"Tumbočkas turētāji" sāk prettriecienu: piesaista "sabiedrisko" Latvijas Radio
Imants Liepiņš12.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad reģionālais portāliņš Tukumabalss.lv nejauši publicēja informāciju, kas noveda pie iespējas vilkt gaismā Vienotības un sabiedroto shēmas Tukumā domē, ieslēgusies prettrieciena mašinērija, kam „pievienots” "sabiedriskais" Latvijas Radio.
Jau ziņots, ka necerētu rezultātu devusi diezgan ikdienišķas informācijas publicēšana par Tukuma domes lūgumu Covid-19 krīzes laikā samazināt nomas maksu bibliotēkas ēkai, kuru pašvaldība kopš 2008. gada nomā no bijušā ekonomikas ministra un Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmas SIA Ronis un par kuru gadu gaitā samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro nomas maksās — savulaik Vienotības un vietējās partijas Tukuma pilsētai un novadam (šī partija tagad arī ietilpst Jaunajā Vienotībā) deputāti balsoja par līguma piešķiršanu sava līdera firmai.
Tagad, pēc lūguma samazināt nomas maksu, kas ikdienas ziņu rindā tika publicēts vietējā portālā, Tukuma tagadējā vicemēra Agra Zvaigzneskalna (kurš atbild par šādiem saimnieciskiem jautājumiem) ģimenes dzīvesvietu vakarā sāka novērot un izspiegot zila automašīna, kuru portāla lasītāji atpazina kā vietējo kārtībnieku priekšnieka Māra Trēdes lietotu auto (viņam jau ir nosūtīti jautājumi, - atbildes pēc saņemšanas tiks publicētas). Savukārt vairāki kultūras pasākumu darbinieki, kas dažkārt raksta reģionālajiem medijiem, 29. un 30. aprīlī saņēma naidīgu zvanu sērijas, draudus rosināt pret viņiem safabricēt krimināllietas, kā arī prasījumus pēc naudas. (Visi zvanītāju numuri un laiki ir fiksēti.)
Dīvainajiem zvanītājiem, kad viņu darbības jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildību par vajāšanu, kas likumā definēta kā “vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu”.
Vēlāk atklājās, ka Tukuma prokuratūra pati jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tikusi “pieshēmota” šiem darījumiem — tai ierādītas labas telpas domei piederošā ēkā, kaut gan pašvaldībai nav nekāds pienākums gādāt telpas valsts pakļautībā esošām iestādēm.
Tagad reģionālā izmēra astoņkājītis savu interešu aizstāvībā iesaistījis Latvijas Radio darbinieku Edgaru Kupču. Viņš ietilpst Latvijas Žurnālistu asociācijā kopā ar Lienu Trēdi, kas — atbilstoši valsts amatpersonu deklarāciju datubāzei — ir sieva tam pašam Kārtības policijas priekšniekam Tukumā Mārim Trēdem, kurš ārpus darba laika, iespējams, izspiegojis pret Vienotības shēmām nostājušos vicemēru A. Zvaigzneskalnu.
Vēl vairāk — vietējo policistu priekšnieks Māris Trēde bijis valdes loceklis vietējā laikraksta izdevējfirmas SIA Novadu Ziņas valdes loceklis laikā, kad daudzos tūkstošos mērāmi maksājumi gājuši no Tukuma domes uz Novadu Ziņu kontu periodā, kad Vienotības un vietējās reģionālās partijas politiķi vēl nebija zaudējuši amatus par shēmu lobēšanu. Savukārt SIA Novadu Ziņas valdes priekšsēdētāja, kontrolējošā īpašniece, patiesā labuma guvēja un galvenā redaktore Ivonna Plaude ir ne vien Žurnālistu asociācijas biedre, bet divus gadus bijusi tās vadītāja.
Tātad notikumu gaita ir šāda: Tukuma reģionā vietējo saistīto personu grupa, kurā ietilpst vietējās policijas vadība (Tukuma iecirkņa priekšniekam Janekam Baham un kriminālpolicijas priekšniekam ir kopīga apsardzes firma ar minēto M. Trēdi) izmanto korporatīvās saiknes, lai ar Latvijas Radio darbinieka E. Kupča rokām vērstos nevis pret Vienotības shēmām, bet gan šīs shēmas nejauši uzgājušo reģionālo ziņu vietni!
To, ka E. Kupču principā neinteresē Tukuma deputātu un amatus zaudējušo iepriekšējo mēru shēmas, viņš sarunas laikā lika manīt vairākkārt — viņu interesēja nevis ziņas par konstatēto shēmošanu, bet gan shēmas nejauši atklājušais portāliņš, kurš darbojas kā sabiedriskā labuma organizācija. Tāpat E. Kupčam vairākkārt tika norādīts uz viņa pienākumu jebkāda radioraidījuma laikā atklāt faktu, ka viņš atrodas vienā sabiedriskā organizācijā ar Novadu Ziņu galveno īpašnieci, kas veido interešu konfliktu, ja reportāža ir par labu E. Kupča saistītajām personām. No pašvaldības un reklāmas tirgus neatkarīgs sabiedriskā labuma portāls Tukumabalss.lv nav vēlams nevienam no shēmotājiem.
Vispirms E. Kupčs zvanīja pirmdien 16:09 un interesējās nevis par konstatētajām shēmām ar pašvaldības naudas aizpludināšanu, bet gan par sabiedriskā labuma organizāciju, kas nav saistīta ne ar domi, ne firmām, kas saņem naudu. Pēc īsziņā nosūtītas informācijas “Uz rītu varu izdrukāt dokumentus. Cikos satiekamies?” E. Kupčs negaidīti izlikās, ka neko pēkšņi nesaprot: “Ko, lūdzu?”
Savukārt nākamajā dienā E. Kupčs piezvanīja ap pieciem vakarā, lai viņam atkal “vairs nebūtu iespēja” saņemt dokumentus par shēmām. Kad viņam vienalga tika piedāvāts aizvest dokumentus, viņš atrunājās ar “distancēšanos divi metri”. Uz to saņēmis norādi, ka tieši šodien karantīnas režīms mīkstināts, turklāt divatā varēja satikties jebkurā brīdī, viņš atkal atbildēja noliedzoši.
Jau iepriekš ziņots, ka E. Kupčs publiskojis neprecīzu un ne līdz galam patiesu informāciju par kādu priekšvēlēšanu sapulci Ogrē, vēlāk sagādājot sodu Latvijas Televīzijai.
Pirms kādām no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām viens no vietējiem medijiem — Daugavasbalss.lv (tagad jau likvidēts portāls) publicējis ķengājošu fotoreportāžu no toreizējā Ogres vicemēra (tagadējā domes priekšsēdētāja) Egila Helmaņa bērnu dzimšanas dienas svinībām. E. Helmanis vērsās tiesā un uzvarēja, vēlāk preses konferencē aicinot visus kandidātus priekšvēlēšanu laikā pieturēties pie politikas un personāliju apspriešanas, nevis ķengāties par nepilngadīgiem bērniem un viņus slepeni pār žogu fotografēt dzimšanas dienas laikā.
Ogres novada auditorijai strādājošie reģionālie mediji un žurnālisti sprieda, ka šinī gadījumā tiešām lieta aizgājusi par tālu, un gribēja formāli vienoties, ka turpmāk ievēros profesionālās normas, kamēr sporta žurnālists Ritvars Raits neparakstīja šādu vienošanos, argumentējot: “Es rakstu par sportu un nekādas ķengas ne par vienu ģimeni nekad neesmu publicējis šā kā tā, tāpēc nevaru parakstīt šādu apņemšanos, jo es vienmēr jau esmu ievērojis profesionālās ētikas normas. tās neesmu pārkāpis līdz šim un arī nepārkāpšu! Lai paraksta tie, kam ar to bija problēmas.”
E. Kupčs nezināmu iemeslu dēļ vēlāk bija apgalvojis, ka R. Raits esot parakstījis kādu dokumentu šajā sakarībā, bet Daugavasbalss.lv vienīgā neesot parakstījusi — kaut gan patiesībā bija tieši otrādi: R. Raits neparakstīja, bet kāds no Daugavasbalss.lv pārstāvjiem parakstīja apņemšanos.
Šis it kā nenozīmīgais sīkums vēlāk sagādāja nepatikšanas Latvijas Televīzijai: gatavojot informāciju par notikumiem Ogrē, nelaimīgā kārtā tika izmantotas E. Kupča neprecīzās ziņas, kas galu galā noveda pie 500 eiro liela naudassoda LTV — šoreiz kāds iesniedza sūdzību, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar nožēlu atzina, ka tiešām noticis pārkāpums, kuru nevar ignorēt, un uzlika LTV 500 eiro sodu, kas bija mazākais iespējamais apjoms. Negribot iedibināt precedentu, LTV vērsās tiesā, bet zaudēja abās instancēs.
Sarunas laikā E. Kupčs neatbildēja, vai viņš ir kompensējis LTV zaudējumus, kuri valsts uzņēmumam radušies viņa savulaik sniegtās neprecīzās informācijas dēļ.
Iepriekšējie raksti par Tukuma shēmām:
Ar to, kā Tukuma pašvaldībā notiekošo saskata "sabiedriskais" Latvijas radio, var iepazīties šeit:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
