Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie draugi! Kolēģi! Kongresa viesi! Laikā, kad dibināja “Jauno laiku”, kas ir pirmssākums “Vienotībai”, kongresos bija populāri runājāt par sapņiem, vīzijām un iecerēm. Sapņus visbiežāk asociē ar cerībām, labā gaidām. Taču, ja mēs runājam par šābrīža situāciju, to grūti nosaukt par sapni. “Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darbakārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli.

Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību. Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi, savu veikumu, analizēsim veiksmes un neveiksmes un, paturot prātā mērķus un vērtības, kas, es ceru, mūs joprojām vieno, diskutēsim par ikdienā darāmajiem darbiem un darbiem, ko vēlamies dāvināt savai valstij tās simtgadē.

Trešdien Latvijas Televīzijas diskusijas aptaujā par “Vienotības” nākotni skatītāju vidū vispopulārākā bija atbilde, ka, viņuprāt, “Vienotība” izšķīdīs iekšējos strīdos un savstarpējos kašķos un nesaskaņās. Bet tieši tāpat kā Latviju - mūsu nacionālās vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru - mums nevar atņemt ne pārsimts bēgļu, ne kādi ārēji apdraudējumi, jo tikai mēs paši varam veidot un stiprināt savu valsti, arī “Vienotību” nevar iznīcināt no ārpuses. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kam izrādīsies taisnība. Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.

Mēs nedrīkstam šaubīties viens par otru un viens otram neuzticēties. Mēs nedrīkstam aizmirst par uzdevumu, ar kādu tikām ievēlēti. Mēs paši nedrīkstam žonglēt ar baumām ap mūsu cilvēkiem. Ikviens, kurš šobrīd iesaistās šādās spekulācijās, kuras ar tādu baudu izgaršo koalīcijas partneri, vājina mūsu organizāciju un rada neuzticību vēlētājos. Varbūt mums sev jāuzdod jautājums, kāpēc, pirms diskusija notikusi mūsu pašu vidū, mūsu partneri jau steidz aizgūtnēm nominēt, slavēt vai noraidīt kādus amatu kandidātus?

Teju divsimt tūkstoši cilvēku iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savas balsis atdeva par “Vienotību”. Viņi balsoja par mums, lai mēs strādātu, pildītu dotos solījumus un spētu pieņemt adekvātus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Vēlreiz atcerēsimies, ka viedokļu dažādība ir mūsu spēks, taču nenoliegsim, ka ārējās pazīmes signalizē - ir pēdējais brīdis saņemties. Varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz - nedrīkstam sevi mierināt, ka savā nišā esam vienīgie un tas vien mums garantē labu rezultātu vēlēšanās. Gribu atgādināt ikvienam zālē sēdošajam, ka politiskā vara ir liela atbildība. Lēmumi, ko ikdienā pieņemam, rada ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī cilvēku ticību savai valstij. No lēmumiem, ko pieņemam šodien, ir atkarīgs, kāda būs Latvija pēc četriem gadiem un kāda būs Latvija nākamajā simtgadē.

Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība – spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi. Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Es patiesi ticu, ka “Vienotība” kā politisks spēks spēj parādīt izlēmīgu, neatlaidīgu un stingru rīcībspēju. Glaimi un konkurentu pienesti meli nekad nav palīdzējuši risināt sasāpējušas problēmas. Un tie nepadara mūs stiprākus vai sabiedrībai saprotamākus. Lai cik patīkami arī būtu uzklausīt komplimentus, mums jābūt drosmei paskatīties patiesībai acīs un ieklausīties, ko cilvēki ārpus Vecrīgas domā par “Vienotību”. Tieši tādēļ esmu pateicīga mūsu reģionu cilvēkiem par atklātajām sarunām un viedokļiem, pārrunājot gan ikdienas aktualitātes, gan “Vienotības” plānu Latvijas simtgadei.

Kolēģi!

Atgriežoties pie sākotnējā stāsta par sapņiem, es “Vienotību” vēlos redzēt kā organizāciju, kurai ir stipras nodaļas visos reģionos. Kur ievēlētās amatpersonas nav īpaši pamudināmas piedalīties gan partijas kopīgajos, gan reģionu rīkotajos pasākumos. Kur jauniešu organizācija ar sev raksturīgo nenogurstošo enerģiju un izdomu “Vienotības” mērķu aizstāvībā veido mūsu jauno politiķu paaudzi un nākotnes Latvijas politisko kultūru. Mūsu partijas biedru saliedētība ir mūsu kopīgā spēka garantija.

Es “Vienotību” vēlos redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus. Kura nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi, bet spēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem apliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība. Atklāts dialogs un kopīga rīcība pieder pie “Vienotības” ikdienas darba; tikai šādi mēs spēsim arī efektīvi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem valsts interešu vārdā.

Šodienas kongresa tēma ir “Vienotības” plāns Latvijas simtgadei. Mēs esam neliela tauta, un svarīgs ir katrs mūsu valsts iedzīvotājs, katra individuālie un mūsu kopīgie panākumi. Svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, sākot no pamatskolas, kas ieliek bērnos vērtību izpratni un patriotismu, svarīga ir augstākā vai profesionālā izglītība, kas dod reālas zināšanas un ir stabils pamats turpmākajai darba dzīvei, sniedzot pārliecību par katra cilvēka iespējām apgādāt sevi un savu ģimeni. Svarīga ir zinātne, kuras sasniegumus vēlamies ieviest tautsaimniecībā un ar kuras sasniegumiem Latvijas vārds tiek nests pasaulē.

Svarīga ir gudra ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kas ir ne tikai pārdomāta un ar sociālajiem partneriem laikus saskaņota nodokļu politika, pašmāju uzņēmēju novērtēšana un ieklausīšanās viņu viedoklī, bet arī tādas ierēdniecības veidošana, kas tā vietā, lai radītu aizvien jaunus birokrātiskus šķēršļus, par ko iekasēt soda naudas, būtu palīgs un sabiedrotais katram, kas vēršas pēc padoma vai palīdzības.

Svarīga ir kvalitatīva un visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no katra maciņa biezuma vai dzīvesvietas.

Svarīgi, lai tieši “Vienotība” vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, uzstājīgāk iestājoties par tiesu pieejamības nodrošināšanu un taisnīgu maksātnespējas procesu sakārtošanu.

Gan “Vienotības” programmā, gan plānā Latvijas simtgadei ir ietverti daudzi darbi un uzdevumi, par kuriem ir gana runāts un spriests. Ir brīži, kad pietiek veidot neskaitāmas darba grupas un saskaņošanas komisijas, lai bezgalīgi meklētu teorētiski visideālāko risinājumu. Beidzot ir pienācis laiks atrotīt piedurknes un ķerties pie darba.

Ja gribam arī turpmāk būt premjera partija, vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem. Svarīgi ir ne tikai kopīgi izstrādāt un pieņemt deklarācijas, bet arī, kopīgi strādājot, sasniegt izvirzītos mērķus. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Valdības vadītājam jādod skaidri uzdevumi savas valdības ministriem, neskatoties uz viņu politisko piederību, jāprasa to izpilde un atskaitīšanās sabiedrībai.

Cienījamie klātesošie!

Laikā, kad notikumi tuvāk un tālāk aiz mūsu robežām atgādina, cik trausls var būt miers un valstu suverenitāte, mēs stāvam uz savas valsts simtgades sliekšņa. Šis nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem Latvijas vēsturē. Ko tas nozīmē mums? Piedzīvot savas – brīvas, drošas un neatkarīgas - valsts simtgadi ir nenovērtējama privilēģija. Un tikpat lielā mērā arī atbildība. Atbildība pret paaudzēm, kas mūsu valsti dibinājušas un, ne mirkli nešauboties par tās nākotni, pārspēka priekšā nosargājušas. Atbildība pret vērtībām, kuras mūs vienojušas, spēcinājušas un iedrošinājušas Atmodas laikā no jauna atgūt savas valsts brīvību. Tā ir arī atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurās turpināsies mūsu darbi, skanēs mūsu vārdi, pārdzims mūsu ticība savai valstij un pārliecība par tās nākotni.

Kopš mūsu pēdējā kongresa pasaule no jauna ir mainījusies; vēl nesen pašsaprotamas lietas ir kļuvušas problemātiskas. Pasaulē arvien skaļāk sevi piesaka spēki, kuri met izaicinājumu demokrātijas vērtībām; tiek apšaubīta vienotas un solidāras Eiropas dzīvotspēja. Arī Latvijai arvien biežāk nākas skaidri paust savu pozīciju Eiropas un globālās politikas jautājumos, ne ar vārdiem, bet ar darbiem apliecinot savu piederību rietumu brīvo un demokrātisko valstu saimei.

Mūsu katra individuālā un visu kopīgā brīvība, labklājība un drošība ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticību savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un varas taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaugsmes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Tā ir fundamentāla prioritāte. Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uzticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni.

Reizēs, kad pasaule strauji mainās, mums ir svarīgi ieņemt savu nostāju pret pārmaiņām, kuras mūs ir jau skārušas šodien un skars arī nākotnē. Šeit mums paveras trīs iespējami ceļi – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Vispirms, mēs varam pārmaiņas ignorēt, izlikties, ka tās neredzam. Tas ļautu mums dzīvot mierīgi un bezbēdīgi, līdz pārmaiņas mūs pašus aizrautu sev līdzi kā skaidiņu kalnu strautā. Otrkārt, mēs varam redzēt pārmaiņas, taču pārspīlēt tās un paniskās bailēs noniecināt jau šodien sasniegto. Sevis un vēlētāju biedēšana, kā zināms, ir iedarbīga vēlēšanu stratēģija – taču diez vai tā ir īpaši produktīva grūtās situācijās, kad jāpieņem skaidri un izsvērti lēmumi.

Visbeidzot, mēs varam izlēmīgi vērst savu skatu nākotnē un saglabāt saglabāšanas vērto. Tieši šī trešā pieeja, manuprāt, šodien ir “Vienotības” pamatvērtība un vienlaikus – mūsu galvenais izaicinājums. Mums kā valdības vadošajai partijai šodien ir jārisina problēmas un jābūt gataviem nākotnei. Tomēr tas jādara, apzinoties, kāda vērtība ir demokrātiskai, nacionālai un eiropeiskai Latvijas valstij, kuru kopjam un veidojam jau teju simt gadu garumā. Nav lielas un mazas politikas, darbu lielu dara nodomi, mērķi un vērtības, kas likti tā pamatā.

Pieņemot ikvienu lēmumu, mums jāapzinās, ka Latvija un Latvijas nākotne ir mūsu dzīves pamatā. Īpaši šobrīd - situācijā, kad vairāki pasaules reģioni ir ierauti stihiskās, nereti vardarbīgās pārmaiņās. Brīva Latvija nav pašsaprotama, tā ir vērtība, kura jāsargā, un “Vienotībai” tajā ir svarīga loma. Mums nav tiesību būt sašķeltiem un vājiem. Nākotnes izaicinājumu priekšā mums jākļūst drošiem un izlēmīgiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...