"Tet" un LMT nākotne – vai vietējiem kampējiem, reideriem un korumpantiem arī tiks kāds gabaliņš?

Lai gan esošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir stingri paudis, ka mērķis ir palielināt valsts lomu un ietekmi šajos uzņēmumos, lai nostiprinātu to konkurētspēju,  pamatu bažām sekmē tas, ka Latvijas jauno laiku vēsturē ir sakrājies jau ļoti daudz gadījumu, kad profesionālie “kampēji” apspēlējuši ne vienu vien ministru un valsts ierēdni. 

Pienācis laiks arī atzīt, ka Viktors Valainis var kaut ko izteikties, bet realitātē darīs, kā teiks Evika Siliņa, jo no zelta akcijas turētāja prezidenta vēlēšanās un jaunās koalīcijas veidošanā Valainis ir nokļuvis zem Siliņas tupeles ar visu savu partiju un frakciju.     

Abi valstij daļēji piederošie uzņēmumi ir ļoti “trekns” kumoss. Tie ir ne tikai stratēģiski svarīgi valsts drošībai un inovāciju virzībai, bet arī labi pelnoši. 2023. gadā Tet peļņa bija vairāk nekā 18 miljoni eiro, bet LMT – teju 35 miljoni eiro. Lai gan no publiskās retorikas nav līdz galam skaidrs, kādu tad īsti valdība plāno abu vietējo telekomunikācijas milžu nākotni, valsts un tās iedzīvotāju interesēs būtu ļoti svarīgi, lai šajā reizē viss nenotiktu pēc jau zināmas shēmas, pēc kuras īstenošanas no veiksmīga uzņēmuma paliek tikai drupas, bet nodokļu maksātāju un privātā nauda ir padarījusi kādu vietējo kampēju vēl turīgāku.

Ir daži, bet nebūt nedz vienīgie cilvēki, kurus noteikti nevajadzētu laist pie konsultācijām un darījumiem. Tāpēc nolēmu atgādināt visiem par dažām politekonomiskajām grupām un to konsultantiem, kuri vienmēr pamanās konsultēt lielākos darījumus ar valsts naudas iesaisti, kas vispirms palīdz brangi nopelnīt viņiem pašiem, nevis aizstāv valsts intereses. Īpaši nāvīgs tandēms veidojas, ja apvienojas “Latvijas vadošie finanšu konsultanti” no “Prudentia” un maksātnespējas administratori, kuri, starp citu, pēdējos gados cītīgi konkurē ar Martinu Gausu no “airBaltic” par godu būt pelnošākajām amatpersonām valstī.

Trekns kumoss

Ja sākām ar “airBaltic”, tad noteikti vērts atminēties, ka nu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušajā drāmā ar akcionāru konfliktiem arī skaidri figurēja izcilie konsultanti “Prudentia”. Kopš tā laika valsts aviokompānijā ieguldījusi simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, un vēl nesen ar apšaubāmiem panākumiem kompānija emitēja obligācijas ar rekordaugstām procentu likmēm, tam pašam Valainim kļūstot par apsmieklu finansistu vidē, priecājoties par to, ka valsts nauda tiks no jauna tērēta, reiz atmaksājot izlaistos junk bondus ar procentiem. Tikmēr “Prudentia” vadošais partneris Ģirts Rungainis (attēlā), acīmredzot cerot uz kādiem jauniem pasūtījumiem no progresīvās Satiksmes ministrijas, centās medijos aizstāvēt obligāciju emisiju, sakot, ka 14,5% likme esot “izdevīga”.[1] 

Vērojot aktuālās diskusijas ap Tet un LMT nākotni, nav ne mazāko šaubu, ka “Prudentia” darīs visu, lai “pakamptu” kādu labumu no šiem uzņēmumiem, kuru kotāciju biržā jau ilgus gadus arī publiskajā telpā aizstāv abi “vadošie partneri”. Esot jāmazina valsts kontrole un jākotē uzņēmumi biržā. Tas ir saprotams, jo šajā situācijā gan “Prudentia”, gan citiem “konsultantiem”, maksātnespējas administratoriem un politbiznesmeņiem ar aizdomīgu naudas izcelsmi kaut ko “pakampt” ir grūti. Vajag konsultācijas, restrukturizācijas, pārdošanas un emisijas.

Tāpēc, gaidot pārmaiņas LMT un „Tet”, piedāvāju atskatu uz vēl pāris nozīmīgiem biznesa darījumiem, kas lemti aiz slēgtām durvīm, bet saulītē izcēluši konsultantus un apšaubāmas reputācijas uzņēmējus.

Nāvīgais tandēms

Viens no Latvijā zināmākajiem uzņēmumu izpostīšanas tandēmiem noteikti ir "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Pirmā pārstāvētais uzņēmums ar valsti sadarbojās jau bēdīgi slavenajā “Parex” bankas pārdošanas procesā. Jāatgādina, ka Latvijas valsts ieguldījums bankas glābšanā bija viens no iemesliem, kādēļ toreizējā valdība bija spiesta uzņemties miljardus latu lielas parādsaistības, par kurām maksājām mēs visi.

Pozitīvā ziņa šajā stāstā noteikti ir tā, ka galu galā “Parex bankas” “labo daļu” – tagadējo “Citadeli” izdevās pārdot dārgāk, nekā to novērtēja “Prudentia” “eksperti”. Viņu piedāvātās, daudz zemākās cenas dēļ valstij varēja rasties vēl lielāki zaudējumi. Līdz ar to rodas jautājums, kā interesēs strādāja šie konsultanti – valsts vai tomēr kādu potenciālo pircēju, kuru interesēs bija nosist cenu? Jau tolaik baumoja, ka par “Parex” labās daļas iegādi interesējās arī investori no krievijas.

Taču skaļākais K. Krastiņa un H. Velmera personīgais “veiksmes stāsts” noteikti ir “Liepājas metalurga” sāga. K. Krastiņa vadītā “Prudentia” tika apstiprināta par “Liepājas metalurga” kreditoru kluba finanšu konsultantu, bet 2014. gadā ar to tika noslēgts līgums par metalurģijas rūpnīcas pārdošanu starptautiskā piedāvājumā.

Šim stāstam gan nebija laimīgas beigas. Tika sākts maksātnespējas process. Lai gan bez darba palika vairāk nekā tūkstoš uzņēmuma darbinieku, nav jau tā, ka neviens neguva labumiņu. Maksātnespējas procesa administrators H. Velmers par savu darbu saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro, un nav izslēgts, ka pie līdzīgas summas tika arī finanšu konsultanti no “Prudentia”. Tiesa, „zem galda”, jo saņēma slepenu atlīdzību no uzvarējušā „investora”, kurš izrādījās arī nepiemērotākais. Tas nekas, ka uzņēmums bankrotējis, cilvēki palikuši bez darba un valsts nauda ieguldīta. Rullējam tikai uz priekšu! Galvenais – neatskatīties!

H.Velmera PR konsultants šajā shēmā, neslēpjot mērķi ietekmēt tieslietu sistēmu, izdodot apšaubāma satura laikrakstiņus un izsūtot tos amatpersonām un politiķiem[2], bijis viens no Latvijas melnā PR spožākajiem prātiem Ralfs Vīlands, kura izveidotais uzņēmums ir arī vēl viena jaunā Latvijas “veiksmes stāsta” - “Rail Baltica”[3] PR konsultants. Ne bez pārsteigumiem, ka Vīlanda profesionālās konsultācijas izmantojusi arī “Prudentia”[4]. Roka roku mazgā, un šiem konsultantiem visi līdzekļi labi, lai tik sasniegtu savu mērķi un ieraustu sev kādu labumiņu.

Taču interesanti, ka “Prudentia” konsultanti savu ekspertīzi nav lieguši arī krievijas uzņēmumiem, piemēram, dzelzceļa pasažieru pārvadājumu operatoram ООО “Аэроэкспресс”, kas nodrošina dzelzceļa transporta satiksmi no Maskavas centra uz trīs lielākajām pilsētas lidostām[5].

Viens no šīs kompānijas īpašniekiem ir valsts uzņēmums “Российские железные дороги”, bet divi citi tā īpašnieki, ar kremli cieši saistītie uzņēmēji Andrejs Bokarevs un Iskanders Makhmudovs, ir iekļauti starptautiskajos sankciju sarakstos. Tas liek uzdot jautājumu, cik lojāls valstij, kura to trekni ir barojusi, patiesībā ir Kārlis Krastiņš un viņa vadītā “Prudentia”?

Pats Krastiņš sparīgi medijos pozicionējas kā zemessargs. Šo stratēģiju gan izmanto vairāki apšaubāmas reputācijas uzņēmēji un politiķi. Tur gan Krastiņš nav unikāls, mēģinot dienestu zemessardzē izmantot savu spalvu spodrināšanai, novēršot uzmanību no valsts naudas izsaimniekošanas konsultāciju shēmās. Viņa gadījumā gan unikāla ir nekaunība – ar vienu kāju zemessardzes rindās, bet ar roku pakampt no ar krieviju saistītiem uzņēmumiem.

Taču valsts galvenajiem konsultantiem mērķi nav saistīti tikai ar valsts daļēji vai pilnībā piederošajiem aktīviem kā ”airBaltic”, “Liepājas Metalurgs”, “Parex” un spriedelēšanu un sabiedriskās domas ietekmēšanu, ko darīt ar citiem veiksmīgi strādājošajiem valsts uzņēmumiem.

Ja tic Delfi.lv ziņotajam, tad gan Krastiņš, gan Velmers bijuši iesaistīti arī “Olainfarm” mantinieču strīdā pēc Valērija Maligina nāves. Te spēles laukumā ar pašmāju darbiniekiem nepietika un izskatās, ka tika iesaistīti arī kādi čehu mahinatori. Tie paši, kā izrādās, piedalījušies arī “Škoda” privatizācijas shēmā, kur Čehijas valsts palika ar garu degunu, bet privatizatori ātri kļuva par miljonāriem.

Taču čehu personāži figurēja arī skaļajā “Rīgas satiksmes” “Škoda” tramvaju un trolejbusu korupcijas lietā. Tad nu šis Latvijas un “ārvalstu” investoru grupējums bija saplosīšanai noskatījis arī privātu uzņēmumu, izmantojot situāciju, ka Maligina mantinieces nevarēja vienoties un sākušas savstarpēju kariņu. Šajā gadījumā darboņi strādājuši tik cītīgi, ka desmitiem miljonu eiro vērtie darījumi, parakstīti pa naktīm. Taču noprotams, ka konsultantiem kārtējā shēma līdz galam neizdevās, jo izrādās, ka beidzot nonākuši kriminālvajāšanā un gaida tiesu.[6]

Gan jau līdzīgi kā man kā liepājniekam tuvajā “Liepājas Metalurga” stāstā ar Vīlanda palīdzību sagatavotas jau jaunas avīzes un mediju publikācijas, lai ietekmētu tiesu sistēmu un tiktu pieņemti “taisnīgāki lēmumi”.[7] Atliek cerēt, ka šoreiz pie rokas nestāv tieslietu ministrs, kurš no savas puses arī palīdz visu vēl sakārtot.

Premjere Evika Siliņa, kura ir ciešos ģimenes draugos ar Inesi Šleseri, diez vai daudz uztrauksies par to, vai „Tet” un LMT stāstā vietējie un krievu izcelsmes darboņi nekļūs par vēl kārtu bagātākiem miljonāriem. Tāpēc atliek vien cerēt, ka Ekonomikas ministrijā un Valainim tomēr būs vismaz tik daudz ietekmes, lai šo uzņēmumu daļas netiktu atdotas par rubli, iesaistot politekonomiskos grupējumus kā oficiālos valdības konsultantus. 

[1] https://www.tvnet.lv/8016508/eksperti-komente-airbaltic-obligaciju-emitesanas-darijuma-procentlikmi

[2] https://www.vilands.lv/haralds-velmers-liepajas-metalurgs-2/?modal=525

[3] https://www.vilands.lv/rail-baltica-jauna-ekonomiska-koridora-veidosana-2/?modal=566

[4] https://www.vilands.lv/prudentia-komunikacijas-strategija-2/?modal=548

[5]https://www.prudentia.lv/aeroexpress

[6] https://www.apollo.lv/8005414/video-latvija-lielakais-ekonomiskais-noziegums-kurs-neizdevas-izbeidz-lietu-par-meginajumu-izkrapt-olainfarm-akcijas

[7] Haralds Velmers, Liepājas metalurgs (vilands.lv)

Novērtē šo rakstu: