Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Režisors Alvis Hermanis noskatījās TV "Doždj" interviju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, un redzētais viņam nepatika: "Tā vairs nav žurnālistiska, bet brutāla politiska manipulācija, kas pilnīgi noteikti ir pret Latvijas interesēm. Es pat nerunāju par elementāru pieklājību pret valsti, kura devusi viņiem patvērumu. Šis jau ir ļoti bīstami. Izskatās, ka viņu mērķis ir graut mūsu valsti no iekšpuses. Iespējams, viņi to dara neapzināti un tas ir tas pats vecais krievu šovinisms. Bet rezultātu tas nemaina."

Pats Staķis – iespējams, redzot, ka Hermaņa "Facebook" paustais viedoklis ieguvis rezonansi, – dienu vēlāk steidza skaidrot, ka šādi uzbrukumi "Doždj" esot "negodīgi", tomēr tēma, par ko plašai publikai izteikties, jau bija iezīmējusies. Piemēram, Saeimas 11. augusta sēdē deputāts Didzis Šmits paziņoja: "Otra lieta, ko mēs varētu no deklarācijām sākt pāriet pie praktiska izpildījuma ir, es atvainojos, nevis ielaist Latvijā 1000 Krievijas pilsoņu, bet aizvērt ciet Latvijā tagad jau reģistrētu televīziju, kas no rīta līdz vakaram kritizē Rietumu politiku Krievijas kontekstā. Jā, viegli, varbūt pat smagi kritizē Putinu, bet patiesībā stāv krievu imperiālisma pusē, kā saka, uz stabili divām kājām."

Varbūt vērts pieminēt, ka vēl nesen pats Šmits bija ļoti enerģisks zivrūpnieku nozares lobētājs, savukārt nozarei Krievijas noieta tirgus bija svarīgs, tādēļ tolaik kaut kā par "krievu imperiālismu" Šmits tik braši nerunāja. Lai kā būtu, ar "Doždj" apspriešanu vien nepietika – "Latvijas Avīzē" publicists Juris Lorencs ķērās pie citas intervijas (prezidenta Egila Levita) citam Krievijas žurnālistam – bijušajam radiostacijas "Eho Moskvi" galvenajam redaktoram Aleksejam Venediktovam. Secinājumi līdzīgi ļoti kritiski – šoreiz par Venediktovu.

Samērā lielā interese par šiem jautājumiem sakrīt ar vienlīdz lielu jucekli – par ko mēs katrs runājam. Mēģināsim nodalīt.

Vispirms jāpiezīmē, ka pats esmu vairākkārtīgi, piemēram, jau šā gada aprīlī, paudis skepsi par tiem "no Putina režīma bēgošajiem", kuriem Krimas aneksija un iebrukums Austrumukrainā 2014. gadā kaut kā neliedza turpināt šajā režīmā dzīvot, bet nu gan vairs neesot izturams. Joprojām uzskatu, ka Latvija ļaudīm no Krievijas, tēlaini izsakoties, durvis atvēra pārāk plaši, tomēr atzīstu arī, ka esmu ļāvies paviršiem vispārinājumiem. Tomēr manas attiecības ar Krievijas kultūras telpu ir pārāk subjektīvas un sarežģītas, lai tās iztirzātu.

"Krievijas neatkarīgie mediji" – drauds?

Tālāk jāpiezīmē, ka piesardzīga attieksme un modrība patiešām ir nepieciešama, pat ja liekas, ka Krievijas militārie plāni Ukrainā īstenojas tikai daļēji, un Kremlis arī nebija rēķinājies ar tik lielu Rietumu atbalstu Ukrainai. Kā saka, nenovērtēsim pretinieku par zemu. Pavisam nesen Polijas pētniecisko žurnālistu grupa publicēja iespaidīgu tekstu par to, kā ar Krievijas propagandas struktūrām saistīti ļaudis Austrumeiropā mērķtiecīgi un vērienīgi kūda pret Ukrainu un ukraiņiem (piemēram, biedējot poļus ar viņu valsts "ukrainizāciju").

Kad šovasar tika gāzta uz Rietumiem orientētā valdība Bulgārijā, bija eksperti, kuri notikušajā saskatīja Krievijas ietekmi. Krievija gadiem ilgi ir veidojusi ietekmes aģentu tīklojumus ārpus tās robežām, nekur šie cilvēki nav pazuduši, un būtu arī dīvaini, ja tādi nebūtu starp tiem, kuri šogad Krieviju pamet, apgalvojot, ka nepiekrīt "režīmam".

No šī viedokļa raugoties, neuzskatu par pārspīlētu arī Latvijas specdienestu reakciju: "Valsts drošības dienests ir informēts par Krievijas neatkarīgo mediju uzsākto darbu Latvijā. Varam arī norādīt, ka šajā sakarā dienests ir identificējis riskus gan Latvijas informatīvās telpas drošībai, gan izlūkošanas riskus, kas saistīti ar to, ka mediju darbība tradicionāli bijusi Krievijas specdienestu interešu lokā."

Savukārt tik asu reakciju uz "Doždj" tekstiem es īsti nesaprotu. Pirmkārt, mums, kā saka, pašiem netrūkst tādu viedokļu paudēju, kuru gadījumā nav skaidrs, kāpēc viņi vēl mokās šajā tik nepatīkamajā zemē, un nav skaidrs, ar ko visu kritizējošais etniskais latvietis ir kaut kā nekaitīgāks par pukstošu no Maskavas atbraukušu žurnālistu. Otrkārt, emigrantam nav jaunā mītnes zeme vienmēr, tā teikt, jāglauda pa spalvai. Patētiski izsakoties, pasniegtajā draudzības rokā nav jākož, bet prasīt to bučot arī ir savādi.

Poļu emigrantu kopiena Parīzē 19. gadsimta vidū nebija nekādi paraugzēni no Francijas valsts viedokļa, un, pieļauju, viņu pārņemtība ar savu specifisko dienaskārtību varēja brīžiem kaitināt pat poļu draugus. Savukārt to, ka konkrētajā intervijā žurnāliste atļāvās pati tik gari un subjektīvi izteikties – cik saprotu, to kritiķi interpretē kā spiediena izdarīšanu uz Staķi – es personīgi uztveru mierīgi. Ja intervija ir vairāk sarunas formāts, tad neredzu problēmu, ka dalībnieki izsakās līdzvērtīgi plaši un neslēpj savu viedokli. Paturot prātā kontekstu (Krievijā notiekošo), varu kā piemēru piedāvāt sarunu, kurā vairāk kreisi noskaņotais Krievijas politologs Iļja Budraitskis intervē virknē jautājumu atšķirīgi noskaņoto sociologu Grigoriju Judinu.

Tūristi un aizbraukušie nav viens un tas pats

Tiem, kuri nu jau slaveno interviju ar Staķi nav redzējuši un negrasās skatīties, jāņem vērā vēl cits ļoti konkrēts konteksts: piekrītot Ukrainas prezidentam, Somijas, Igaunijas un Latvijas politiskās vadības pārstāvji uzskata, ka spiediens pret Krieviju jāpastiprina, arī būtiski ierobežojot Krievijas Federācijas pilsoņu ceļošanas iespējas Eiropas Savienībā. Jāšaubās, vai Eiropas Savienības ārlietu ministri šī mēneša beigās sanāksmē Prāgā pieņems tik radikālus lēmumus, tomēr kopumā kaut kāda papildu vēršanās pret Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas atpūsties vai citādi padzīvot Eiropā, būs. Un tas prognozējami tracina arī tos, kuri sevi sauc par "Putina režīma pretiniekiem", jo viņu skatījumā tā ir t.s. kolektīvās vainas piemērošana, proti, ka šādi (arī sankciju vispār kontekstā) par Putina režīma nodarīto ciešot visi cilvēki Krievijā. Prognozējami arī, ka "Doždj" žurnāliste sarunā ar Staķi šo tēmu centās iztirzāt, neslēpjot savu negatīvo attieksmi pret vēl jauniem ierobežojumiem.

Ja runa ir tieši par turpmāku vīzu izsniegšanas ierobežošanu, tad mani šīs vaimanas nepārliecina. Jēdziens "kolektīvā vaina", manuprāt, ir dīvains, pat bīstams, tādēļ no tā jāvairās. Tomēr konkrētajā situācijā būtisks ir rosinātās pretdarbības smagums. Lai nebūtu tikai par Ukrainu un Krieviju, minēšu citu piemēru, kad manā skatījumā "kolektīvās vainas" jēdziens tika lietots cūciski. Sākot no 1942. gada februāra līdz 1946. gada martam ASV varas iestādes internēja un izvietoja speciālās nometnēs apmēram 120 000 ASV dzīvojošus cilvēkus, kuru etniskā izcelsme bija saistīta ar Japānu (tostarp imigrantus otrajā un trešajā paaudzē). Skaidrs, ka bija karš ar Japānu, skaidrs, ka bija bažas par šo cilvēku lojalitāti, tomēr tāda izrīkošanās bija smags pārspīlējums, ko, starp citu, pati ASV valdība atzina un 1988. gadā (nevarētu teikt, ka ātri…) oficiāli atvainojās.

Vēlreiz – tā nedrīkst. Vīzu izsniegšanas ierobežojumu gadījumā nekādu represiju nav. Tēlaini to varētu aprakstīt tā: no kaimiņu mājas, no kuras visbiežāk skan draudi nogalināt un kura sagādā jums pavisam reālas ekonomiskās problēmas, daži ļaudis paziņo, ka vēlas pie jums paciemoties. Jūs vienkārši atbildat, ka nav noskaņojuma ciemiņus uzņemt, turklāt norādot, ka ir taču daudz iespēju ciemoties citās brīnišķīgās vietās – sākot no Gruzijas un Turcijas, beidzot ar Serbiju, Melnkalni un Kirgizstānu. Neviens tiesības uz ceļošanu un atpūšanos neliedz. Nē, ietiepjas kaimiņi, mēs gribam ciemoties tieši pie jums, un jums nav tiesību mums to liegt. Pilnīgas blēņas, manuprāt.

Tajā pašā laikā man šķiet, ka būtu skaidri jāpasaka: tie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri uzturas Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, nepārkāpj likumus un publiski neatbalsta Krievijas režīmu, ir liekami mierā. Domāju, ka kontekstā ar runām par "izsūtīšanu" Latvijas ārlietu ministrs ir izteicies pietiekoši saprotami: Krievija, visticamāk, tuvākajā laikā atvieglos Krievijas pilsonības iegūšanu Baltijas valstīs dzīvojošajiem "tautiešiem"; ja kāds no Latvijas valstspiederīgajiem šādu iespēju izmantos, tad gan šiem cilvēkiem Latvija būtu jāpamet. Manuprāt, normāli spēles noteikumi, un, manuprāt, paralēli ir noticis pārpratums.

No Krievijas aizbraukušais rakstnieks Viktors Šenderovičs nesen publicēja, atvainojiet, histērisku salīdzinājumu, ka iecerētie ierobežojumi būtu līdzvērtīgi tam, ja ASV pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē aizsūtītu atpakaļ uz nacistisko Vāciju no turienes aizbēgušos režīma pretiniekus. Šenderovičs ir viens no cienījamākajiem un talantīgākajiem Putina oponentiem Krievijas inteliģences aprindās, bet man nav skaidrs, kur viņš ņēmis informāciju, ka Baltijas valstis ne tikai ierobežos jaunu vīzu izsniegšanu, bet arī liks braukt prom, teiksim, Artemijam Troickim no Igaunijas.

Pieļauju, ka viens no iemesliem satraukumam un no tā savukārt izrietošajai nevajadzīgajai klaigāšanai ir tas, ka šādas problēmas patiešām ir radušās no Baltkrievijas un Krievijas aizbraukušajiem Ukrainā. Proti, tur patiesi veidojas absurda situācija, ka cilvēkiem pat nav iespējas atteikties no Krievijas pilsonības (konsulāti nestrādā), uzturēšanās atļaujas beidzas, un arī Ukrainu aktīvi atbalstošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jābrauc uz Moldovu (lai nav drošības risku) un tur jāmēģina iegūt jaunus "papīrus" dzīvei Ukrainā.

Rezumēju. "The Economist" 13. augusta numurā ir materiāls (49.–51. lpp.) par šo "jauno emigrāciju no Krievijas". Starp tajā aprakstītajiem cilvēkiem ir gan žurnālists Andrejs Babitskis, kurš Tbilisi ik nedēļu desmit stundas mācās gruzīnu valodu, gan ļaudis, kuri neslēpj, ka jaunajās mītnes zemēs vēlas veidot savas, relatīvi noslēgtas kopienas bez piesaistes konkrētai valstij. Visādi gadās, ar to jārēķinās.

Pārpublicēts no satori.lv

Novērtē šo rakstu:

46
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...