Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nepilniem sešiem gadiem, 2016. gadā, Satversmes tiesa rīkoja konferenci “Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī”, kurā ar pašlaik, 2022. gadā aktuālu referātu uzstājās tābrīža Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova.

Dienu pirms konferences S. Osipova intervijā LA.lv, taujāta par konferences tematiku, par tiesu aktīvismu teica, ka tas ir, “kad tiesa izdara vairāk, nekā ļauj likums. [..] Likumos ir noteikts rāmis, kurā tiesām ir jāstrādā, bet ir situācijas, kad likuma noteiktais rāmis tiesu ierobežo, neļauj iet tālāk, lai taisnīgi atrisinātu konkrēto gadījumu. Šādā gadījumā tiesai ir jāizšķiras, vai tiesa paliks likumdevēja atstātajā rāmī un neatrisinās lietu vai problēmu pēc būtības, vai arī izkāps ārpus tā un darīs to, ko likumdevējs tiesai nav pilnvarojis”.

Tas ir tieši tas, ko Satversmes tiesai pārmet par 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā par paternitātes (tēva) pabalsta piešķiršanu bērna mātes draudzenei. Turpat tālāk intervijā S. Osipova stāsta:

“Šobrīd tiek pievērsta uzmanība tam, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības tiesa brīžiem pārkāpj tās robežas, ko valstis ar dokumentiem šīm tiesām ir piešķīrušas, un tas, nenoliedzami, ietekmē nacionālās tiesības. Lai tiesa varētu veikt šādu aktīvismu un kāpt pāri tai noteiktajām robežām, ir jābūt skaidram sabiedrības atbalstam.”

Skandalozajā spriedumā Satversmes tiesa sniedz šādu modernās ģimenes definīciju: “Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir cieņa un sapratne”. Citiem vārdiem, vieglāk ir pateikt, kas nav ģimene. Visdrīzāk, ka modernajā skatījumā “nelabvēlīga ģimene”, piemēram, tāda, kuras pamatā sociālajā realitātē nav novērojama cieņa un sapratne, nav ģimene un valstij par tādu nav, ko īpaši likties zinis.

Šai modernajai ģimenes jēdziena interpretācijai nav vispārēja sabiedrības atbalsta. Ir cilvēki, kas to atbalsta, bet ir arī daudz tādu, kas neatbalsta. Ja ir ievērojama sabiedrības daļa, turklāt ar pārstāvniecību parlamentā, kas uzskata, ka šis Satversmes pants nozīmē to pašu, ko tas nozīmēja 2005. gadā, kad to pieņēma, proti, ka ģimene balstās vīrieša un sievietes laulībā un asinsradniecībā, tad Satversmes tiesas aktīvismam nav S. Osipovas kundzes 2016. gadā piesauktā “skaidrā sabiedrības atbalsta”.

Spriežot tiesu, tiesnesis nevar patvaļīgi mainīt likumu, bet reizēm tas caur spriedumu tiek darīts, lai panāktu taisnīgumu un ievērotu samērīgumu, ja konkrētais gadījums nav atrunāts likumā. Taču tas nevar notikt gadījumos, kad šī jaunrade faktiski maina likumu par sliktu kādai pusei. Un tāpēc ir jābūt “skaidram sabiedrības atbalstam”.

Ja pēc kāda laba laika izrādītos, ka ir sācies ledus laikmets un brīvā dabā noņemt cepuri himnas atskaņošanas laikā nav neviena interesēs, tad tiesnesis varētu arī piemiegt acis uz likumu, kas prasa cepuri himnas laikā noņemt. Un, ja neviens no tā neciestu, netaisnība nebūtu notikusi. Bet, ja pret likuma grozīšanu tiesas spriešanas laikā ir pretenzijas, tad tā ir netaisnība. Un cietējs šādos gadījumos ir ne tikai pretinieks kaut kādā nulles summas spēlē, bet valsts tiesiskums un tauta, kas paļaujas uz to.

Puse, kurai ar skandalozo Satversmes tiesas spriedumu Satversme ir mainīta par sliktu, nav vis kāds nelabvēlis, kurš, piemēram, vēlētu sliktu konkrētajā spriedumā iesaistītajiem cilvēkiem vai citiem, kas vēlas reģistrēt kopdzīves formas, kas šobrīd nav valsts darīšana. Nē, likums ir mainīts par sliktu Latvijas tautai, kurai tādējādi ir laupīta paļaušanās uz pašas pieņemtajiem likumiem, pie kuriem tā ir nonākusi tiesiskā un demokrātiskā procesā.

Latvijas tauta ir savulaik pieņēmusi Satversmi šādā redakcijā, un tā ir bijusi saskanīga ar Civillikumu. Ievērojama tautas daļa joprojām lasa Satversmi tajā pašā redakcijā. Satversmes tiesa, izmainot Satversmi, ir atņēmusi tautai likumdevēja varu.

2016. gada konferences referātā Tiesiska valsts vai “tiesnešu valsts” Sanita Osipova atsaucas uz Frīdrihu fon Hajeku kā vienu no pirmajiem, kas diskusiju par tiesnešu uzkundzēšanos iznesis ārpus juristu aprindām:

“Ar “tiesnešu valsts” jēdzienu es pirmo reizi sastapos, lasot Frīdriha Augusta fon Hajeka (1899–1992) 1973. gadā sarakstīto darbu “Tiesības, likumdošana un brīvība” (Law, Legislation and Liberty), kurā autors šo jēdzienu lietoja, lai raksturotu apdraudējumu tautas varai un brīvībai, kas ceļas no pārāk neatkarīgas un augsti profesionālas tiesas, kurā tiesneši piemēro tiesības nevis saskaņā ar likumu, bet gan contra legem. Fon Hajeks raksturoja draudus pilsoņu brīvībām, tautas suverēnajai varai un varas dalīšanas principam, saskaņā ar kuru likumus pieņem tam deleģēts likumdevējs. Šos draudus rada tiesneši, kuri nodarbojas ar “tiesu aktīvismu”, proti, darbojas ārpus likumdevēja tiesai noteiktās kompetences, ietiecoties politikā jeb likumdevēja kompetences sfērā.”

Vismaz pirms sešiem gadiem Sanita Osipova uzskatīja, ka Latvijai nedraud “tiesnešu valsts”, jo cita starpā “tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs”:

““Tiesnešu valsts” ir viens no tiesiskas valsts riskiem, kas ir jāņem vērā gan likumdevējam, gan pašai tiesai. Tā ir tiesiskas valsts “ēnas puse” vai “otra seja”, kura noteiktos apstākļos, pie zināmiem katalizatoriem varētu atklāties tiesiskā valstī [..]. Tomēr riski jeb iespējamie apdraudējumi demokrātijai nav pārāk lieli  jo visas valsts vadības sviras ir likumdevēja rokās, vismaz tādā parlamentārā valstī kā Latvijā, kurā tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs, bet disciplinārlietu pret tiesnesi, t.sk. par pilnvaru pārsniegšanu tiesību normu piemērošanā, var ierosināt tieslietu ministrs.”

S. Osipova gan precīzi norāda, ka bez tiesu aktīvisma pavisam iztikt arī nevar:

““Tiesnešu valsts” ir risks, bez kura nevar pastāvēt demokrātiska tiesiska valsts, jo tieši tiesa nodrošina tās pastāvēšanu. Turklāt tiesa pilnvērtīgi spēj to nodrošināt tikai tad, ja tā ir gana spēcīga – neatkarīga un kompetenta. Tiesu aktīvisms apdraud tiesisku valsti, tāpat kā likums apdraud un ierobežo personas brīvību. Likums ierobežo personas brīvību, taču vienlaikus to arī garantē. Tāpat arī tiesu aktīvisms ir “nepieciešamais ļaunums”, bez kura mūsdienu mainīgajā pasaulē nevar pastāvēt demokrātiska un tiesiska valsts.”

Referāta noslēgumā S. Osipova saka daudz zīmīgu lietu par konstitucionālās tiesas politisko dabu:

“Konstitūcijā noteiktajām sabiedrības vērtībām un mērķiem ir ne vien juridiska, bet arī politiska dimensija, līdz ar to arī konstitucionālās tiesas tiesneši, nodrošinot šo vērtību aizsardzību, darbojas ar valsts dzīves konstitucionālo ietvaru. Šim tiesas noteiktajam ietvaram nav tikai juridiska daba; tiesa pārbauda citu valsts varas orgānu īstenotās politikas atbilstību konstitūcijas normām un koriģē šo politiku atbilstoši konstitūcijai. Bieži tieši konstitucionālās tiesas nolēmums juridiski pieliek punktu politiskam strīdam par konstitucionālo normu tvērumu un ir skaidrs pamats tālākai politiķu rīcībai. Tādēļ konstitucionālās tiesas kompetences robežas ir teorētiski neskaidrs un politiski jutīgs jautājums.”

“Viena no tēzēm, kas pamato tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitāti, norāda uz likumdevēja netiešu piekrišanu tiesas radītajiem noteikumiem. Ar savu klusēšanu un bezdarbību likumdevējs netieši piekrīt, ka tiesnešu tiesībām ir likuma spēks. Proti, ja likumdevēju neapmierina “tiesu aktīvisma” rezultātā tapušās tiesību normas, tam ir visas iespējas papildināt likumu, skaidrāk nosakot savu gribu.”

“Turklāt ir jārēķinās, ka tiesa darbojas konkrētā kultūrvidē. Ikvienas tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitātes pamatā ir juristu sabiedrībā valdoša viedokļa konsenss. Konsensu veido tiesnešu tiesību spēka atzīšana caur to pieņemšanu no juristu sabiedrības puses un sabiedrības kopumā, vai pat no tā, ka neviens neprotestē pret tiesnešu tiesību noteikumu. Tādā gadījumā tiek prezumēts, ka šis noteikums atbilst kopējo interešu konsensam.”

“Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības. Jā, tiesnesim sabiedrībā ir liela vara, bet šīs varas izlietojuma robežu kontrole ir likumdevēja un izpildvaras rokās, bet varas īstenošanas izpausmju kontrole ir visa tiesnešu korpusa rokās kā tiesnešu ētikas piemērošanas jautājums.”

Ja vien šie nav tukši vārdi, domājams, ka 2016. gada Sanita Osipova šodien pievienotos tiem, kuri uzskata, ka Saeimai bija visas tiesības neapstiprināt S. Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi, ņemot vērā to, ka viņas atsevišķajās domās par 2020. gada 12. novembri viņa atkārtoja tieši to, pret ko iebilst ievērojama daļa sabiedrības, proti, ka jēdziens “ģimene” Satversmes 110. pantā attiecas uz “viendzimuma partneru ģimenēm”. Šādai ielasīšanai Satversmē nav “skaidra sabiedrības atbalsta” un likumdevējs, neapstiprinot Sanitu Osipovu tiesneša amatā, ir skaidri paudis, ka viņas 2020. un 2021. gada redzējums par pieļaujamo tiesu aktīvismu nesakrīt ar likumdevēja skatījumu.

Avoti:

https://www.la.lv/tiesnesiem-ordenus-nepieskir

https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/06/ST_gr%C4%81mata_Konstitucion%C4%81l%C4%81s_tiesas_akt%C4%ABvisms_demokr%C4%81tisk%C4%81_valst%C4%AB_1_da%C4%BCa_LV-1.pdf

Novērtē šo rakstu:

168
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...