"Tumbočkas turētāji" sāk prettriecienu: piesaista "sabiedrisko" Latvijas Radio
Imants Liepiņš12.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad reģionālais portāliņš Tukumabalss.lv nejauši publicēja informāciju, kas noveda pie iespējas vilkt gaismā Vienotības un sabiedroto shēmas Tukumā domē, ieslēgusies prettrieciena mašinērija, kam „pievienots” "sabiedriskais" Latvijas Radio.
Jau ziņots, ka necerētu rezultātu devusi diezgan ikdienišķas informācijas publicēšana par Tukuma domes lūgumu Covid-19 krīzes laikā samazināt nomas maksu bibliotēkas ēkai, kuru pašvaldība kopš 2008. gada nomā no bijušā ekonomikas ministra un Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmas SIA Ronis un par kuru gadu gaitā samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro nomas maksās — savulaik Vienotības un vietējās partijas Tukuma pilsētai un novadam (šī partija tagad arī ietilpst Jaunajā Vienotībā) deputāti balsoja par līguma piešķiršanu sava līdera firmai.
Tagad, pēc lūguma samazināt nomas maksu, kas ikdienas ziņu rindā tika publicēts vietējā portālā, Tukuma tagadējā vicemēra Agra Zvaigzneskalna (kurš atbild par šādiem saimnieciskiem jautājumiem) ģimenes dzīvesvietu vakarā sāka novērot un izspiegot zila automašīna, kuru portāla lasītāji atpazina kā vietējo kārtībnieku priekšnieka Māra Trēdes lietotu auto (viņam jau ir nosūtīti jautājumi, - atbildes pēc saņemšanas tiks publicētas). Savukārt vairāki kultūras pasākumu darbinieki, kas dažkārt raksta reģionālajiem medijiem, 29. un 30. aprīlī saņēma naidīgu zvanu sērijas, draudus rosināt pret viņiem safabricēt krimināllietas, kā arī prasījumus pēc naudas. (Visi zvanītāju numuri un laiki ir fiksēti.)
Dīvainajiem zvanītājiem, kad viņu darbības jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildību par vajāšanu, kas likumā definēta kā “vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu”.
Vēlāk atklājās, ka Tukuma prokuratūra pati jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tikusi “pieshēmota” šiem darījumiem — tai ierādītas labas telpas domei piederošā ēkā, kaut gan pašvaldībai nav nekāds pienākums gādāt telpas valsts pakļautībā esošām iestādēm.
Tagad reģionālā izmēra astoņkājītis savu interešu aizstāvībā iesaistījis Latvijas Radio darbinieku Edgaru Kupču. Viņš ietilpst Latvijas Žurnālistu asociācijā kopā ar Lienu Trēdi, kas — atbilstoši valsts amatpersonu deklarāciju datubāzei — ir sieva tam pašam Kārtības policijas priekšniekam Tukumā Mārim Trēdem, kurš ārpus darba laika, iespējams, izspiegojis pret Vienotības shēmām nostājušos vicemēru A. Zvaigzneskalnu.
Vēl vairāk — vietējo policistu priekšnieks Māris Trēde bijis valdes loceklis vietējā laikraksta izdevējfirmas SIA Novadu Ziņas valdes loceklis laikā, kad daudzos tūkstošos mērāmi maksājumi gājuši no Tukuma domes uz Novadu Ziņu kontu periodā, kad Vienotības un vietējās reģionālās partijas politiķi vēl nebija zaudējuši amatus par shēmu lobēšanu. Savukārt SIA Novadu Ziņas valdes priekšsēdētāja, kontrolējošā īpašniece, patiesā labuma guvēja un galvenā redaktore Ivonna Plaude ir ne vien Žurnālistu asociācijas biedre, bet divus gadus bijusi tās vadītāja.
Tātad notikumu gaita ir šāda: Tukuma reģionā vietējo saistīto personu grupa, kurā ietilpst vietējās policijas vadība (Tukuma iecirkņa priekšniekam Janekam Baham un kriminālpolicijas priekšniekam ir kopīga apsardzes firma ar minēto M. Trēdi) izmanto korporatīvās saiknes, lai ar Latvijas Radio darbinieka E. Kupča rokām vērstos nevis pret Vienotības shēmām, bet gan šīs shēmas nejauši uzgājušo reģionālo ziņu vietni!
To, ka E. Kupču principā neinteresē Tukuma deputātu un amatus zaudējušo iepriekšējo mēru shēmas, viņš sarunas laikā lika manīt vairākkārt — viņu interesēja nevis ziņas par konstatēto shēmošanu, bet gan shēmas nejauši atklājušais portāliņš, kurš darbojas kā sabiedriskā labuma organizācija. Tāpat E. Kupčam vairākkārt tika norādīts uz viņa pienākumu jebkāda radioraidījuma laikā atklāt faktu, ka viņš atrodas vienā sabiedriskā organizācijā ar Novadu Ziņu galveno īpašnieci, kas veido interešu konfliktu, ja reportāža ir par labu E. Kupča saistītajām personām. No pašvaldības un reklāmas tirgus neatkarīgs sabiedriskā labuma portāls Tukumabalss.lv nav vēlams nevienam no shēmotājiem.
Vispirms E. Kupčs zvanīja pirmdien 16:09 un interesējās nevis par konstatētajām shēmām ar pašvaldības naudas aizpludināšanu, bet gan par sabiedriskā labuma organizāciju, kas nav saistīta ne ar domi, ne firmām, kas saņem naudu. Pēc īsziņā nosūtītas informācijas “Uz rītu varu izdrukāt dokumentus. Cikos satiekamies?” E. Kupčs negaidīti izlikās, ka neko pēkšņi nesaprot: “Ko, lūdzu?”
Savukārt nākamajā dienā E. Kupčs piezvanīja ap pieciem vakarā, lai viņam atkal “vairs nebūtu iespēja” saņemt dokumentus par shēmām. Kad viņam vienalga tika piedāvāts aizvest dokumentus, viņš atrunājās ar “distancēšanos divi metri”. Uz to saņēmis norādi, ka tieši šodien karantīnas režīms mīkstināts, turklāt divatā varēja satikties jebkurā brīdī, viņš atkal atbildēja noliedzoši.
Jau iepriekš ziņots, ka E. Kupčs publiskojis neprecīzu un ne līdz galam patiesu informāciju par kādu priekšvēlēšanu sapulci Ogrē, vēlāk sagādājot sodu Latvijas Televīzijai.
Pirms kādām no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām viens no vietējiem medijiem — Daugavasbalss.lv (tagad jau likvidēts portāls) publicējis ķengājošu fotoreportāžu no toreizējā Ogres vicemēra (tagadējā domes priekšsēdētāja) Egila Helmaņa bērnu dzimšanas dienas svinībām. E. Helmanis vērsās tiesā un uzvarēja, vēlāk preses konferencē aicinot visus kandidātus priekšvēlēšanu laikā pieturēties pie politikas un personāliju apspriešanas, nevis ķengāties par nepilngadīgiem bērniem un viņus slepeni pār žogu fotografēt dzimšanas dienas laikā.
Ogres novada auditorijai strādājošie reģionālie mediji un žurnālisti sprieda, ka šinī gadījumā tiešām lieta aizgājusi par tālu, un gribēja formāli vienoties, ka turpmāk ievēros profesionālās normas, kamēr sporta žurnālists Ritvars Raits neparakstīja šādu vienošanos, argumentējot: “Es rakstu par sportu un nekādas ķengas ne par vienu ģimeni nekad neesmu publicējis šā kā tā, tāpēc nevaru parakstīt šādu apņemšanos, jo es vienmēr jau esmu ievērojis profesionālās ētikas normas. tās neesmu pārkāpis līdz šim un arī nepārkāpšu! Lai paraksta tie, kam ar to bija problēmas.”
E. Kupčs nezināmu iemeslu dēļ vēlāk bija apgalvojis, ka R. Raits esot parakstījis kādu dokumentu šajā sakarībā, bet Daugavasbalss.lv vienīgā neesot parakstījusi — kaut gan patiesībā bija tieši otrādi: R. Raits neparakstīja, bet kāds no Daugavasbalss.lv pārstāvjiem parakstīja apņemšanos.
Šis it kā nenozīmīgais sīkums vēlāk sagādāja nepatikšanas Latvijas Televīzijai: gatavojot informāciju par notikumiem Ogrē, nelaimīgā kārtā tika izmantotas E. Kupča neprecīzās ziņas, kas galu galā noveda pie 500 eiro liela naudassoda LTV — šoreiz kāds iesniedza sūdzību, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar nožēlu atzina, ka tiešām noticis pārkāpums, kuru nevar ignorēt, un uzlika LTV 500 eiro sodu, kas bija mazākais iespējamais apjoms. Negribot iedibināt precedentu, LTV vērsās tiesā, bet zaudēja abās instancēs.
Sarunas laikā E. Kupčs neatbildēja, vai viņš ir kompensējis LTV zaudējumus, kuri valsts uzņēmumam radušies viņa savulaik sniegtās neprecīzās informācijas dēļ.
Iepriekšējie raksti par Tukuma shēmām:
Ar to, kā Tukuma pašvaldībā notiekošo saskata "sabiedriskais" Latvijas radio, var iepazīties šeit:
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
