"Slavenais" sociālās aprūpes centrs „Zemgale” izvēlas dārgākos Covid testus ar saukli: paši esam gudri, mums citu pieredzi izmantot nevajag
PIETIEK11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vadība balsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) Zemgale¸ kura filiālēs vienu pēc otra atklāja Covid-19 perēkļus un uzliesmojumus, uzskata, ka tā ir pietiekami kompetenta, lai izvēlētos, ko aicināt uz sarunu procedūru Covid-19 eksprestestu piegādei, un tai nav vēlmes vadīties pēc citu iestāžu veikto iepirkumu pieredzes, lai atrastu lētākos testus starp atbilstošajiem. Līdz ar to sarunu procedūrā VSAC Zemgale ir iegādājies vienus no dārgākajiem eksprestestiem.
25.janvārī VSAC Zemgale izsludināja sarunu procedūru eksprestestu iegādei Covid-19 infekcijas slimības noteikšanai VSAC Zemgale darbinieku vajadzībām. Piegādāt testus sarunu procedūrā aicināja tikai divas firmas – SIA Roche Latvija un SIA MS Hansa, lai gan īsi pirms tam eksprestestu iegādi konkursa kārtībā veica Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurai pieteikumus iesniedza veseli 12 piegādātāji.
Tomēr VSAC Zemgale netērēja laiku un enerģiju apzināt visus iespējamos piegādātājus, bet uzaicināja tikai divus. Lai gan iepirkumam bija strikti noteikumi, kādi testi jāpiegādā un kādām kvalitātēm tiem jāatbilst, tomēr VSAC Zemgale vadība izlēma, ka pati noskaidros, kuri piegādātāji piedāvā visatbilstošākos testus, un tos arī uzrunāja.
Kā skaidro VSAC Zemgale direktors Kristaps Keišs, esot veikta tirgus izpēte, kurā secināts, ka šādus eksprestestus piedāvā vairāki uzņēmumi, kuriem jau sākotnēji iztrūkstot kvalitatīva informācija par testu izcelsmes valsti, atbilstošiem kvalitātes kritērijiem (testa modelis atrodams Eiropas komisijas Covid-19 diagnostisko testu datubāzē, atsauces uz neatkarīgi veiktu pētījumu, atbilstība Eiropas komisijas ieteikumam (ES) 02020/1743 un Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas sniegtajām rekomendācijām attiecībā uz SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testa izvēli un izmantošanu u.c.
“Uz sarunu procedūru tika aicināti pretendenti, par kuriem bija iegūta pilnīgāka un atbilstoša informācija. Atbilstoši izstrādātajai tehniskai specifikācijai pretendentu iesūtītie piedāvājumi tika izvērtēti, un tika noteikts procedūras uzvarētājs, kuram tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības,” apgalvo K. Keišs.
Formāli vadoties pēc likuma, VSAC Zemgale bija tiesības veikt sarunu procedūru. Lai izvērtētu, vai šī sarunu procedūra ir veikta pamatoti, būtu jāuzsāk padziļināta izpēte jeb resoriskā pārbaude, skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva.
“Kā norādīts publicētajā noslēguma ziņojumā, sarunu procedūra tiek veikta saskaņa ar Publisko iepirkumu tikuma 8.panta septītās daļas 3.punktu, proti, pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kuri steidzamības nav iespējams piemērot citu iepirkuma procedūru. Sarunu procedūra bez publicēšanas dod iespēju pircējiem preces un pakalpojumus iegādāties īsākajā iespējamajā laikā un pircēji var tieši vest sarunas ar potenciālo darbuzņēmēju vai darbuzņēmējiem un nav spēkā ne prasības par publicēšanu, ne laika ierobežojumi, ne minimālais aptaujājamo kandidātu skaits, ne arī citas procedurālas prasība,” skaidro S. Krieva.
Vienlaikus viņa norāda, - tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 krīzes situācijā sarunu procedūra ir iespējama, ja ir neplānoti un ātri nepieciešams konkrēts pakalpojums vai preces, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību vai radītās sekas. “Attiecīgi pretendentu skaits un arī piedāvātās cenas var atšķirties atkarībā no vairākiem apstākļiem, tai skaitā no tā, cik steidzams ir konkrētais iepirkums un kāds ir piegādes apjoms u.tml.,” skaidro IUB pārstāve.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
