"Smerč" Kalnu Karabahā – visdrīzāk nožēlojams viltojums, kas domāts tādiem diletantiem kā TVNET
Pietiek lasītājs22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
TVNET publikācijai pievienotā fotoattēlā redzama 300. kalibra 9M55K4 raķetes aste, kuru izmanto BM-30 Smerč raķešu sistēmās un kas esot nokritusi Kalnu Karabahā. Raķete ir
Nekavējoties jāsaka milzīgs paldies redaktoram, kurš tā vietā, lai parādītu vairākus šīs vietas leņķus, mums piedāvā tikai vienu. Vienīgais rāmis, kas mums tiek piedāvāts, neatklāj pilnu atrašanās vietas ainu. Mums tiek piedāvāts ļoti apgriezts un ļoti izolēts rāmis, uz kuru skatoties, nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus. Šī redaktora kadra izvēle, protams, ir vienkārša sakritība.
Tālāk jānorāda, ka uz raķetes astes, kas turklāt vēl nav eksplodējusi, redzamas diezgan vecu skrāpējumu un rūsas pēdas. Izrādās, ka Krievija, zinot, ka simtiem plašsaziņas līdzekļu visā pasaulē šo militāro konfliktu aplūkos gandrīz vai mikroskopā, ir nolēmusi izmantot vecas, bojātas, sarūsējušas raķetes.
Attēlā redzams, ka raķete nokrita nevis taisnā leņķī, bet aptuveni 60 grādu leņķī. Līdz ar to lielākajai daļai asfalta gabalu pēc sadursmes bija jāaizlido virzienā, kas ir pretējs lidojuma trajektorijai. Tā vietā attēlā mēs redzam asfalta gabalus ap sadursmes vietu, kas izkliedēti vairāk vai mazāk vienmērīgi.
Ar attēlā redzamajiem asfalta gabaliem, manuprāt, nav pietiekami, lai pilnībā nosegtu bedres virsmu. Turklāt tie vairāk atgādina drupatas, kuras kāds tikko izkaisīja.
Sadursmes vietā asfalts nemaz nav uzbriedis, ap bedri nav grants vai smilts, kas ir obligāta jebkura asfalta ceļa daļa. Mums tiek piedāvāts ticēt, ka raķete, kas ieurbusies zemē apmēram
Raķetes korpuss, kas sver kā maza automašīna, ietriecoties asfaltā ar vairākiem skaņas ātrumiem, nemaz nav saliecies un ir palicis pilnīgi taisns. Neticama izturība vecai, sarūsējušai, bojātai raķetei.
Pats interesantākais ir tas, ka uz raķetes korpusa asfalta līmenī ir redzamas metināšanas pēdas ar citu gaiši zaļa metāla gabalu. Metināšanas vieta sakrīt ar vietu, kur šajā konkrētajā raķetē beidzas raķetes daļa (dzinējs civilajā valodā) un sākas sprāgstvielas daļa.
Citiem vārdiem sakot, iespējams, ka šī feika autori kaut kur atrada vecu asti no norakstītas krievu raķetes, piemetināja to pie zaļas caurules gabala, lai ievietotu iepriekš izraktā bedrē, un visu šo piedzīvojumu nodeva kā vietu, kur nokritusi īsta kaujas raķete.
Acīmredzot tādiem demokrātijas ruporiem kā TVNET šāda veida informācijas izplatīšana ir goda lieta. Tagad TVNET sākuši izplatīt arī viltojumus no Karabahas.
TVNET raksts:
https://www.tvnet.lv/7109751/kalnu-karabahas-kara-naves-masina-smerc
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
