Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Režisors Alvis Hermanis noskatījās TV "Doždj" interviju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, un redzētais viņam nepatika: "Tā vairs nav žurnālistiska, bet brutāla politiska manipulācija, kas pilnīgi noteikti ir pret Latvijas interesēm. Es pat nerunāju par elementāru pieklājību pret valsti, kura devusi viņiem patvērumu. Šis jau ir ļoti bīstami. Izskatās, ka viņu mērķis ir graut mūsu valsti no iekšpuses. Iespējams, viņi to dara neapzināti un tas ir tas pats vecais krievu šovinisms. Bet rezultātu tas nemaina."

Pats Staķis – iespējams, redzot, ka Hermaņa "Facebook" paustais viedoklis ieguvis rezonansi, – dienu vēlāk steidza skaidrot, ka šādi uzbrukumi "Doždj" esot "negodīgi", tomēr tēma, par ko plašai publikai izteikties, jau bija iezīmējusies. Piemēram, Saeimas 11. augusta sēdē deputāts Didzis Šmits paziņoja: "Otra lieta, ko mēs varētu no deklarācijām sākt pāriet pie praktiska izpildījuma ir, es atvainojos, nevis ielaist Latvijā 1000 Krievijas pilsoņu, bet aizvērt ciet Latvijā tagad jau reģistrētu televīziju, kas no rīta līdz vakaram kritizē Rietumu politiku Krievijas kontekstā. Jā, viegli, varbūt pat smagi kritizē Putinu, bet patiesībā stāv krievu imperiālisma pusē, kā saka, uz stabili divām kājām."

Varbūt vērts pieminēt, ka vēl nesen pats Šmits bija ļoti enerģisks zivrūpnieku nozares lobētājs, savukārt nozarei Krievijas noieta tirgus bija svarīgs, tādēļ tolaik kaut kā par "krievu imperiālismu" Šmits tik braši nerunāja. Lai kā būtu, ar "Doždj" apspriešanu vien nepietika – "Latvijas Avīzē" publicists Juris Lorencs ķērās pie citas intervijas (prezidenta Egila Levita) citam Krievijas žurnālistam – bijušajam radiostacijas "Eho Moskvi" galvenajam redaktoram Aleksejam Venediktovam. Secinājumi līdzīgi ļoti kritiski – šoreiz par Venediktovu.

Samērā lielā interese par šiem jautājumiem sakrīt ar vienlīdz lielu jucekli – par ko mēs katrs runājam. Mēģināsim nodalīt.

Vispirms jāpiezīmē, ka pats esmu vairākkārtīgi, piemēram, jau šā gada aprīlī, paudis skepsi par tiem "no Putina režīma bēgošajiem", kuriem Krimas aneksija un iebrukums Austrumukrainā 2014. gadā kaut kā neliedza turpināt šajā režīmā dzīvot, bet nu gan vairs neesot izturams. Joprojām uzskatu, ka Latvija ļaudīm no Krievijas, tēlaini izsakoties, durvis atvēra pārāk plaši, tomēr atzīstu arī, ka esmu ļāvies paviršiem vispārinājumiem. Tomēr manas attiecības ar Krievijas kultūras telpu ir pārāk subjektīvas un sarežģītas, lai tās iztirzātu.

"Krievijas neatkarīgie mediji" – drauds?

Tālāk jāpiezīmē, ka piesardzīga attieksme un modrība patiešām ir nepieciešama, pat ja liekas, ka Krievijas militārie plāni Ukrainā īstenojas tikai daļēji, un Kremlis arī nebija rēķinājies ar tik lielu Rietumu atbalstu Ukrainai. Kā saka, nenovērtēsim pretinieku par zemu. Pavisam nesen Polijas pētniecisko žurnālistu grupa publicēja iespaidīgu tekstu par to, kā ar Krievijas propagandas struktūrām saistīti ļaudis Austrumeiropā mērķtiecīgi un vērienīgi kūda pret Ukrainu un ukraiņiem (piemēram, biedējot poļus ar viņu valsts "ukrainizāciju").

Kad šovasar tika gāzta uz Rietumiem orientētā valdība Bulgārijā, bija eksperti, kuri notikušajā saskatīja Krievijas ietekmi. Krievija gadiem ilgi ir veidojusi ietekmes aģentu tīklojumus ārpus tās robežām, nekur šie cilvēki nav pazuduši, un būtu arī dīvaini, ja tādi nebūtu starp tiem, kuri šogad Krieviju pamet, apgalvojot, ka nepiekrīt "režīmam".

No šī viedokļa raugoties, neuzskatu par pārspīlētu arī Latvijas specdienestu reakciju: "Valsts drošības dienests ir informēts par Krievijas neatkarīgo mediju uzsākto darbu Latvijā. Varam arī norādīt, ka šajā sakarā dienests ir identificējis riskus gan Latvijas informatīvās telpas drošībai, gan izlūkošanas riskus, kas saistīti ar to, ka mediju darbība tradicionāli bijusi Krievijas specdienestu interešu lokā."

Savukārt tik asu reakciju uz "Doždj" tekstiem es īsti nesaprotu. Pirmkārt, mums, kā saka, pašiem netrūkst tādu viedokļu paudēju, kuru gadījumā nav skaidrs, kāpēc viņi vēl mokās šajā tik nepatīkamajā zemē, un nav skaidrs, ar ko visu kritizējošais etniskais latvietis ir kaut kā nekaitīgāks par pukstošu no Maskavas atbraukušu žurnālistu. Otrkārt, emigrantam nav jaunā mītnes zeme vienmēr, tā teikt, jāglauda pa spalvai. Patētiski izsakoties, pasniegtajā draudzības rokā nav jākož, bet prasīt to bučot arī ir savādi.

Poļu emigrantu kopiena Parīzē 19. gadsimta vidū nebija nekādi paraugzēni no Francijas valsts viedokļa, un, pieļauju, viņu pārņemtība ar savu specifisko dienaskārtību varēja brīžiem kaitināt pat poļu draugus. Savukārt to, ka konkrētajā intervijā žurnāliste atļāvās pati tik gari un subjektīvi izteikties – cik saprotu, to kritiķi interpretē kā spiediena izdarīšanu uz Staķi – es personīgi uztveru mierīgi. Ja intervija ir vairāk sarunas formāts, tad neredzu problēmu, ka dalībnieki izsakās līdzvērtīgi plaši un neslēpj savu viedokli. Paturot prātā kontekstu (Krievijā notiekošo), varu kā piemēru piedāvāt sarunu, kurā vairāk kreisi noskaņotais Krievijas politologs Iļja Budraitskis intervē virknē jautājumu atšķirīgi noskaņoto sociologu Grigoriju Judinu.

Tūristi un aizbraukušie nav viens un tas pats

Tiem, kuri nu jau slaveno interviju ar Staķi nav redzējuši un negrasās skatīties, jāņem vērā vēl cits ļoti konkrēts konteksts: piekrītot Ukrainas prezidentam, Somijas, Igaunijas un Latvijas politiskās vadības pārstāvji uzskata, ka spiediens pret Krieviju jāpastiprina, arī būtiski ierobežojot Krievijas Federācijas pilsoņu ceļošanas iespējas Eiropas Savienībā. Jāšaubās, vai Eiropas Savienības ārlietu ministri šī mēneša beigās sanāksmē Prāgā pieņems tik radikālus lēmumus, tomēr kopumā kaut kāda papildu vēršanās pret Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas atpūsties vai citādi padzīvot Eiropā, būs. Un tas prognozējami tracina arī tos, kuri sevi sauc par "Putina režīma pretiniekiem", jo viņu skatījumā tā ir t.s. kolektīvās vainas piemērošana, proti, ka šādi (arī sankciju vispār kontekstā) par Putina režīma nodarīto ciešot visi cilvēki Krievijā. Prognozējami arī, ka "Doždj" žurnāliste sarunā ar Staķi šo tēmu centās iztirzāt, neslēpjot savu negatīvo attieksmi pret vēl jauniem ierobežojumiem.

Ja runa ir tieši par turpmāku vīzu izsniegšanas ierobežošanu, tad mani šīs vaimanas nepārliecina. Jēdziens "kolektīvā vaina", manuprāt, ir dīvains, pat bīstams, tādēļ no tā jāvairās. Tomēr konkrētajā situācijā būtisks ir rosinātās pretdarbības smagums. Lai nebūtu tikai par Ukrainu un Krieviju, minēšu citu piemēru, kad manā skatījumā "kolektīvās vainas" jēdziens tika lietots cūciski. Sākot no 1942. gada februāra līdz 1946. gada martam ASV varas iestādes internēja un izvietoja speciālās nometnēs apmēram 120 000 ASV dzīvojošus cilvēkus, kuru etniskā izcelsme bija saistīta ar Japānu (tostarp imigrantus otrajā un trešajā paaudzē). Skaidrs, ka bija karš ar Japānu, skaidrs, ka bija bažas par šo cilvēku lojalitāti, tomēr tāda izrīkošanās bija smags pārspīlējums, ko, starp citu, pati ASV valdība atzina un 1988. gadā (nevarētu teikt, ka ātri…) oficiāli atvainojās.

Vēlreiz – tā nedrīkst. Vīzu izsniegšanas ierobežojumu gadījumā nekādu represiju nav. Tēlaini to varētu aprakstīt tā: no kaimiņu mājas, no kuras visbiežāk skan draudi nogalināt un kura sagādā jums pavisam reālas ekonomiskās problēmas, daži ļaudis paziņo, ka vēlas pie jums paciemoties. Jūs vienkārši atbildat, ka nav noskaņojuma ciemiņus uzņemt, turklāt norādot, ka ir taču daudz iespēju ciemoties citās brīnišķīgās vietās – sākot no Gruzijas un Turcijas, beidzot ar Serbiju, Melnkalni un Kirgizstānu. Neviens tiesības uz ceļošanu un atpūšanos neliedz. Nē, ietiepjas kaimiņi, mēs gribam ciemoties tieši pie jums, un jums nav tiesību mums to liegt. Pilnīgas blēņas, manuprāt.

Tajā pašā laikā man šķiet, ka būtu skaidri jāpasaka: tie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri uzturas Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, nepārkāpj likumus un publiski neatbalsta Krievijas režīmu, ir liekami mierā. Domāju, ka kontekstā ar runām par "izsūtīšanu" Latvijas ārlietu ministrs ir izteicies pietiekoši saprotami: Krievija, visticamāk, tuvākajā laikā atvieglos Krievijas pilsonības iegūšanu Baltijas valstīs dzīvojošajiem "tautiešiem"; ja kāds no Latvijas valstspiederīgajiem šādu iespēju izmantos, tad gan šiem cilvēkiem Latvija būtu jāpamet. Manuprāt, normāli spēles noteikumi, un, manuprāt, paralēli ir noticis pārpratums.

No Krievijas aizbraukušais rakstnieks Viktors Šenderovičs nesen publicēja, atvainojiet, histērisku salīdzinājumu, ka iecerētie ierobežojumi būtu līdzvērtīgi tam, ja ASV pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē aizsūtītu atpakaļ uz nacistisko Vāciju no turienes aizbēgušos režīma pretiniekus. Šenderovičs ir viens no cienījamākajiem un talantīgākajiem Putina oponentiem Krievijas inteliģences aprindās, bet man nav skaidrs, kur viņš ņēmis informāciju, ka Baltijas valstis ne tikai ierobežos jaunu vīzu izsniegšanu, bet arī liks braukt prom, teiksim, Artemijam Troickim no Igaunijas.

Pieļauju, ka viens no iemesliem satraukumam un no tā savukārt izrietošajai nevajadzīgajai klaigāšanai ir tas, ka šādas problēmas patiešām ir radušās no Baltkrievijas un Krievijas aizbraukušajiem Ukrainā. Proti, tur patiesi veidojas absurda situācija, ka cilvēkiem pat nav iespējas atteikties no Krievijas pilsonības (konsulāti nestrādā), uzturēšanās atļaujas beidzas, un arī Ukrainu aktīvi atbalstošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jābrauc uz Moldovu (lai nav drošības risku) un tur jāmēģina iegūt jaunus "papīrus" dzīvei Ukrainā.

Rezumēju. "The Economist" 13. augusta numurā ir materiāls (49.–51. lpp.) par šo "jauno emigrāciju no Krievijas". Starp tajā aprakstītajiem cilvēkiem ir gan žurnālists Andrejs Babitskis, kurš Tbilisi ik nedēļu desmit stundas mācās gruzīnu valodu, gan ļaudis, kuri neslēpj, ka jaunajās mītnes zemēs vēlas veidot savas, relatīvi noslēgtas kopienas bez piesaistes konkrētai valstij. Visādi gadās, ar to jārēķinās.

Pārpublicēts no satori.lv

Novērtē šo rakstu:

46
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...