"Trasta komercbankas" administrators Rasa saņems 30% kreditoriem izmaksājamo summu, fonā vīd arī administrators Bunkus
Lato Lapsa14.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzus izbrīnījusī iespaidīgā summa - 2,09 miljoni eiro, ko nu jau bijušais AS Trasta komercbanka administrators Ilmārs Krūms bija deklarējis kā pagājušā gada ienākumus šajā postenī, var izrādīties pieticīga, salīdzinot ar ienākumiem, kurus vismaz teorētiski var saņemt bankas jaunais administrators Armands Rasa ar saviem palīgiem no advokāta Mārtiņa Bunkus biroja.
Pēc tam, kad apcietinātais bankas administrators I. Krūms šā gada 19. jūnijā ar tiesas lēmumu tika atcelts no šī amata, jaunā administratora Armanda Rasas vadībā atgūtās summas mēnesi no mēneša ir bijušas ļoti atšķirīgas.
Šā gada jūlijā tika atgūts 3,71 miljons eiro, taču pēc tam summas strauji samazinājās: augustā saskaņā ar administratora ziņojumiem tie bija tikai 9670 eiro, septembrī – 246 214 eiro, bet oktobrī – 114 276 eiro.
Salīdzinājumam – A. Rasas priekšgājējs I. Krūms šajā amatā šogad bija atguvis aptuveni 21 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad Trasta komercbanka tika atzīta par likvidējamu, - nedaudz vairāk nekā 133 miljonus eiro.
Tiesa, A. Rasas administrēšanai visus šos mēnešus bija liela priekšrocība, - savos ikmēneša ziņojumos viņš uzskaitīja dažādas izmaksas, taču regulāri norādījis, ka nekāda atlīdzība ne viņam, ne administratora palīgam vispār nav maksāta.
Turpmāk tā vairs nebūs, pat pilnīgi pretēji – A. Rasam izmaksājamā atlīdzība veiksmes gadījumā var nozīmīgi pārsniegt I. Krūma ienākumus: kā rāda 16. novembrī notikušās Trasta komercbankas kreditoru sapulces protokols, jaunais administrators saņems gandrīz trešo daļu no kreditoriem izmaksājamām summām.
„Tiek pieņemts lēmums: vienoties ar LAS Trasta komercbanka administratoru Armandu Rasu un noteikt LAS Trasta komercbanka administratoram Armandam Rasam atlīdzību 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN,” teikts bankas kreditoru sapulces protokolā.
Šī summa var būt ļoti iespaidīga: viens no kreditoru sapulces dalībniekiem tās laikā, kā minēts protokolā, ir minējis aplēses, ka pašlaik Trasta komercbankas pārpalikušie aktīvi varētu būt lēšami aptuveni 49 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, nav zināms, kādu daļu no tiem A. Rasam izdosies atgūt, turklāt administrēšanā ir arī citi izdevumi.
Pats A. Rasa kreditoru sapulcē gan ir norādījis, ka iepriekšējais administrators I. Krūms likvidācijas un maksātnespējas procesa laikā pārdevis lielāko daļu no bankas aktīviem, kuri vienlaicīgi ir bijuši vērtīgākie aktīvi, un pašlaik ir palikusi tikai tāda manta, kuras pārdošana esot apgrūtināta.
Turklāt, lai nodrošinātu bankas maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu, pie šī maksātnespējas procesā strādājot aptuveni 20 cilvēku gan no viņa paša, gan no „pieaicinātā speciālista” – advokāta M. Bunkus biroja, un no administratoram noteiktās atlīdzības tiks segtas atlīdzības arī visām šīm personām.
Kreditoru sapulcē gan ir izskanējis arī cits priekšlikums par administratora atlīdzību, ko izteicis kreditoru pilnvarotais pārstāvis Ansis Spridzāns: „Ja tiek atgūts mazāk par 20% no šiem aktīviem, tad administratoram tiek noteikta atlīdzība 5% apmērā no atgūtajiem naudas līdzekļiem. Par atgūtajiem aktīviem robežās starp 20% - 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 10 %, virs 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 15 % no atgūtajiem parādnieka aktīviem.”
Tomēr bankas kreditoru vairākums pēc ilgākām diskusijām ir nobalsojuši par „cieto” 30% likmi: uz sapulci bija ieradušies kreditori ar 5,45 miljoniem balsu, no kuriem „cieto” 30% likmi atbalstīja kreditori ar 3,14 miljoniem balsu, bet pret bija nepilns 2,31 miljons balsu.
Kreditoru sapulcē A. Rasa ir arī informējis, ka bankai vēl pieder viens nekustamais īpašums Ukrainā, 9 Bulgārijā un 16 Latvijā, ar ķīlu nenodrošināto prasījumu kredītportfeļa piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 39 119 eiro apmērā, bet ar ķīlu nodrošināto prasījumu parādsaistību atlikums ir EUR 21 019 603 eiro. Tāpat A. Rasam no debitoriem izdevies atgūt naudas līdzekļus 4 123 002 eiro apmērā.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
