājusies SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus".
Gluži jauna luksusklases Audi džipa starp paša deputāta deklarētajiem braucamrīkiem nav: kā liecina deputāta Potapkina (SC) valsts amatpersonas deklarācija, viņam pieder divas BMW markas automašīnas - 21 un 10 gadus vecas, kā arī 18 gadu vecs Honda motocikls. Tieši par braukšanu bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ar vienu no BMW Potapkinu bija pieķērusi ceļu policija un Saeima 21. jūnijā izdeva administratīvai sodīšanai.
Savukārt balto Audi Q7 džipu ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, kā izrādās, līzingā pirkusi SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus". Šī firma saskaņā ar Lursoft datiem pieder uzņēmējam Sergejam Pizānam, kuru deputāts dēvē par senu draugu. Abi Pietiek apgalvo, ka starp viņiem nav finansiālu darījumu un auto Potapkina rīcībā nodots "pa draugam". "Man patīk mašīnas, es tās mainu, jo, paldies Dievam, man ir draugi, kas dod lietot," saka deputāts Potapkins.
Kā redzams, Audi markas auto izplatītāja mājaslapā pieejamajā cenu lapā, Audi Q7 ir dārgs auto. Tā cena ir no 46 519 eiro (32 563 latiem) bez PVN. Deputāta draugs Pizāns Pietiek neslēpj, ka balto luksusauto, kas īsti nav piemērots viņa firmas pamatdarbības - apbedīšanas pakalpojumu - veikšanai, patiesībā pircis ģimenes, ne biznesa vajadzībām, izmantodams, ka tādā veidā pirkums salētinās, jo nav jāmaksā PVN. "Sieva vainīga," saka uzņēmējs. Proti, Pizāna dzīvesbiedre aizvadītajā gadā ceļu satiksmes negadījumā sasitusi iepriekšējo auto un vīrs, vēlēdamies viņu iepriecināt, nopircis vietā balto džipu. Pabraukusi ar to pāris nedēļas, uzņēmēja sieva paziņojusi, ka šis auto nav viņas, jo negrib "lielu un baltu".
Ikmēneša līzinga maksājumi par auto esot aptuveni 300 latu, bet Pizāns no drauga Potapkina tos neiekasējot. Vienīgā noruna, kas nostiprināta savstarpējā līgumā, - ka deputāts maksā par visiem džipa ekspluatācijas izdevumiem un apņemas to par savu naudu saremontēt, ja tas saplīstu. "Vai tad viņam ir nauda?" uz jautājumu, kāpēc faktiski uztur deputāta lietošanā esošu džipu, par to neprasot līzinga maksājumu segšanu, atjautā Pizāns.
Uzņēmējs neuzskata, ka šādā veidā izdara pakalpojumu vēlētai amatpersonai, bet Potapkins - ka saņemtu materiālu labumu. Tiesa, Pizāns ir arī Potapkina pārstāvētā politiskā spēka ziedotājs. 2010. gada augustā viņš Saskaņai ziedojis 500 latu, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāze.
Lursoft datubāzē redzams, ka Potpkins kopā ar Pizānu 2011. gada februārī dibinājuši biedrību Pierobežas projekti, kurā amatpersona uzrādās arī Potapkina deputāta palīdze Tatjana Rumjanceva. Nodibinājuma finanšu pārskats rāda, ka saimniecisko darbību tas nav uzsācis. Potapkins atzīst, ka bijusi iecere pretendēt uz ES naudu un uzsākt ar apbedīšanas biznesu saistītu projektu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Ideja bijusi izveidot datubāzi par robežas abās pusēs esošajiem apbedījumiem, un šī pakalpojuma pircēji varētu būt iedzīvotāji un pašvaldības. Tomēr attiecību pasliktināšanās starp ES un Baltkrieviju šo ieceri apcirtusi.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
