Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veikli darboņi tomēr netiks pie Latvijas nodokļu maksātāju līdzfinansējuma viņu iecerētajai, Pietiek daudzkārt aprakstītajai "valsts slaukšanas kampaņai", kuras ietvaros bija plānots par kopsummā 1,318 miljoniem eiro stāstīt par piena un piena produktu noderīgumu, - savu finansējumu šādai kampaņai atteikušas Eiropas Savienības struktūras. Pagaidām nav droši zināms, vai līdzīgs liktenis piemeklējis arī gandrīz identisko "valsts cirpšanas kampaņu".

Kā jau informēts, pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro.

Viens no tiem paredzēja sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro bija ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Savukārt otrs bija iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanai un īstenošanai, ko bija ieguvusi SIA Jazz Communications (pēc neoficiālām ziņām, kopā ar vēl diviem uzņēmumiem, kas oficiāli nav tikuši nosaukti) par 1,318 miljoniem eiro.

Ja Eiropas Komisija būtu atbalstījusi šos Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā un zem to "jumta" sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri skaidri norāda uz Andra Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti šajā apjomīgajā biznesa projektā, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būtu tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tika plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pietiek jau informējis par Latvijas Reklāmas asociācijas brīdinājumu, kas pagājušā gada rudenī bija adresēts Lauku atbalsta dienestam un kurā attiecībā uz abu "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" projektiem bija atzīts faktiski viens un tas pats - tajos iekļautas mākslīgi sadārdzinātas cenas, kas tālu pārsniegušas "tradicionālos" 10 vai pat 20 procentus.

"Pamatojoties uz augstākminētajiem trūkumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm," bija teikts Reklāmas asociācijas brīdinošajā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.

Nu Lauku atbalsta dienesta atklātie dati rādīja, ka abu pieteikumu iesniedzēji faktiski nekavējoties atzinuši mākslīgo sadārdzinājumu, grozītus piedāvājumus jau iesniedzot ar pilnīgi citām - Lauku atbalsta dienesta vārdiem izsakoties, "precizētām", bet faktiski būtiski samazinātām summām.

Izrādās, sākotnēji "valsts slaukšanas kampaņas" autori - Šķēles znota Jura Pētersona uzņēmums Jazz Communications - ar kompanjoniem, kuri oficiāli nav atklāti, ir vēlējušies tās ietvaros saņemt pat veselus 1,759 miljonus eiro, no kuriem 879 tūkstošus eiro cerēts saņemt no EK līdzekļiem, bet 527 tūkstošus eiro - no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.

Savukārt "valsts cirpēji" - virkne uzņēmumu, kas gandrīz visi saistīti ar reklāmistu Aināru Ščipčinski, - sākotnēji vēlējušies "apgūt" kopumā 1,816 miljonus eiro, no kuriem 908 tūkstoši eiro nāktu no Eiropas fondiem, bet 545 tūkstoši eiro - no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Tikai pēc Reklāmas asociācijas brīdinājumiem šīs summas būtiski samazinātas - Šķēles znota uzņēmums samierinājies ar samazinājumu programmas kopējam budžetam par 28,25%, bet Ščipčinska uzņēmumi - ar samazinājumu par 26,63%. Tā abi iepirkumu uzvarētāji faktiski atzinuši sākotnējo mākslīgi paaugstināto cenu iekļaušanu.

"Cirpšanas iepirkumu" bija sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet "slaukšanas iepirkumu" - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzina, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums.

Pusi nepieciešamā finansējuma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptētu, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām bija devusi Zemkopības ministrija, kas gan oficiāli no šīs tēmas pagaidām norobežojās.

Pietiek publicēja arī abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtīgais līdzīgums (it īpaši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acīmredzot ir apnicis mēģināt tos kaut cik dažādot) nebija vienīgais, kas liecināja, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rādīja, ka abi dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

Nu kļuvis zināms, ka ES atbildīgās institūcijas noraidījušas "valsts slaukšanas kampaņu", savukārt par "valsts cirpšanas kampaņu" drošu ziņu nav. Tiesa, Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks jau paziņojis, ka "pēc nepilnību novēršanas projektu iespējams iesniegt atkāroti" (tā minēts oficiālajā paziņojumā). 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...