"Slavenais" sociālās aprūpes centrs „Zemgale” izvēlas dārgākos Covid testus ar saukli: paši esam gudri, mums citu pieredzi izmantot nevajag
PIETIEK11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vadība balsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) Zemgale¸ kura filiālēs vienu pēc otra atklāja Covid-19 perēkļus un uzliesmojumus, uzskata, ka tā ir pietiekami kompetenta, lai izvēlētos, ko aicināt uz sarunu procedūru Covid-19 eksprestestu piegādei, un tai nav vēlmes vadīties pēc citu iestāžu veikto iepirkumu pieredzes, lai atrastu lētākos testus starp atbilstošajiem. Līdz ar to sarunu procedūrā VSAC Zemgale ir iegādājies vienus no dārgākajiem eksprestestiem.
25.janvārī VSAC Zemgale izsludināja sarunu procedūru eksprestestu iegādei Covid-19 infekcijas slimības noteikšanai VSAC Zemgale darbinieku vajadzībām. Piegādāt testus sarunu procedūrā aicināja tikai divas firmas – SIA Roche Latvija un SIA MS Hansa, lai gan īsi pirms tam eksprestestu iegādi konkursa kārtībā veica Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurai pieteikumus iesniedza veseli 12 piegādātāji.
Tomēr VSAC Zemgale netērēja laiku un enerģiju apzināt visus iespējamos piegādātājus, bet uzaicināja tikai divus. Lai gan iepirkumam bija strikti noteikumi, kādi testi jāpiegādā un kādām kvalitātēm tiem jāatbilst, tomēr VSAC Zemgale vadība izlēma, ka pati noskaidros, kuri piegādātāji piedāvā visatbilstošākos testus, un tos arī uzrunāja.
Kā skaidro VSAC Zemgale direktors Kristaps Keišs, esot veikta tirgus izpēte, kurā secināts, ka šādus eksprestestus piedāvā vairāki uzņēmumi, kuriem jau sākotnēji iztrūkstot kvalitatīva informācija par testu izcelsmes valsti, atbilstošiem kvalitātes kritērijiem (testa modelis atrodams Eiropas komisijas Covid-19 diagnostisko testu datubāzē, atsauces uz neatkarīgi veiktu pētījumu, atbilstība Eiropas komisijas ieteikumam (ES) 02020/1743 un Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas sniegtajām rekomendācijām attiecībā uz SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testa izvēli un izmantošanu u.c.
“Uz sarunu procedūru tika aicināti pretendenti, par kuriem bija iegūta pilnīgāka un atbilstoša informācija. Atbilstoši izstrādātajai tehniskai specifikācijai pretendentu iesūtītie piedāvājumi tika izvērtēti, un tika noteikts procedūras uzvarētājs, kuram tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības,” apgalvo K. Keišs.
Formāli vadoties pēc likuma, VSAC Zemgale bija tiesības veikt sarunu procedūru. Lai izvērtētu, vai šī sarunu procedūra ir veikta pamatoti, būtu jāuzsāk padziļināta izpēte jeb resoriskā pārbaude, skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva.
“Kā norādīts publicētajā noslēguma ziņojumā, sarunu procedūra tiek veikta saskaņa ar Publisko iepirkumu tikuma 8.panta septītās daļas 3.punktu, proti, pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kuri steidzamības nav iespējams piemērot citu iepirkuma procedūru. Sarunu procedūra bez publicēšanas dod iespēju pircējiem preces un pakalpojumus iegādāties īsākajā iespējamajā laikā un pircēji var tieši vest sarunas ar potenciālo darbuzņēmēju vai darbuzņēmējiem un nav spēkā ne prasības par publicēšanu, ne laika ierobežojumi, ne minimālais aptaujājamo kandidātu skaits, ne arī citas procedurālas prasība,” skaidro S. Krieva.
Vienlaikus viņa norāda, - tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 krīzes situācijā sarunu procedūra ir iespējama, ja ir neplānoti un ātri nepieciešams konkrēts pakalpojums vai preces, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību vai radītās sekas. “Attiecīgi pretendentu skaits un arī piedāvātās cenas var atšķirties atkarībā no vairākiem apstākļiem, tai skaitā no tā, cik steidzams ir konkrētais iepirkums un kāds ir piegādes apjoms u.tml.,” skaidro IUB pārstāve.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
