Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu pēc sezonas beigām, - dažu mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) darbiniekiem kā auksta ūdens šalts nākusi viena slikta ziņa pēc otras, iezīmējot "trekno gadu" negaidītu galu.

Gaidāmā nepatīkamā sapulce

Vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkums, apliecinot, LTV gatavību komandējumiem un darba braucieniem tērēt iespaidīgu summu - 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

Trīs nedēļas pirms tam, īpaši pieminot, ka "LTV kopumā ir piedzīvojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte preses konferencē bija paziņojis ka "ar Latvijas Televīziju arī šajā, 62.sezonā, viss ir kārtībā". Par LTV finansiālo izaugsmi un iespējām liecināja LTV iepirkums, kurš rādīja, ka tā ir gatava papildus preses konferencei par 521,16 eiro rīkot pat īpašu "preses konferences banketu".

Tagad, piecus mēnešus pēc šīs "iespēju" demonstrēšanas, ne I. Belte, ne kāds no viņa padotajiem nevēlas izteikties par jau šonedēļ, 18. februārī paredzētu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sēdi ar LTV darbinieku piedalīšanos".

LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildēt uz Pietiek telefona zvaniem un atgādinošām īsziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs lūdz aizsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu - un pazūd. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uz līdzīgu jautājumu atsakās atbildēt.

"Mēs negribētu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes sēde, mēs šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mēs tos arī uzdosim. Nebūtu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.

Šī noslēpumainība nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma skaļa un LTV vadībai nepatīkama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri pēdējos divos gados izbaudījuši īstus "treknos gadus" vienas valsts kapitālsabiedrības ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pēc sanāksmes NEPLP sola noslēgt LTV valdes izvērtēšanu, - 8. aprīlī beidzas tās pilnvaras.

"Krusts" pār nākotnes plāniem

Formāli gan NEPLP izbraukuma sēdes tēma ir LTV valdes locekļu atskaites par trīs gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV stūres ir bijis I. Belte, kurš neviennozīmīgi vērtēta izvēles procesa rezultātā par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprīlī.

Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko funkcionēšanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvēstneši bijuši jūtami jau kopš pērnā rudens, kad LTV vadība pēkšņi "ieslēdza atpakaļgaitu" virknē jaunu projektu un, šķiet, pirmoreiz šīs valdes pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupīšanas nepieciešamību.

Tā, piemēram, vēl jūlijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistībā ar kādu neatkarīgo producentu raidījumu tā veidotājiem paziņoja par stratēģisko nostādni - "sabiedriskā televīzija vispār iet prom no visiem vecajiem formātiem" un turpmāk uz šādiem raidījumiem par pašas LTV naudas izmantošanu tiks organizēti valsts pasūtījumi.

Taču četrus mēnešus vēlāk - decembrī R. Ruduša jau bija pārcēlusies uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisīgi gaidīta.

Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Ņesterovs, kura atbildības joma ir tieši programmas attīstības jautājumi, šaurā LTV vadības lokā ir skaidri atzinis, ka "jauns raidījums par uzņēmējdarbības jomu" ir viens no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trūkst līdzekļu".

Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerēto projektu - "krusts" pārvilkts arī jaunam vēstures tematikas raidījumu ciklam krievu valodā, kultūras izklaides formāta raidījumam ar nosacīto nosaukumu Maestro, oriģinālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta raidījumam. Pagaidām vēl, īstenojot LTV vadības izpratni par Latvijas ģeopolitisko orientāciju, tiek plānots īstenot projektu "Korespondents Maskavā".

Dramatisks oriģinālsatura samazinājums

Taču iecerēto projektu "nogriešana" vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar to raidījumu uzskaitījumu, kurus LTV vadība apzīmē ar kopējo nosaukumu "Raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ". Šajā sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arī sabiedriskās TV profilam īsti atbilstoši raidījumi.

Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa dramatisks LTV oriģinālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā līdz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija lielāks - 3256 raidlaika stundas.

Vai viss šis samazinājums saistīts tikai ar to, ka kopējā valsts dotācija Latvijas Televīzijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro - kā liecina pašas LTV iekšējie aprēķini, no 12,7 miljoniem eiro pērn līdz 12,4 miljoniem šogad?

(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēt datus nevēlas, savukārt NEPLP kā dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, LTV vadība plānoto darbības samazinājumu, ko agri vai vēlu nāksies atklāt, gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašāki - galu galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4 procentiem, bet oriģinālraidījumu apjoms saruks par 6,4 procentiem jeb iespaidīgām 219 stundām.

"Treknie gadi" sausos skaitļos

Tad kādi ir šie plašākie iemesli? Pēdējos trīs gados LTV ir piedzīvojusi īstus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai nevis pelnīt, bet tērēt.

2012. gadā, kad pie pienākumu pildīšanas ķērās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzē, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).

2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Īstais tērēšanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem eiro.

LTV vadība neaizmirsa arī pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidēji mēnesī par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau 3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadības locekļu atalgojums - "atlīdzība par funkciju pildīšanu" - bija 114,4 tūkstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi līdz 152,5 tūkstoši eiro. Vēl nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vēl par ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mērķim nebūs nepieciešams.

Dāsnās tērēšanas beigas

Taču tērēšana ir bijusi arī, kā Pietiek norāda kāds finansists, "diezgan dīvaina" un "liek domāt par nespēju normāli plānot budžetu un šo naudu jēdzīgi tērēt". 2014. gada LTV gada pārskats rāda, ka līdz gada beigām LTV nebija iztērējusi vairāk nekā 4,14 miljonus eiro. Uz to pagājušā gada pavasarī norādīja arī Valsts kontrole, un pastāv liela iespējamība, ka 2015. gada laikā šī nauda ir "noēsta", bet jaunu "piešpriču" - līdzīgi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda atsevišķu pasākumu atspoguļošanai, - nav.

Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušā gada beigās jau pameta Laimdotas Straujumas valdība, ar īpašu rīkojumu "atlaižot" šai valsts kapitālsabiedrībai ar likumu noteikto nepieciešamību nomaksāt valstij dividendes 1,22 miljonu eiro apmērā par 2013. gada tīro peļņu un atļaujot šo naudu paturēt dažādiem infrastruktūras darbiem, ka arī svarīgu sporta spēļu atspoguļošanai.

Taču ar to acīmredzami ir par maz: pirmais, vēl slēptais atlaišanu - nomaskētu kā sistēmas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās paklusām jau ir aizvadīts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainīgās daļas samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un mainīgā).

"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem cilvēkiem, bet arī primitīvi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti, un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas pārstāvis, kurš nav tieši saistīts ne ar vienu raidorganizāciju, piebilstot - I. Beltes vadītā valde pārāk vēlu esot aptvērusi, ka dažādu projektu mērķdotācijas nav nekas garantēts gadu no gada.

Līdz ar to tērējamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "Mēs pēdējos divus gadus esam ļoti labi dzīvojuši. Mums bija labi budžeti raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī oriģinālstundu apjoms ir samazinājies," konstatē S. Plūme.

Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozē, ka līdz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arī "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varētu piedzīvot smagu pārbaudījumu.

LTV vadība klusē

Pats I. Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek jau februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistībā ar LTV radošo un finansiālo situāciju, taču arī par sīkākām tēmām viņa atbildes apliecina - LTV vadība uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas īpašas daļas par sabiedriskajā televīzijā notiekošo un tās tēriņiem.

Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasūtījuma nepublicējamo daļu (komercnoslēpumu)", LTV vadītājs, piemēram, atsakās sniegt jebkādas ziņas par to, cik no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem izmaksājis pretrunīgi vērtētais raidījums Skutelis ir studijā, kaut atzīst, ka par raidījuma izveidošanu konkurss nav rīkots, jo "pēdējo divu gadu laikā LTV praktizē brīvu raidījumu ideju konkursu".

Šī noslēpumainība arī viegli saprotama: LTV vadībai pašreizējos apstākļos būtu grūti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpēc par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet "ideoloģiskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro.

Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai, pienākot "trekno gadu" pēkšņajām beigām, to būtu bijis iespējams nesāpīgi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brīdis, kad vienkārši ir "jāgriež", par sāpēm vairs nedomājot.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

45
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...