Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gada 19. septembra vakarā savās mājās Langstiņos tika nogalināts advokāts Pāvels Rebenoks, un, neraugoties uz iekšlietu ministra un policijas vadības skaļajiem paziņojumiem, arī pašlaik, gadu vēlāk izmeklēšana nav nonākusi ne soli tuvāk šīs slepkavības pasūtītājiem un izpildītājiem. Nākammēnes klajā nāks ar Indriķa Latvieša pseidonīmu rakstošā autora (vai autoru) romāns „Nāve”, kas ir jau ceturtais politisko kriminālromānu „Bailes” sērijā, un tajā, kā tiek solīts, viena no galvenajām sižeta līnijām būs saistīta tieši ar „caurcaurēm izdomāta” advokāta Pāvela Rebanoka un tāpat „pilnīgi izfantazētas” parlamenta deputātes Jutas Sviķes – iepriekšējā dzīvē zināmas kā Annas Patopovas – nāves apstākļiem. Šodien  publicējam vienu no jaunā romāna ievadnodaļām, kas veltīta tieši šai tēmai.

„Policijas izmeklētāja Vita Ķēvele izmisīgi meklēja izeju, un, jo vairāk viņa pēc tās raudzījās, jo vairāk saprata, ka izejas vienkārši nav. Nav – un viss. Nebija citu variantu kā tikai turpināt uztvert priekšniecības norādījumus, kuri, kā likums, vienmēr bija noformēti dažādas aizplīvurotības mājienu formā, bet ne reizi, nu tiešām burtiski ne reizi – tā, kā to noteica Kriminālprocesa likums un policijas iekšējie normatīvie akti.

Jau no pirmās dienas, kad šī lieta tika nodota viņas pārziņā, Ķēvelei bija slikta priekšnojauta, ka tieši tā arī būs. Noslepkavotais bija publiski zināma un pietiekami pretrunīga persona, bet atšķirībā no dažu citu skaļo slepkavību upuriem nekad nekādās pat puskriminālās aktivitātēs nebija iesaistīts. Turklāt arī pati slepkavība bija veikta tik… laikam visprecīzākais apzīmējums būtu – tik nepareizi.

Saistībā ar šo slepkavību nekas negāja kopā, pilnīgi un absolūti nekas. Jau cik mēneši bija pagājuši, bet Ķēvele visā notikušajā nesaskatīja nekādu loģiku, nekādu pārliecinošu motivāciju ne slepkavībai vispār, ne vēl jo vairāk tik brutālam tās izpildījumam. 

Ierasties vēlā vakara stundā bagāta Pierīgas ciemata lepnā privātmājā, nebaidoties no ciematā pa labi un pa kreisi sakarinātajām videokamerām, un tur vienu mājas saimnieku brutāli nosist ar turpat netālu paķertiem dēļu galiem, bet otru – kaut tas visu notikušo bija redzējis – atstāt dzīvu. Nu kurš kaut cik prātīgs cilvēks tā darīja?

Ja tā būtu vienīgā dīvainība, – nu, dievs ar viņu, kas tik viss nenotika pasaulē, galvenais būtu, lai kriminālprocesu uzraugošais prokurors skaļi neprotestē, un miers. Atnāca kaut kādi narkomāni, kuriem vajadzēja devai, ieraudzīja mājas logos gaismu un… jā, un ko? 

Jebkurš normāls narkomāns šādā situācijā pagrieztos un dotos tālāk, – Langstiņos dzīvoja nopietni ļaudis, daudziem seifos bija šaujamie, un, ja reiz narkomāni tiešām tik tālu būtu atkūlušies, viņi jau nu būtu pagājuši dažus simtus metru tālāk un atraduši kādu māju ar tumšiem logiem, kurā tieši tāpat varētu būt atrodams kas vērtīgs un kur neviens netraucētu to savākt.

Bet nē – viņi bija izvēlējušies īpaši lepnu privātmāju, kurā kāds acīmredzot bija uz vietas, turpat pie mājas paķēruši dēļu galus un, mājā sastopot divus vīriešus, bez kādām liekām pārdomām metušies tiem virsū, vienu situši tik pamatīgi, ka burtiski lupatās sašķaidījuši galvu, bet otru atkal tikai nedaudz iebukņījuši – turklāt vēl ļāvuši viņam gan paklausīties, gan paskatīties, lai tas viņus pēcāk policijai varētu aprakstīt iespējami precīzi.

Un tas vēl bija tikai sākums. Tikuši galā ar mājas saimniekiem, iebrucēji bija ķērušies pie tā, kas labākajā gadījumā izskatījās pēc vienas no pasaules visstulbākajām laupīšanām, – it īpaši ņemot vērā izdarīto slepkavību, kurai vismaz no laupīšanas viedokļa nebija nu ne vismazākās praktiskās jēgas. Patiesībā šeit nevarēja būt divu domu – tā bija vienkārši laupīšanas imitācija, un slepkavas pat nebija centušies, lai tā izskatītos citādāk, tur nu Ķēvelei nebija ne mazāko šaubu.

Savukārt pēc šīs muļķīgās slepkavības un vēl muļķīgākās laupīšanas iebrucēji kopā ar savu laupījumu bija vienkārši izkūpējuši, izgaisuši, dematerializējušies bez kādām pēdām. Pat ņemot vērā to, kas publiski medijos vēlāk tika nosaukts par „Langstiņu ciema videonovērošanas sistēmu darbībā notikušu tehnoloģisku pārrāvumu”, Ķēvelei nebija skaidrs, kā tieši viņiem it kā bija izdevies no Langstiņiem izzust, nenonākot nevienas pašas novērošanas kameras redzeslokā. Ja nu vienīgi ar gaisa balonu vai lidojošo šķīvi, nu, vai varbūt Langstiņu ezerā uznirušu zemūdeni.

Neviens pasaules narkomāns ne uz ko tādu nebūtu spējīgs, – un uz šo sugu izmeklētāja Ķēvele bija pietiekami atskatījusies. Bet arī tā vēl bija tikai pusbēda – tāpat kā viss, ko nozieguma vietā gan bija, gan nebija sastrādājuši nemākuļi un slaisti policistu formās. Šo to viņi bija izbradājuši, šo to sabojājuši, bet vēl visu ko vienkārši nebija pamanījuši. Ķēvelei bija vienkārši nepatīkami vēl nedēļām pēc notikuma atkal un atkal saņemt noslepkavotā advokāta tuvinieku un paziņu signālus – ziniet, tur un tur mājā vai tās tuvumā mēs atradām vēl tādu un tādu priekšmetu, asins traipus un vēl visu ko, ko jūsējie acīmredzot nav pamanījuši…

Vissliktākais bija tas, ka vēl tagad, jau mēnešu mēnešus pēc slepkavības, ne Ķēvelei, ne viņas kolēģiem nebija ne mazākā pavediena… nē, ne tikai pavediena, bet pat kaut cik loģiskas un ticamas versijas – kam un kāpēc būtu savajadzējies brutāli nogalināt zvērināto advokātu Pāvelu Rebanoku. Viņa klausījās ik pa laikam atskanošos priekšniecības skaļos paziņojumus un labi zināja, ka tiem nav nu ne mazākā pamata.

Pašai Ķēvelei faktiski skaidrs bija viens: tā neapšaubāmi bija demonstratīva nogalināšana, izrēķināšanās, kuras galvenais mērķis bija – kādai nezināmai personai vai personu grupai parādīt, kas notiek ar cilvēku, kurš… jā, kurš ko? Viņai nebija šaubu, ka slepkavība ar nodomu bija tik brutāla un nežēlīga, un tieši tāpat ar nodomu arī veiktā laupīšana bija tik nepārliecinoša, lai kādam kaut kas būtu pilnīgi skaidrs. Jautājums tikai – kam un kas?

Vienkārši tāpat šādas slepkavības nenotika – nenotika un viss. Patiesībā pat pusotru gadu iepriekš notikusī maksātnespējas administratora Mārtiņa Punkus demonstratīvā nogalināšana radīja mazāk jautājumu. Tur bija pietiekami daudz nopietnu cilvēku un struktūru, kam nelaiķis ar savu pārmērīgo apetīti un uzdrīkstēšanos bija pārgājis ceļu. Jautājums bija tikai – kurš no viņiem bija zaudējis pacietību vai nolēmis, ka šis ir labākais no visiem sliktajiem risinājumiem.

Bet „viņas” nelaiķim šāda iespējamo slepkavības pasūtītāju saraksta nebija. Nebija – un viss. Jā, advokātam Rebanokam bija nozīmīgi klienti, viņš bija tuvs politikai, grozījās gan ap galvaspilsētas ostu un uzņēmumu „Latvstrāva”, gan farmācijas uzņēmumu „Olfarm” un Tautsaimniecības ministriju, tika pieminēta arī elektrības cenu regulēšana, Jaunās sociālistiskās partijas bīdītais sašķidrinātās gāzes termināļa projekts un vēl nez kas. 

Tur visur apkārt grozījās pat ļoti nopietni cilvēki, – bieži vien pilnīgi citi, ne tie, kuru vārdi tika minēti publiski. Taču nekur advokātam nebija bijis skarbu konfliktu, vēl vairāk, par nelaiķi visi teica apmēram vienu un to pašu – ar viņu vienmēr par visu varēja vienoties pa labam, konflikti galīgi nebija viņa stihija un vismazāk jau tādi, kuri varētu beigties ar slepkavību.

Jā, viss loģiski, bet Langstiņu mājā vienalga gulēja līķis ar nežēlīgi sašķaidītu galvu, blakus tam bija atstāts dzīvs svarīgs liecinieks, un inspektorei Ķēvelei nebija šaubu: tas nozīmēja, ka kādam Rebanoks – vai varbūt kāds viņa klients vai kompanjons – bija pārgājis ceļu tik nopietni, ka advokāta demonstratīva nogalināšana bija šķitusi labākais un efektīvākais veids, kā… un jau atkal atbildes nebija – kā izdarīt ko?…

Tas bija skaidrs viņai. Tas bija skaidrs arī cilvēkiem apkārt – ne tikai nedaudzajiem profesionāļiem, kas pēc visām Iekšējo lietu ministriju vadījušo diletantu un vienkārši muļķu aktivitātēm vēl bija palikuši viņas nodaļā, bet arī ierindas politiķiem. Taču augstajai vadībai gan ministrijā, gan augstāk nekas no tā nebija skaidrs. Viņi prasīja rezultātu – un paši sev šķita visgudrākie un zinošākie.

Kronis visam bija nu jau izbijušais iekšējo lietu ministrs Sandis Ļengans, kuram varēja nedot ne ēst, ne dzert, tik kaut jel kādā sakarā tikt televīzijas kameru priekšā. Ķēvelei būtu tiešām interesanti uzzināt – kas un kādā formā bija ministram pasniedzis notikušo tā, ka tas jau nākamajā dienā, knibinot manikirētos nadziņus, visiem interesentiem klāstīja, ka notikušais gandrīz droši esot vienkārša un primitīva laupīšana, par ko liecinot gan pazudušie dārgie pulksteņi, gan kas tik vēl ne. Savukārt slepkavība – nu, tā, neliela blakne…

Policijā par šo kungu viedoklis bija skaidrs jau no pirmās dienas: cilvēks, kas slienājas ap miljonāru tusiņiem; cilvēks, kas nespēj noņemt no amata pat sev nepatīkamu un galēji sakompromitējušos policijas priekšnieku; cilvēks, kurš līdz kļūšanai par ministru ir spējis kaut ko nopelnīt, vienīgi „tirgojot” savas dzīvesbiedres taisītos spriedumus; cilvēks, kurš nespēj pieņemt nevienu lēmumu, piecreiz nenobīstoties no sekām; cilvēks, kam ir kontakti narkodīleru aprindās; visbeidzot vīrietis, kurš reizi nedēļā iet uz manikīru, – ko gan par tādu varēja domāt policistu aprindās.

Kad ministrs Ļengans jau nākamajā dienā sāka publiski stāstīt par slepkavību laupīšanas nolūkos, sākotnēji inspektore domāja – kāds no policijas priekšniecības, zinot izbijušā lētā provinces advokātiņa, tagadējā ministra muldonīgo un pajolīgo dabu, tīšuprāt pametis viņam dezu, lai maldinātu slepkavas un nozieguma organizētājus. 

Tā bija ābeces patiesība, un tīrais brīnums – lai cik banāla būtu, šī metode nostrādāja atkal un atkal. Cilvēks gluži vienkārši tā bija iekārtots – lai cik profesionāls būtu, viņš nespēja neatslābt, redzot savu pretinieku atklātu stulbumu.

Taču gāja nedēļas un mēneši, un Ķēvele sev par pārsteigumu atklāja, ka tā nav bijusi nekāda dezinformācija, – runa nebija ne par ākstu Ļenganu, ne par pārdomātu noziedznieku maldināšanu. Kāds, kuru viņa ilgu laiku nespēja identificēt, ļoti mērķtiecīgi visiem uzspieda versiju par slepkavību laupīšanas nolūkos un visus citus variantus iespēju robežās noairēja tā patālāk. 

Turklāt šī noairēšana notika tik brutāli un bez kādas ceremonēšanās, ka bija skaidrs – to darīja kāds vai kādi pašā augšā, atšķirībā no muļķadesas ministra apveltīti ar reālu, praktiski izmantojamu varu. Vēl vairāk, aizvien vairāk inspektorei nostiprinājās pārliecība, ka laupīšanas versija bija saskaņota arī prokuratūras spicē, visticamākais, ar pašu ģenerālprokuroru Sūkānu vai kādu no ietekmīgākajiem virsprokuroriem.

Pazīmju netrūka. Ķēvele vienmēr bija ļoti piesardzīga, pat vistuvāko un pārbaudītāko kolēģu kompānijā pieminot savas izmeklējamās lietas, taču neviens jau viņai neliedza turēt ausis vaļā un klausīties Kriminālizlūkošanas pārvaldes – saīsinājumā KIP – kolēģu baikās un stāstiņos.

Stāstiņi bija, maigi izsakoties, ja ne atklāti biedējoši, tad vismaz sabaidoši un bažas radoši noteikti. Kāda ļoti cienījama pulkvežleitnante, kura bija mēģinājusi KIPa vadības līmenī painteresēties par lietas virzību un iespējamu saistību ar kaut ko no viņas pārziņā esošajiem procesiem, kaut kā pavisam nejauši drīz pēc tam bija pazemināta amatā un ierastās trīs gadu valsts noslēpuma pielaides vietā to saņēmusi tikai uz pusgadu.

Šis stāstiņš ļoti skaidri norādīja uz „jauno Valsts drošības komiteju” no Krišjāņa Barona ielas, un šo inspektores pārliecību vēl vairāk nostiprināja cits droši vien jau vismaz daļēji patiess atgadījums – sagadīšanās pēc vēl vienam pulkvežleitnantam tāpat bija ienācis prātā painteresēties par tieši to pašu tēmu, un nez vai sagadīšanās bija tā, kuras dēļ arī viņu nepatikšanas piedzīvoja faktiski nekavējoties. 

Vidēji tusnīgais kungs līdz šim fiziskās sagatavotības pārbaudes bija licis tieši tāpat kā nu jau bijušais Valsts policijas direktors Ints Skruzis – tā sacīt, lielākoties virtuāli, uzdodot vēlamo par esošo. Taču tieši tagad viņš pirmoreiz saņēma skaidru brīdinājumu, ka eksāmens var kļūt arī reāls un ka tā neizpildīšanas gadījumā var sekot paziņojums par neatbilstību.

Savukārt jebkādas šaubas izgaisināja trešais stāstiņš – par jau ļoti, ļoti cienījamu pulkvedi no Gaujas ielas, kuram sarunā ar pietiekami augsta līmeņa Drošuma policijas, tas ir, Valsts drošuma dienesta darbinieku tas bija pateicis skaidri un gaiši: liecies, Juri, mierā, šī lieta nav domāta atklāšanai, jo… nu, tev to vienkārši labāk nezināt, un arī man to labāk nezināt, nacionālā drošība ir pāri visam…

Pagāja pietiekami ilgs laiks, kamēr Ķēvele saprata vismaz to, no kurienes nāca spiediens par pareizo izmeklēšanas versiju. Kad tas pilnīgi nejauši notika, viņa saskuma pa īstam. Nebija labi, draugi, galīgi nebija labi. Un vēl sliktāk bija tas, ka izeju viņa neredzēja, – ja nu vienīgi savākt visus faktus un aizdomas vienā kaudzītē un, apejot visas hierarhijas un subordinācijas, doties pie pašas „augšas”. Sliktāk jau nebūs…”

Novērtē šo rakstu:

134
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...