"Tumbočkas turētāji" sāk prettriecienu: piesaista "sabiedrisko" Latvijas Radio
Imants Liepiņš12.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad reģionālais portāliņš Tukumabalss.lv nejauši publicēja informāciju, kas noveda pie iespējas vilkt gaismā Vienotības un sabiedroto shēmas Tukumā domē, ieslēgusies prettrieciena mašinērija, kam „pievienots” "sabiedriskais" Latvijas Radio.
Jau ziņots, ka necerētu rezultātu devusi diezgan ikdienišķas informācijas publicēšana par Tukuma domes lūgumu Covid-19 krīzes laikā samazināt nomas maksu bibliotēkas ēkai, kuru pašvaldība kopš 2008. gada nomā no bijušā ekonomikas ministra un Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmas SIA Ronis un par kuru gadu gaitā samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro nomas maksās — savulaik Vienotības un vietējās partijas Tukuma pilsētai un novadam (šī partija tagad arī ietilpst Jaunajā Vienotībā) deputāti balsoja par līguma piešķiršanu sava līdera firmai.
Tagad, pēc lūguma samazināt nomas maksu, kas ikdienas ziņu rindā tika publicēts vietējā portālā, Tukuma tagadējā vicemēra Agra Zvaigzneskalna (kurš atbild par šādiem saimnieciskiem jautājumiem) ģimenes dzīvesvietu vakarā sāka novērot un izspiegot zila automašīna, kuru portāla lasītāji atpazina kā vietējo kārtībnieku priekšnieka Māra Trēdes lietotu auto (viņam jau ir nosūtīti jautājumi, - atbildes pēc saņemšanas tiks publicētas). Savukārt vairāki kultūras pasākumu darbinieki, kas dažkārt raksta reģionālajiem medijiem, 29. un 30. aprīlī saņēma naidīgu zvanu sērijas, draudus rosināt pret viņiem safabricēt krimināllietas, kā arī prasījumus pēc naudas. (Visi zvanītāju numuri un laiki ir fiksēti.)
Dīvainajiem zvanītājiem, kad viņu darbības jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildību par vajāšanu, kas likumā definēta kā “vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu”.
Vēlāk atklājās, ka Tukuma prokuratūra pati jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tikusi “pieshēmota” šiem darījumiem — tai ierādītas labas telpas domei piederošā ēkā, kaut gan pašvaldībai nav nekāds pienākums gādāt telpas valsts pakļautībā esošām iestādēm.
Tagad reģionālā izmēra astoņkājītis savu interešu aizstāvībā iesaistījis Latvijas Radio darbinieku Edgaru Kupču. Viņš ietilpst Latvijas Žurnālistu asociācijā kopā ar Lienu Trēdi, kas — atbilstoši valsts amatpersonu deklarāciju datubāzei — ir sieva tam pašam Kārtības policijas priekšniekam Tukumā Mārim Trēdem, kurš ārpus darba laika, iespējams, izspiegojis pret Vienotības shēmām nostājušos vicemēru A. Zvaigzneskalnu.
Vēl vairāk — vietējo policistu priekšnieks Māris Trēde bijis valdes loceklis vietējā laikraksta izdevējfirmas SIA Novadu Ziņas valdes loceklis laikā, kad daudzos tūkstošos mērāmi maksājumi gājuši no Tukuma domes uz Novadu Ziņu kontu periodā, kad Vienotības un vietējās reģionālās partijas politiķi vēl nebija zaudējuši amatus par shēmu lobēšanu. Savukārt SIA Novadu Ziņas valdes priekšsēdētāja, kontrolējošā īpašniece, patiesā labuma guvēja un galvenā redaktore Ivonna Plaude ir ne vien Žurnālistu asociācijas biedre, bet divus gadus bijusi tās vadītāja.
Tātad notikumu gaita ir šāda: Tukuma reģionā vietējo saistīto personu grupa, kurā ietilpst vietējās policijas vadība (Tukuma iecirkņa priekšniekam Janekam Baham un kriminālpolicijas priekšniekam ir kopīga apsardzes firma ar minēto M. Trēdi) izmanto korporatīvās saiknes, lai ar Latvijas Radio darbinieka E. Kupča rokām vērstos nevis pret Vienotības shēmām, bet gan šīs shēmas nejauši uzgājušo reģionālo ziņu vietni!
To, ka E. Kupču principā neinteresē Tukuma deputātu un amatus zaudējušo iepriekšējo mēru shēmas, viņš sarunas laikā lika manīt vairākkārt — viņu interesēja nevis ziņas par konstatēto shēmošanu, bet gan shēmas nejauši atklājušais portāliņš, kurš darbojas kā sabiedriskā labuma organizācija. Tāpat E. Kupčam vairākkārt tika norādīts uz viņa pienākumu jebkāda radioraidījuma laikā atklāt faktu, ka viņš atrodas vienā sabiedriskā organizācijā ar Novadu Ziņu galveno īpašnieci, kas veido interešu konfliktu, ja reportāža ir par labu E. Kupča saistītajām personām. No pašvaldības un reklāmas tirgus neatkarīgs sabiedriskā labuma portāls Tukumabalss.lv nav vēlams nevienam no shēmotājiem.
Vispirms E. Kupčs zvanīja pirmdien 16:09 un interesējās nevis par konstatētajām shēmām ar pašvaldības naudas aizpludināšanu, bet gan par sabiedriskā labuma organizāciju, kas nav saistīta ne ar domi, ne firmām, kas saņem naudu. Pēc īsziņā nosūtītas informācijas “Uz rītu varu izdrukāt dokumentus. Cikos satiekamies?” E. Kupčs negaidīti izlikās, ka neko pēkšņi nesaprot: “Ko, lūdzu?”
Savukārt nākamajā dienā E. Kupčs piezvanīja ap pieciem vakarā, lai viņam atkal “vairs nebūtu iespēja” saņemt dokumentus par shēmām. Kad viņam vienalga tika piedāvāts aizvest dokumentus, viņš atrunājās ar “distancēšanos divi metri”. Uz to saņēmis norādi, ka tieši šodien karantīnas režīms mīkstināts, turklāt divatā varēja satikties jebkurā brīdī, viņš atkal atbildēja noliedzoši.
Jau iepriekš ziņots, ka E. Kupčs publiskojis neprecīzu un ne līdz galam patiesu informāciju par kādu priekšvēlēšanu sapulci Ogrē, vēlāk sagādājot sodu Latvijas Televīzijai.
Pirms kādām no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām viens no vietējiem medijiem — Daugavasbalss.lv (tagad jau likvidēts portāls) publicējis ķengājošu fotoreportāžu no toreizējā Ogres vicemēra (tagadējā domes priekšsēdētāja) Egila Helmaņa bērnu dzimšanas dienas svinībām. E. Helmanis vērsās tiesā un uzvarēja, vēlāk preses konferencē aicinot visus kandidātus priekšvēlēšanu laikā pieturēties pie politikas un personāliju apspriešanas, nevis ķengāties par nepilngadīgiem bērniem un viņus slepeni pār žogu fotografēt dzimšanas dienas laikā.
Ogres novada auditorijai strādājošie reģionālie mediji un žurnālisti sprieda, ka šinī gadījumā tiešām lieta aizgājusi par tālu, un gribēja formāli vienoties, ka turpmāk ievēros profesionālās normas, kamēr sporta žurnālists Ritvars Raits neparakstīja šādu vienošanos, argumentējot: “Es rakstu par sportu un nekādas ķengas ne par vienu ģimeni nekad neesmu publicējis šā kā tā, tāpēc nevaru parakstīt šādu apņemšanos, jo es vienmēr jau esmu ievērojis profesionālās ētikas normas. tās neesmu pārkāpis līdz šim un arī nepārkāpšu! Lai paraksta tie, kam ar to bija problēmas.”
E. Kupčs nezināmu iemeslu dēļ vēlāk bija apgalvojis, ka R. Raits esot parakstījis kādu dokumentu šajā sakarībā, bet Daugavasbalss.lv vienīgā neesot parakstījusi — kaut gan patiesībā bija tieši otrādi: R. Raits neparakstīja, bet kāds no Daugavasbalss.lv pārstāvjiem parakstīja apņemšanos.
Šis it kā nenozīmīgais sīkums vēlāk sagādāja nepatikšanas Latvijas Televīzijai: gatavojot informāciju par notikumiem Ogrē, nelaimīgā kārtā tika izmantotas E. Kupča neprecīzās ziņas, kas galu galā noveda pie 500 eiro liela naudassoda LTV — šoreiz kāds iesniedza sūdzību, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar nožēlu atzina, ka tiešām noticis pārkāpums, kuru nevar ignorēt, un uzlika LTV 500 eiro sodu, kas bija mazākais iespējamais apjoms. Negribot iedibināt precedentu, LTV vērsās tiesā, bet zaudēja abās instancēs.
Sarunas laikā E. Kupčs neatbildēja, vai viņš ir kompensējis LTV zaudējumus, kuri valsts uzņēmumam radušies viņa savulaik sniegtās neprecīzās informācijas dēļ.
Iepriekšējie raksti par Tukuma shēmām:
Ar to, kā Tukuma pašvaldībā notiekošo saskata "sabiedriskais" Latvijas radio, var iepazīties šeit:
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
