Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nepilniem sešiem gadiem, 2016. gadā, Satversmes tiesa rīkoja konferenci “Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī”, kurā ar pašlaik, 2022. gadā aktuālu referātu uzstājās tābrīža Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova.

Dienu pirms konferences S. Osipova intervijā LA.lv, taujāta par konferences tematiku, par tiesu aktīvismu teica, ka tas ir, “kad tiesa izdara vairāk, nekā ļauj likums. [..] Likumos ir noteikts rāmis, kurā tiesām ir jāstrādā, bet ir situācijas, kad likuma noteiktais rāmis tiesu ierobežo, neļauj iet tālāk, lai taisnīgi atrisinātu konkrēto gadījumu. Šādā gadījumā tiesai ir jāizšķiras, vai tiesa paliks likumdevēja atstātajā rāmī un neatrisinās lietu vai problēmu pēc būtības, vai arī izkāps ārpus tā un darīs to, ko likumdevējs tiesai nav pilnvarojis”.

Tas ir tieši tas, ko Satversmes tiesai pārmet par 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā par paternitātes (tēva) pabalsta piešķiršanu bērna mātes draudzenei. Turpat tālāk intervijā S. Osipova stāsta:

“Šobrīd tiek pievērsta uzmanība tam, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības tiesa brīžiem pārkāpj tās robežas, ko valstis ar dokumentiem šīm tiesām ir piešķīrušas, un tas, nenoliedzami, ietekmē nacionālās tiesības. Lai tiesa varētu veikt šādu aktīvismu un kāpt pāri tai noteiktajām robežām, ir jābūt skaidram sabiedrības atbalstam.”

Skandalozajā spriedumā Satversmes tiesa sniedz šādu modernās ģimenes definīciju: “Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir cieņa un sapratne”. Citiem vārdiem, vieglāk ir pateikt, kas nav ģimene. Visdrīzāk, ka modernajā skatījumā “nelabvēlīga ģimene”, piemēram, tāda, kuras pamatā sociālajā realitātē nav novērojama cieņa un sapratne, nav ģimene un valstij par tādu nav, ko īpaši likties zinis.

Šai modernajai ģimenes jēdziena interpretācijai nav vispārēja sabiedrības atbalsta. Ir cilvēki, kas to atbalsta, bet ir arī daudz tādu, kas neatbalsta. Ja ir ievērojama sabiedrības daļa, turklāt ar pārstāvniecību parlamentā, kas uzskata, ka šis Satversmes pants nozīmē to pašu, ko tas nozīmēja 2005. gadā, kad to pieņēma, proti, ka ģimene balstās vīrieša un sievietes laulībā un asinsradniecībā, tad Satversmes tiesas aktīvismam nav S. Osipovas kundzes 2016. gadā piesauktā “skaidrā sabiedrības atbalsta”.

Spriežot tiesu, tiesnesis nevar patvaļīgi mainīt likumu, bet reizēm tas caur spriedumu tiek darīts, lai panāktu taisnīgumu un ievērotu samērīgumu, ja konkrētais gadījums nav atrunāts likumā. Taču tas nevar notikt gadījumos, kad šī jaunrade faktiski maina likumu par sliktu kādai pusei. Un tāpēc ir jābūt “skaidram sabiedrības atbalstam”.

Ja pēc kāda laba laika izrādītos, ka ir sācies ledus laikmets un brīvā dabā noņemt cepuri himnas atskaņošanas laikā nav neviena interesēs, tad tiesnesis varētu arī piemiegt acis uz likumu, kas prasa cepuri himnas laikā noņemt. Un, ja neviens no tā neciestu, netaisnība nebūtu notikusi. Bet, ja pret likuma grozīšanu tiesas spriešanas laikā ir pretenzijas, tad tā ir netaisnība. Un cietējs šādos gadījumos ir ne tikai pretinieks kaut kādā nulles summas spēlē, bet valsts tiesiskums un tauta, kas paļaujas uz to.

Puse, kurai ar skandalozo Satversmes tiesas spriedumu Satversme ir mainīta par sliktu, nav vis kāds nelabvēlis, kurš, piemēram, vēlētu sliktu konkrētajā spriedumā iesaistītajiem cilvēkiem vai citiem, kas vēlas reģistrēt kopdzīves formas, kas šobrīd nav valsts darīšana. Nē, likums ir mainīts par sliktu Latvijas tautai, kurai tādējādi ir laupīta paļaušanās uz pašas pieņemtajiem likumiem, pie kuriem tā ir nonākusi tiesiskā un demokrātiskā procesā.

Latvijas tauta ir savulaik pieņēmusi Satversmi šādā redakcijā, un tā ir bijusi saskanīga ar Civillikumu. Ievērojama tautas daļa joprojām lasa Satversmi tajā pašā redakcijā. Satversmes tiesa, izmainot Satversmi, ir atņēmusi tautai likumdevēja varu.

2016. gada konferences referātā Tiesiska valsts vai “tiesnešu valsts” Sanita Osipova atsaucas uz Frīdrihu fon Hajeku kā vienu no pirmajiem, kas diskusiju par tiesnešu uzkundzēšanos iznesis ārpus juristu aprindām:

“Ar “tiesnešu valsts” jēdzienu es pirmo reizi sastapos, lasot Frīdriha Augusta fon Hajeka (1899–1992) 1973. gadā sarakstīto darbu “Tiesības, likumdošana un brīvība” (Law, Legislation and Liberty), kurā autors šo jēdzienu lietoja, lai raksturotu apdraudējumu tautas varai un brīvībai, kas ceļas no pārāk neatkarīgas un augsti profesionālas tiesas, kurā tiesneši piemēro tiesības nevis saskaņā ar likumu, bet gan contra legem. Fon Hajeks raksturoja draudus pilsoņu brīvībām, tautas suverēnajai varai un varas dalīšanas principam, saskaņā ar kuru likumus pieņem tam deleģēts likumdevējs. Šos draudus rada tiesneši, kuri nodarbojas ar “tiesu aktīvismu”, proti, darbojas ārpus likumdevēja tiesai noteiktās kompetences, ietiecoties politikā jeb likumdevēja kompetences sfērā.”

Vismaz pirms sešiem gadiem Sanita Osipova uzskatīja, ka Latvijai nedraud “tiesnešu valsts”, jo cita starpā “tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs”:

““Tiesnešu valsts” ir viens no tiesiskas valsts riskiem, kas ir jāņem vērā gan likumdevējam, gan pašai tiesai. Tā ir tiesiskas valsts “ēnas puse” vai “otra seja”, kura noteiktos apstākļos, pie zināmiem katalizatoriem varētu atklāties tiesiskā valstī [..]. Tomēr riski jeb iespējamie apdraudējumi demokrātijai nav pārāk lieli  jo visas valsts vadības sviras ir likumdevēja rokās, vismaz tādā parlamentārā valstī kā Latvijā, kurā tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs, bet disciplinārlietu pret tiesnesi, t.sk. par pilnvaru pārsniegšanu tiesību normu piemērošanā, var ierosināt tieslietu ministrs.”

S. Osipova gan precīzi norāda, ka bez tiesu aktīvisma pavisam iztikt arī nevar:

““Tiesnešu valsts” ir risks, bez kura nevar pastāvēt demokrātiska tiesiska valsts, jo tieši tiesa nodrošina tās pastāvēšanu. Turklāt tiesa pilnvērtīgi spēj to nodrošināt tikai tad, ja tā ir gana spēcīga – neatkarīga un kompetenta. Tiesu aktīvisms apdraud tiesisku valsti, tāpat kā likums apdraud un ierobežo personas brīvību. Likums ierobežo personas brīvību, taču vienlaikus to arī garantē. Tāpat arī tiesu aktīvisms ir “nepieciešamais ļaunums”, bez kura mūsdienu mainīgajā pasaulē nevar pastāvēt demokrātiska un tiesiska valsts.”

Referāta noslēgumā S. Osipova saka daudz zīmīgu lietu par konstitucionālās tiesas politisko dabu:

“Konstitūcijā noteiktajām sabiedrības vērtībām un mērķiem ir ne vien juridiska, bet arī politiska dimensija, līdz ar to arī konstitucionālās tiesas tiesneši, nodrošinot šo vērtību aizsardzību, darbojas ar valsts dzīves konstitucionālo ietvaru. Šim tiesas noteiktajam ietvaram nav tikai juridiska daba; tiesa pārbauda citu valsts varas orgānu īstenotās politikas atbilstību konstitūcijas normām un koriģē šo politiku atbilstoši konstitūcijai. Bieži tieši konstitucionālās tiesas nolēmums juridiski pieliek punktu politiskam strīdam par konstitucionālo normu tvērumu un ir skaidrs pamats tālākai politiķu rīcībai. Tādēļ konstitucionālās tiesas kompetences robežas ir teorētiski neskaidrs un politiski jutīgs jautājums.”

“Viena no tēzēm, kas pamato tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitāti, norāda uz likumdevēja netiešu piekrišanu tiesas radītajiem noteikumiem. Ar savu klusēšanu un bezdarbību likumdevējs netieši piekrīt, ka tiesnešu tiesībām ir likuma spēks. Proti, ja likumdevēju neapmierina “tiesu aktīvisma” rezultātā tapušās tiesību normas, tam ir visas iespējas papildināt likumu, skaidrāk nosakot savu gribu.”

“Turklāt ir jārēķinās, ka tiesa darbojas konkrētā kultūrvidē. Ikvienas tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitātes pamatā ir juristu sabiedrībā valdoša viedokļa konsenss. Konsensu veido tiesnešu tiesību spēka atzīšana caur to pieņemšanu no juristu sabiedrības puses un sabiedrības kopumā, vai pat no tā, ka neviens neprotestē pret tiesnešu tiesību noteikumu. Tādā gadījumā tiek prezumēts, ka šis noteikums atbilst kopējo interešu konsensam.”

“Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības. Jā, tiesnesim sabiedrībā ir liela vara, bet šīs varas izlietojuma robežu kontrole ir likumdevēja un izpildvaras rokās, bet varas īstenošanas izpausmju kontrole ir visa tiesnešu korpusa rokās kā tiesnešu ētikas piemērošanas jautājums.”

Ja vien šie nav tukši vārdi, domājams, ka 2016. gada Sanita Osipova šodien pievienotos tiem, kuri uzskata, ka Saeimai bija visas tiesības neapstiprināt S. Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi, ņemot vērā to, ka viņas atsevišķajās domās par 2020. gada 12. novembri viņa atkārtoja tieši to, pret ko iebilst ievērojama daļa sabiedrības, proti, ka jēdziens “ģimene” Satversmes 110. pantā attiecas uz “viendzimuma partneru ģimenēm”. Šādai ielasīšanai Satversmē nav “skaidra sabiedrības atbalsta” un likumdevējs, neapstiprinot Sanitu Osipovu tiesneša amatā, ir skaidri paudis, ka viņas 2020. un 2021. gada redzējums par pieļaujamo tiesu aktīvismu nesakrīt ar likumdevēja skatījumu.

Avoti:

https://www.la.lv/tiesnesiem-ordenus-nepieskir

https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/06/ST_gr%C4%81mata_Konstitucion%C4%81l%C4%81s_tiesas_akt%C4%ABvisms_demokr%C4%81tisk%C4%81_valst%C4%AB_1_da%C4%BCa_LV-1.pdf

Novērtē šo rakstu:

168
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem

FotoGrieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Lasīt visu...

21

Porcelāna skandāli un Nacionālā apvienība

FotoTrīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Lasīt visu...

21

Jaunā politiķa solījums

Foto1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Lasīt visu...

21

Tiesības būt stulbam

FotoRit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Lasīt visu...

21

Sargsuņi rej, karavāna mīcās tālāk

FotoNesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Lasīt visu...

21

Kluso apvērsumu mehānisms

FotoLikumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Lasīt visu...

21

Vai viņi uzbruks arī Rainim un Čakam? Karš pret kultūru Rīgā

FotoTik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Andrejs Upīts bija jauks un labs okupācijas varas kolaborants

Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka...

Foto

Kad beigsies karš Ukrainā?

Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim...

Foto

Es esmu tikls un šķīsts, ticiet man!

Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas...

Foto

Nacionālās apvienības viltus patrioti: Ogres mēra Egila Helmaņa gadījums

Lai turpinātu diskusiju par Ogrē nenotikušo bēdīgi slavenā “Latvijas pilsoņa/latvieša” Pētera Avena porcelāna “podu” un “podiņu” izstādi,...

Foto

Gruzijas mācībstundas

Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies...

Foto

Kam traucē Upīša piemineklis?

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem,...

Foto

Vērtību arguments (jebkura) pieminekļa aizstāvībai

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas nenogremdējamais Jānis tiešām nenogrims?

Šodien notika Latvijas jaunlaiku vēsturē lielākais brīnums. Pati bezgrēcīgākā un tautas mīlētākā - Aizsardzības ministrija atzina, ka tiešām būs...

Foto

Par nelikumībām un reputācijas graušanu Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā „Rīdzene”

Atkārtoti lūdzam nepieļaut kārtējo Rīgas nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu sporta skolā Rīdzene....

Foto

Kāpēc kolektīvais Soross zaudē Ukrainā?

Dzirdu bāleliņu - patriotu gaudas, tāpēc lietošu maksimāli precīzus apzīmējumus, distancējoties no plašplūsmas ziņu avotu paredzamās indoktrinācijas un nu jau pavisam...

Foto

Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija

Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un...

Foto

Par LIZDA falšumu

Skolotāji ATKAL draud ar Vislatvijas streiku, ja mēneša laikā netiks izpildītas "viņu" prasības. Tas, ka valdības vadītāji ar Krišjāni Kariņu un LIZDA vadītāju...

Foto

Iespējamā kļūda VID EDS saistībā ar gada ienākumu deklarāciju

Informēju, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D3 sadaļu, parādās šāda absurda formula, rēķinot apliekamus ienākumus no citiem...

Foto

Veselības budžets: daudz aizņemsimies, daudz tērēsim un cerēsim, ka veselības joma zels un plauks, bet mums nav nojēgas, kā šo veselības jomas uzplaukumu sasniegt

Savu iepriekšējo...

Foto

Vai Latvijas vēsturiskajām zemēm jāatgriežas Dzimtenes ostās?

Mēs nokavējām 30 gadus no brīža,kad sajuka Teherānas-Jaltas-Potsdamas pēckara ģeopolitiskā arhitektūra. Varbūt mēs nesapratām, kāpēc San Francisko antihitleriskā koalīcija...

Foto

Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās

Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas....

Foto

Populisms un sabiedrība

Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas...

Foto

Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?

AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijai: pieteikums darbam Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam

Ar šo vēlos pieteikties darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam. Mans vārds ir...

Foto

Vēlēšanās zaudējušie paristi un bordānisti vēlas jums atriebties, ogrēnieši

Godātie ogrēnieši un pilsētas viesi! Vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka plānoto masku šovu* Jūsu pilsētā organizē...

Foto

Galvenais atbildīgais pasūtījuma lietā pret Lapsu un Liepnieku “atrast jebko” ir ģenerālprokurors Stukāns

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav oriģināls, tā ir viņa būtība izvairīties no atbildības,...