"Trasta komercbankas" administrators Rasa saņems 30% kreditoriem izmaksājamo summu, fonā vīd arī administrators Bunkus
Lato Lapsa14.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzus izbrīnījusī iespaidīgā summa - 2,09 miljoni eiro, ko nu jau bijušais AS Trasta komercbanka administrators Ilmārs Krūms bija deklarējis kā pagājušā gada ienākumus šajā postenī, var izrādīties pieticīga, salīdzinot ar ienākumiem, kurus vismaz teorētiski var saņemt bankas jaunais administrators Armands Rasa ar saviem palīgiem no advokāta Mārtiņa Bunkus biroja.
Pēc tam, kad apcietinātais bankas administrators I. Krūms šā gada 19. jūnijā ar tiesas lēmumu tika atcelts no šī amata, jaunā administratora Armanda Rasas vadībā atgūtās summas mēnesi no mēneša ir bijušas ļoti atšķirīgas.
Šā gada jūlijā tika atgūts 3,71 miljons eiro, taču pēc tam summas strauji samazinājās: augustā saskaņā ar administratora ziņojumiem tie bija tikai 9670 eiro, septembrī – 246 214 eiro, bet oktobrī – 114 276 eiro.
Salīdzinājumam – A. Rasas priekšgājējs I. Krūms šajā amatā šogad bija atguvis aptuveni 21 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad Trasta komercbanka tika atzīta par likvidējamu, - nedaudz vairāk nekā 133 miljonus eiro.
Tiesa, A. Rasas administrēšanai visus šos mēnešus bija liela priekšrocība, - savos ikmēneša ziņojumos viņš uzskaitīja dažādas izmaksas, taču regulāri norādījis, ka nekāda atlīdzība ne viņam, ne administratora palīgam vispār nav maksāta.
Turpmāk tā vairs nebūs, pat pilnīgi pretēji – A. Rasam izmaksājamā atlīdzība veiksmes gadījumā var nozīmīgi pārsniegt I. Krūma ienākumus: kā rāda 16. novembrī notikušās Trasta komercbankas kreditoru sapulces protokols, jaunais administrators saņems gandrīz trešo daļu no kreditoriem izmaksājamām summām.
„Tiek pieņemts lēmums: vienoties ar LAS Trasta komercbanka administratoru Armandu Rasu un noteikt LAS Trasta komercbanka administratoram Armandam Rasam atlīdzību 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN,” teikts bankas kreditoru sapulces protokolā.
Šī summa var būt ļoti iespaidīga: viens no kreditoru sapulces dalībniekiem tās laikā, kā minēts protokolā, ir minējis aplēses, ka pašlaik Trasta komercbankas pārpalikušie aktīvi varētu būt lēšami aptuveni 49 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, nav zināms, kādu daļu no tiem A. Rasam izdosies atgūt, turklāt administrēšanā ir arī citi izdevumi.
Pats A. Rasa kreditoru sapulcē gan ir norādījis, ka iepriekšējais administrators I. Krūms likvidācijas un maksātnespējas procesa laikā pārdevis lielāko daļu no bankas aktīviem, kuri vienlaicīgi ir bijuši vērtīgākie aktīvi, un pašlaik ir palikusi tikai tāda manta, kuras pārdošana esot apgrūtināta.
Turklāt, lai nodrošinātu bankas maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu, pie šī maksātnespējas procesā strādājot aptuveni 20 cilvēku gan no viņa paša, gan no „pieaicinātā speciālista” – advokāta M. Bunkus biroja, un no administratoram noteiktās atlīdzības tiks segtas atlīdzības arī visām šīm personām.
Kreditoru sapulcē gan ir izskanējis arī cits priekšlikums par administratora atlīdzību, ko izteicis kreditoru pilnvarotais pārstāvis Ansis Spridzāns: „Ja tiek atgūts mazāk par 20% no šiem aktīviem, tad administratoram tiek noteikta atlīdzība 5% apmērā no atgūtajiem naudas līdzekļiem. Par atgūtajiem aktīviem robežās starp 20% - 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 10 %, virs 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 15 % no atgūtajiem parādnieka aktīviem.”
Tomēr bankas kreditoru vairākums pēc ilgākām diskusijām ir nobalsojuši par „cieto” 30% likmi: uz sapulci bija ieradušies kreditori ar 5,45 miljoniem balsu, no kuriem „cieto” 30% likmi atbalstīja kreditori ar 3,14 miljoniem balsu, bet pret bija nepilns 2,31 miljons balsu.
Kreditoru sapulcē A. Rasa ir arī informējis, ka bankai vēl pieder viens nekustamais īpašums Ukrainā, 9 Bulgārijā un 16 Latvijā, ar ķīlu nenodrošināto prasījumu kredītportfeļa piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 39 119 eiro apmērā, bet ar ķīlu nodrošināto prasījumu parādsaistību atlikums ir EUR 21 019 603 eiro. Tāpat A. Rasam no debitoriem izdevies atgūt naudas līdzekļus 4 123 002 eiro apmērā.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
