"Valsts slaukšanas konkursā" pievērtas acis uz "vajadzīgā" pretendenta - Šķēles znota uzņēmuma neatbilstību nolikumam
PIETIEK03.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā "valsts slaukšanas kampaņas" iepirkumā tā formālais organizētājs - Jāņa Šolka vadītā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība - ir pievēris acis uz oficiāli izsludinātā konkursa nolikuma prasībām, saskaņā ar kurām būtu bijis nepieciešams diskvalificēt iecerēto iepirkuma uzvarētāju - Andra Šķēles znota uzņēmumu Jazz Communications. Kā jau informēts, šī un otra, ar to acīmredzami saistītā kampaņa, kurās plānots slavēt piena, piena produktu un aitas gaļas lietošanu, kopā no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem prasīs vairāk nekā 830 tūkstošus eiro.
"Piegādātāja gada finanšu apgrozījums katrā no pēdējiem 2 (diviem) noslēgtajiem finanšu gadiem ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu. Uzņēmumiem, kuru darbības ilgums ir īsāks par diviem noslēgtiem finanšu gadiem, apgrozījums noslēgtajā finanšu gadā kopā ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu. Uzņēmumiem, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu noslēgtu finanšu gadu, apgrozījums darbības periodā ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu," šis bija viens no iepirkuma nolikumā minētajiem stingrajiem nosacījumiem, ar kuriem tika atsijāti faktiski visi citi iespējamie pretendenti.
Tāpat konkursa nolikumā bija minēts arī šāds nosacījums: "Piegādātājam ir pieredze vismaz 4 (četru) iepirkuma priekšmetam līdzvērtīgu pakalpojumu - sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņu - sagatavošanā un īstenošanā pēdējo 5 (piecu) gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņam. Par līdzvērtīgu sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas pasākumu tiek uzskatīts sabiedrības informēšanas vai tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanas un īstenošanas pasākumu kopums lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un pārstrādes, uzņēmējdarbības vai sociālekonomiskās ilgtspējas jomā. Katrai no četrām īstenotajām kampaņām jāietver vismaz 70% no tehniskajā specifikācijā nosauktajām aktivitātēm."
Kā jau minēts, šajā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības iepirkumā par piena un piena produktu publicitātes kampaņas organizēšanu uzvarēja vienīgais pretendents - SIA Jazz Communications, kura valdes loceklis un 40% kapitāldaļu īpašnieks ir Juris Pētersons. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem tā piedāvātā un konkursā uzvarējusī (kā vienīgajam pretendentam) līgumcena bija 1 318 588,05 eiro. Tātad saskaņā ar iepirkuma nolikumu šīs SIA 2013. gada apgrozījumam bija jābūt ne mazākam kā šai te summai.
Taču patiesībā, kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Jazz Communications 2013. gada apgrozījums ir bijis gandrīz sešas reizes mazāks nekā tās piedāvātā līgumcena - tikai 158 374 lati, kas ir nepilni 226 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka Jazz Communications, ja uzņēmuma vadībai jau iepriekš nebūtu skaidrs, ka pieteikuma izskatītāji nolikuma prasības neņems vērā, nemaz nebūtu bijis jēgas šādu piedāvāju izsniegt, savukārt Piensaimnieku centrālās savienības vadībai šādu piedāvājumu vajadzēja anulēt. Taču tas nav noticis - piedāvājums ir iesniegts, atzīts par atbilstošu un pēc tam - arī par uzvarējušu.
Pietiek saistībā ar šiem faktiem sazinājās ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītāju Jāni Šolku un Jazz Communications valdes locekli Juri Pētersonu. Publicējam viņu atbildes.
Jānis Šolks:
- Kā jums ienāca prātā, ka uzvarētājs ir Jazz Communications, ja šīs kompānijas apgrozījums ir vairākas reizes mazāks nekā konkursa nolikumā noteikts?
- Es atvainojos, es uz jūsu provokatoriskajiem jautājumiem vairāk neatbildēšu mutiski. Ja kaut kas nav skaidrs, rakstiet, es izskatīšu iespēju atbildēt. Paldies.
- Es tomēr vēlējos dzirdēt atbildi uz šo konkrēto jautājumu.
- Nedzirdēsiet. Es varu atbildēt ļoti vienkārši. Ņemot vērā, kā jūs strādājat, zinot, kā jūs strādājat, redzot, kā jūs to esat izdarījuši un kā esat pasnieguši Latvijas tautai, pasniedzot lietas būtību un sagrozot faktus līdz pat goda un cieņas aizskaršanas pazīmēm, es ar jums mutiski nerunāšu.
- Bet šis ir ļoti konkrēts jautājums.
- Paldies, un lai jums jauka diena. Paldies, visu labu.
Juris Pētersons:
- Kā iedomājāties piedalīties konkursā, ja jūsu uzņēmumam apgrozījums krietni mazāks, nekā nolikumā prasīts?
- Kas man, lūdzu, zvana?
- Žurnāliste no Pietiek.
- Mēs jau runājām par šo jautājumu.
- Nē, par šo es vēl nejautāju.
- Par projektu mēs jau vienreiz mēģinājām.
- Es gribēju noskaidrot, kā iedomājāties piedalīties konkursā, ja apgrozījums krietni mazāks nekā nolikumā prasīts?
- Es jums nekomentēšu jautājumus. Vai mēs to jau neizrunājām?
- Es domāju, ka uz šādu konkrētu jautājumu jūs varētu atbildēt.
- Vai vēl kas?
- Nē, tikai viens jautājums.
- Okei, uz redzēšanos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
