"Smerč" Kalnu Karabahā – visdrīzāk nožēlojams viltojums, kas domāts tādiem diletantiem kā TVNET
Pietiek lasītājs22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
TVNET publikācijai pievienotā fotoattēlā redzama 300. kalibra 9M55K4 raķetes aste, kuru izmanto BM-30 Smerč raķešu sistēmās un kas esot nokritusi Kalnu Karabahā. Raķete ir
Nekavējoties jāsaka milzīgs paldies redaktoram, kurš tā vietā, lai parādītu vairākus šīs vietas leņķus, mums piedāvā tikai vienu. Vienīgais rāmis, kas mums tiek piedāvāts, neatklāj pilnu atrašanās vietas ainu. Mums tiek piedāvāts ļoti apgriezts un ļoti izolēts rāmis, uz kuru skatoties, nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus. Šī redaktora kadra izvēle, protams, ir vienkārša sakritība.
Tālāk jānorāda, ka uz raķetes astes, kas turklāt vēl nav eksplodējusi, redzamas diezgan vecu skrāpējumu un rūsas pēdas. Izrādās, ka Krievija, zinot, ka simtiem plašsaziņas līdzekļu visā pasaulē šo militāro konfliktu aplūkos gandrīz vai mikroskopā, ir nolēmusi izmantot vecas, bojātas, sarūsējušas raķetes.
Attēlā redzams, ka raķete nokrita nevis taisnā leņķī, bet aptuveni 60 grādu leņķī. Līdz ar to lielākajai daļai asfalta gabalu pēc sadursmes bija jāaizlido virzienā, kas ir pretējs lidojuma trajektorijai. Tā vietā attēlā mēs redzam asfalta gabalus ap sadursmes vietu, kas izkliedēti vairāk vai mazāk vienmērīgi.
Ar attēlā redzamajiem asfalta gabaliem, manuprāt, nav pietiekami, lai pilnībā nosegtu bedres virsmu. Turklāt tie vairāk atgādina drupatas, kuras kāds tikko izkaisīja.
Sadursmes vietā asfalts nemaz nav uzbriedis, ap bedri nav grants vai smilts, kas ir obligāta jebkura asfalta ceļa daļa. Mums tiek piedāvāts ticēt, ka raķete, kas ieurbusies zemē apmēram
Raķetes korpuss, kas sver kā maza automašīna, ietriecoties asfaltā ar vairākiem skaņas ātrumiem, nemaz nav saliecies un ir palicis pilnīgi taisns. Neticama izturība vecai, sarūsējušai, bojātai raķetei.
Pats interesantākais ir tas, ka uz raķetes korpusa asfalta līmenī ir redzamas metināšanas pēdas ar citu gaiši zaļa metāla gabalu. Metināšanas vieta sakrīt ar vietu, kur šajā konkrētajā raķetē beidzas raķetes daļa (dzinējs civilajā valodā) un sākas sprāgstvielas daļa.
Citiem vārdiem sakot, iespējams, ka šī feika autori kaut kur atrada vecu asti no norakstītas krievu raķetes, piemetināja to pie zaļas caurules gabala, lai ievietotu iepriekš izraktā bedrē, un visu šo piedzīvojumu nodeva kā vietu, kur nokritusi īsta kaujas raķete.
Acīmredzot tādiem demokrātijas ruporiem kā TVNET šāda veida informācijas izplatīšana ir goda lieta. Tagad TVNET sākuši izplatīt arī viltojumus no Karabahas.
TVNET raksts:
https://www.tvnet.lv/7109751/kalnu-karabahas-kara-naves-masina-smerc
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
