"Valsts slaukšanas kampaņas" nebūs - finansējumu atteikusi Eiropas Savienība

Kā jau informēts, pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro.

Viens no tiem paredzēja sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro bija ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Savukārt otrs bija iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanai un īstenošanai, ko bija ieguvusi SIA Jazz Communications (pēc neoficiālām ziņām, kopā ar vēl diviem uzņēmumiem, kas oficiāli nav tikuši nosaukti) par 1,318 miljoniem eiro.

Ja Eiropas Komisija būtu atbalstījusi šos Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā un zem to "jumta" sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri skaidri norāda uz Andra Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti šajā apjomīgajā biznesa projektā, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būtu tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tika plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pietiek jau informējis par Latvijas Reklāmas asociācijas brīdinājumu, kas pagājušā gada rudenī bija adresēts Lauku atbalsta dienestam un kurā attiecībā uz abu "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" projektiem bija atzīts faktiski viens un tas pats - tajos iekļautas mākslīgi sadārdzinātas cenas, kas tālu pārsniegušas "tradicionālos" 10 vai pat 20 procentus.

"Pamatojoties uz augstākminētajiem trūkumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm," bija teikts Reklāmas asociācijas brīdinošajā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.

Nu Lauku atbalsta dienesta atklātie dati rādīja, ka abu pieteikumu iesniedzēji faktiski nekavējoties atzinuši mākslīgo sadārdzinājumu, grozītus piedāvājumus jau iesniedzot ar pilnīgi citām - Lauku atbalsta dienesta vārdiem izsakoties, "precizētām", bet faktiski būtiski samazinātām summām.

Izrādās, sākotnēji "valsts slaukšanas kampaņas" autori - Šķēles znota Jura Pētersona uzņēmums Jazz Communications - ar kompanjoniem, kuri oficiāli nav atklāti, ir vēlējušies tās ietvaros saņemt pat veselus 1,759 miljonus eiro, no kuriem 879 tūkstošus eiro cerēts saņemt no EK līdzekļiem, bet 527 tūkstošus eiro - no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.

Savukārt "valsts cirpēji" - virkne uzņēmumu, kas gandrīz visi saistīti ar reklāmistu Aināru Ščipčinski, - sākotnēji vēlējušies "apgūt" kopumā 1,816 miljonus eiro, no kuriem 908 tūkstoši eiro nāktu no Eiropas fondiem, bet 545 tūkstoši eiro - no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Tikai pēc Reklāmas asociācijas brīdinājumiem šīs summas būtiski samazinātas - Šķēles znota uzņēmums samierinājies ar samazinājumu programmas kopējam budžetam par 28,25%, bet Ščipčinska uzņēmumi - ar samazinājumu par 26,63%. Tā abi iepirkumu uzvarētāji faktiski atzinuši sākotnējo mākslīgi paaugstināto cenu iekļaušanu.

"Cirpšanas iepirkumu" bija sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet "slaukšanas iepirkumu" - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzina, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums.

Pusi nepieciešamā finansējuma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptētu, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām bija devusi Zemkopības ministrija, kas gan oficiāli no šīs tēmas pagaidām norobežojās.

Pietiek publicēja arī abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtīgais līdzīgums (it īpaši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acīmredzot ir apnicis mēģināt tos kaut cik dažādot) nebija vienīgais, kas liecināja, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rādīja, ka abi dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

Nu kļuvis zināms, ka ES atbildīgās institūcijas noraidījušas "valsts slaukšanas kampaņu", savukārt par "valsts cirpšanas kampaņu" drošu ziņu nav. Tiesa, Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks jau paziņojis, ka "pēc nepilnību novēršanas projektu iespējams iesniegt atkāroti" (tā minēts oficiālajā paziņojumā). 

Novērtē šo rakstu: