Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zinātņu doktors, profesors, politiķis, ministrs ir publiska persona, kurai ir jāuzņemas atbildība un jāspēj sniegt atbildes uz jautājumiem, kas var raisīt bažas par to, vai valstiski svarīga kompetence ir uzticēta īstajam. Demokrātijas īpatnība ir tā, ka tā atkarīga no patstāvīgi un kritiski domājoša cilvēka. Gan zinātņu doktoram, gan profesoram, gan politiķim, gan arī ministram, bet jo vairāk cilvēkam, kas iemieso visus minētos amatus, būtu jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijas Republikas Satversmes kontekstā, kas paredz valsts atbildību nosodīt okupācijas varu un pieminēt okupācijas varas upurus un tos, kas izcīnījuši valsts neatkarību. Tas ir aktuāls jautājums, kam ir veltīta Satversmes preambula, kam par godu vēl 2018. gada vēlēšanu gaidās Saeima lēma par VDK dokumentu nodošanu atklātībai.

Tieši tāpēc, atklājoties ziņām, kas raisa bažas, vai par izglītību un zinātni galvenā atbildīgā persona savā pārliecībā ir vienisprātis ar Satversmē iekļauto Latvijas Republikas identitāti veidojošo domu, katram apzinīgam, patstāvīgi un kritiski domājošam pilsonim ir pamatoti un svarīgi uzdot jautājumus. Tas, ka "mainstream" plašsaziņas līdzekļi kautrējas izaicināt ministri uz sarunu, norāda uz to kopējo valstī esošo vārda brīvības vājumu, jo kas gan efektīvāk par plašsaziņas līdzekli var to aizstāvēt!

Tad, kad ne pat ministre, bet viņai līdzi jūtošie un mugurkaula smadzenēm varu jūtošie mēģina attaisnot Latvijas valstiskuma noliegumu, norādot uz to, ka, iespējams, pilngadīga un varas atbalstīta persona nav bijusi informēta par Latvijas valstiskumu un tātad nav varējusi veidot pilnvērīgu priekšstatu par Latvijas valstiskumu, pareizi noskaidrot šādu attaisnojumu pamatotību, jo atkal - ministre nesteidz skaidrot savu viedokli un pārliecību.

Tad, kad parādās konteksts, kas norāda, ka persona nav bijusi varas spiesta un ka pat bijusi informēta par Latvijas valstiskumu, atkal parādās jūtīgie un jutīgie. Klāt nāk vēl arī tādi kas acīmredzot nespēj noturēties, lai nepaustu savu aprobežotību un skaudību, jo nekā citādāk nevar izskaidrot citu zināšanas, spējas lasīt, rakstīt un publicēt kā tikai naudas motivētas.

Ministre un tās pārstāvētā politiskā partija skaidri pauduši savu neiecietību pret personām, kas bijušas PSKP, VĻKJS biedri, funkcionāri un nomenklatūra, kas darbojušies VČK, NKVD, VDK kā štata dienestnieki vai sadarbojušies dažādās kapacitātēs ar VČK, NKVD, VDK.

Šāda nostāja ir apsveicama, tomēr, pirms stingri nosodīt citu darbību PSKP, VĻKJS, darbību NKVD/VDK un sadarbību ar NKVD/VDK, vajadzētu pašiem paraudzīties uz sevi un būt atklātiem pret sabiedrību gadījumos, kad rodas bažas par to, vai vārdi saskan ar darbiem un domām. Tad, kad nosodījums ir tikai līdzeklis, lai tiktu vaļā no sev personiski netīkamām personām vai īstenotu savas privātas intereses (kaut vai dabiskas un zemiskas tieksmes apmierināt atriebības kāri), ir sarežģīti aizstāvēt personas, pret kurām vēršas šāda subjektīvu interešu motivēta vara.

Publika, iespējams, pilnīgi pamatoti saista Šuplinskas personības izzināšanu ar universitātes rektora vēlēšanām, jo pirms tam daļa sabiedrības par šādu ministri un personību vai nu bija dzirdējuši tikai virspusējas ziņas, vai arī nebija informēti vispār par tādas eksistenci. Tieši šīs rektora vēlēšanas ir tās, ar ko attiecīgā ministre šobrīd būvē sev "politisko kapitālu" pēc analoģijas ar sociālo kapitālu, atpazīstamību un tēlu. Tipiska aizgājušo laiku nomenklatūras darbošanās.

Valsts pārvalde Latvijas Republikā organizēta tā, lai nodrošinātu likuma izpildi. Nodrošināšana notiek ar uzraudzības un kontroles palīdzību. Uzraudzība nozīmē to, ka valsts pārvaldē notiekošajam augstākā iestāde, amatpersona seko līdzi un vajadzības gadījumā veic preventīvas darbības, lai nodrošinātu likumīgu rīcību. Kontrole darbojas, lai paveikto novērtētu un lemtu par turpmākās rīcības uzlabošanu.

Valsts pārvalde nav tiesa, kurai ir jākonstatē pārkāpums un uzskatāmi jāmāca rīkoties likumīgi. Demonstratīva darbība augstākas iestādes attieksmē pret padotības iestādi ir nepieņemama. Demonstratīva darbība, kad runa ir par pārraudzībā esošo, sevišķi par atvasinātu publisku personu, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā un kur padotību īsteno ar ministra starpniecību, ir nevēlama. Valsts pārvaldei jādarbojas, lai būtu pareizi, nevis lai nosodītu.

Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas noritēja vislielākajā atklātības gaisotnē - dokumenti ievietoti internetā, norises translētas tiešraidēs un pieejamas videoierakstos. Tām līdzi varēja sekot un arī sekoja visi interesenti, tai skaitā daudzas institūcijas, kam savas kompetences ietvaros ir pienākums sniegt atbalstu likumības jautājumos. Kaut kā jocīgi izskanēja, ka ministre uzzinājusi par rektora vēlēšanu tikai 28. jūnijā, nevis 25. maijā, kad notika vēlēšanas.

Ja bija nepieciešama rīcības korekcija, tad bija nekavējoties jāsniedz atbalsts, nevis jāgaida un tad jānāk klajā ar paziņojumiem, kas kaunu dara visai valsts pārvaldei, jo atklāj, ka nevienam nerūp likumība un tiesiskums, bet tikai "iztaisīšanās" un "izrādīšanās".

Atklājums, ka studentu pašpārvaldes priekšstāvji nav atbilstoši izvirzīti, ir interesants, bet nav pārbaudāms. Kā gan var pārbaudīt, ka neatkarīga institūcija izvirzījusi pareizi pārstāvjus? Vai studentu pašpārvaldēs turpmāk darbosies IKVD kā uzraugs, kontrolieris un politiskais vadītājs? Vai tiešām ir reāli īstenot to, ko tagad liek galdā?

Latvijas Universitātes studentu padomes locekļi nav valsts amatpersonas. Varbūt ir jāliek, lai studenti iesniedz valsts amatpersonas deklarācijas, lai attiecīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas varētu pārbaudīt, vai par izvirzīšanu Satversmes sapulcei kāds kādam vai kādai nav uzsaucis aliņu, kāsīti vai buču? Iespējams, arī bučošanas process jānofilmē un jānosūta IKVD, lai process būtu skaidrs visos tā sīkumos, detaļās un bezkompromisa pedantiskā skrupulozitātē.

Ministres līdzjutējiem vajadzētu mēģināt nedaudz paskatīties uz visu notiekošo no malas. Vai tas neatgādina padomju laikus un laikus, līdz beidzot arī Latvijas Republika likumā nostiprināja, ka valsts augstskola ir atvasināta publiska persona, tātad nošķirta juridiska persona?

Padomju laikos augstskola bija iestāde. Kāda atšķirība? Atvasinātajā publiskajā persona ir gan savs "parlaments", gan sava "valdība", gan arī savs "prezidents", gan arī sava "tauta". Tā nosaka savu kārtību, tā izvēlas savus priekšstāvjus. Tas vien, ka rektorus joprojām apstiprina Ministru kabinets pēc līdzības ar iestādi, pēc līdzības ar okupācijas laikiem, kad rektoru "apstiprināja" LKP CK politbirojs, ir novecojusi un faktiski antikonstitucionāla norma.

Ja pašvaldību vadība nav apstiprināma Ministru kabinetā, tad kāpēc augstskolu vadība būtu jāapstiprina? Ja ir pārkāpumi, tad pretim tiem ir jāvēršas pašvaldībai līdzīgā procedūrā. Bet to nevar pieļaut personas ar padomju okupācijas laika nomenklatūras stilistikas domāšanu, ar domāšanu, kas patiesībā noliedz Latvijas valstiskumu, demokrātiju, kas neatzīst likuma spēku un Satversmi kā likumības pamatu.

Ministre šogad intervijā "Santai" teica: "Mans tēvs bija nacionālists, viņš vienmēr aizstāvēja domu par brīvu Latviju un stāstīja vēsturi. Nebija nevienu kapusvētku, kas paietu bez mēs sitīsim tos utainos – arvien, arvien!" un "Kopš bērnības esmu redzējusi un dziļi sapratusi, ko nozīmē padomju okupācija."

Ministre atzīst, ka viņas ģimenē, laikā, kad viņa bija komunistiskās jaunatnes savienības sekretāre un kad attiecīgu padomju varas slavinošu retoriku publicēja laikrakstos, noliedzot Molotova-Ribentropa pakta upuru pieminēšanu un ziedu likšanu pie Brīvības pieminekļa, tēvs ģimenē runāja par Latvijas sarežģīto vēsturi, par brīvu Latvijas Republiku, bet pati ministre "dziļi sapratusi, ko nozīmē padomju okupācija". Tātad saprata un rakstīja laikrakstam "Komunisma Ausma", nevis bija jauna, naiva un nesaprata, nezināja.

Kapusvētki ir kristīgu cilvēku, kas tic dvēseles nemirstībai, svētki savu aizsaulē devušos senču, radu un draugu piemiņai. Katoļi savos kapusvētkos uzņem arī luteriskās baznīcas pārstāvjus, protestantus, ateistus un agnostiķus, taču citi katoļi nav vainīgi, ja kādai meitenei bērnībā priesteris bijis iemalkojis vairāk baznīcvīna, tāpēc smaržojis pēc tā, un tas meiteni atgrūdis no Romas katoļu baznīcas un ticības.

Krievu izcelsmes Latvijas pilsoņi var būt lojāli Latvijas valsts patrioti, krievu izcelsmes cilvēku saukšana par "utainiem" nav nekāds nacionālisms, bet sarīkojumu un saviesīgu norišu bravūra, kas saistīta ar iestiprināšanos un galda dziesmu dziedāšanu.

Dūru izvicināšana grādīgo dzērienu reibumā kapusvētkos, ko par savu tēvu apraksta ministre žurnālā "Santa", nav nacionālisms. Ja pat tā ir patiesība un ministres tēvs iekšēji slēptās sāpēs par rusifikāciju un PSRS okupācijas traģēdijām patiešām kapos dziedājis „mēs sitīsim tos utainos” un kāvies, tad tikai un vienīgi Šuplinskas izvēle ir tā raksturot nacionālo, Latgali, latgaliešus, katoļu kapusvētkus un tēvu.

Nezinu, kādu saturu vārdā "nacionālists" liek ministre, kas esot arī literatūrzinātniece, tomēr aizskarošu dziesmas vārdu minēšanu, lai ilustrētu tēva nacionālismu, liecina par kultūras līmeni un iecietību pret citādiem līmeni. Šai intervijai ir nepilni četri mēneši - tā nav nekāda jaunības kļūda. Tas rakstīts šogad.

Kas tad morāli šķir Ilgu Šuplinsku toreiz, 1987. gadā no Ilgas Šuplinskas tagad, 2019. gadā?

Ostaps (viņš arī Jāzeps) Benders uz lūgumiem mēdza interesēties - “Varbūt Jums no dzīvokļa, kur nauda glabājas, atslēgas iedot un pateikt, kur miliča nav?”

https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/slavenibas/izglitibas-ministre-ilga-suplinska-kad-piedzima-jaunaka-meita-man-bija-47-gadi-25765/

Novērtē šo rakstu:

102
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...