Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Egils Levits savā kancelejā nav tikai savācis iespaidīgu padomju okupācijas varas kolaborantu pulku, ieskaitot pat prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieku biroja vadītāju Sarmīti Ēlerti. Pietiek.com šodien publicē nelielu fragmentu no jaunās grāmatas, kas atklāj, ka par savu „viedo tehnoloģiju jomas padomnieku” Egils Levits iecēlis pavecu kungu – ģimenes draugu bez jebkādas izglītības šajā jomā.

Ejot tālāk cauri Valsts prezidenta kancelejas mājaslapas Egila Levita padomnieku sarakstam, uzmanību piesaista kāds neapšaubāmi ļoti cienījams, pēc izskata gandrīz vai vieds kungs jau krietni gados.

Rolandam Lappuķem atšķirībā no, piemēram, ekonomikas padomnieces, kurai nav ne mazākās uzņēmējdarbības pieredzes, ir pietiekami iespaidīgs dzīvesgājums – pirms četriem gadu desmitiem viņš ieguvis Strasbūras Luija Pastēra universitātes doktora grādu neirozinātnē, it kā esot darbojies biznesa konsultāciju sfērā, taču par to darbavietu uzskaitījumā nekā nav. Arī pārējā padomnieka biogrāfija ir iespaidīga.

Līdz 1993. gadam viņš bijis pieticīgs bioloģijas un ķīmijas skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā, taču pēc tam sācis vērienīgu karjeru diplomātiskajā dienestā – bijis Latvijas vēstnieks Portugālē, Francijā, Spānijā, UNESCO, nerezidējošais vēstnieks Marokā un Andorā, Latvijas pārstāvis Eiropas Padomē, līdz 2016. gadā devies pensijā. Respektablā kunga mediju publikāciju sarakstā gan atrodams tikai viens rakstiņš ar virsrakstu “Neiecietība spēlē graujošu lomu mūsu ikdienā”, taču arī tas nemaitā kopējo cienījamo ainu.

Bet… ir viens neliels “bet”. Pamēģiniet uzminēt, kādā jomā pensionētais diplomāts jau kopš Egila Levita prezidentūras sākuma sniedz padomus Latvijas valsts galvam! Loģiskā atbilde būtu – protams, ārlietās vai kādā tamlīdzīgā jomā! Un tas arī ir nelielais “bet”. Patiesībā respektablais kungs ir… valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos. Nē, jūs neizlasījāt nepareizi – cilvēku, kuram, kā redzams no biogrāfijas, nekad nav bijis nekāda profesionāla sakara ar tehnoloģiju jomu, Egils Levits ir iecēlis par savu viedo tehnoloģiju jomas padomnieku. Jomas, kas Latvijas valstij un tās nākotnei ir ārkārtīgi nozīmīga.

Kā tā? Ko mēs par Rolandu Lappuķi nezinām tādu, ko zina Egils Levits? Meklēšana internetā par cienījamā kunga kompetenci viedajās tehnoloģijās necik daudz nesniedz – ne zinātniskus darbus šajā jomā, ne kādus biznesa sasniegumus. Lappuķes kungs vienīgi ir piedalījies šādās tādās konferencēs, bet… jau atkal tikai Egila Levita padomnieka statusā, nekas vairāk.

Toties meklējumi internetā atklāj ko citu – komplimentāru, īsti cukursaldu publikāciju žurnālā “Ir” uzreiz pēc Egila Levita stāšanās valsts prezidenta amatā 2019. gada jūlijā. No tās izrādās – patiesībā Rolanda Lappuķes ģimene ir senos un labos draugos ar Egila Levita ģimeni. Lūk, attiecīgais fragments:

“Kopš Minsteres laikiem ar Levitu draugos ir Rolands Lappuķe, kurš bijis Latvijas vēstnieks vairākās valstīs. “Egilu pirmoreiz ieraudzīju krietni pēc pusnakts Eiropas latviešu dziesmusvētkos. Visi klasē uz matračiem jau gatavojās iet gulēt, bet tad ierados es ar ģitāru un sāku dziedāt tautasdziesmu. Egilu nevarēja nepamanīt matu dēļ,” smaida Lappuķe. Dziesmusvētkos Levits piedalījies kā dejotājs. “Jā, es neesmu dziedātājs. Meita dejo, dēls dzied – kādam jau ir jābūt skatītājam,” tā par sevi tagad saka Levits, kuru ārkārtīgi fascinē Dziesmusvētki. Prezidenta visvairāk iecienīto tautasdziesmu zina premjers Krišjānis Kariņš, kuram Minsteres ģimnāzijā Levits bija vēstures skolotājs. “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”. To viņš labprāt dzied līdzi un izskaidro vēsturisko pamatu.

Lappuķe stāsta, ka ar aizrautību klausījies Levita lekcijas par Centrālāziju [tas, protams, ir labs jautājums: ko septiņpadsmit vai varbūt deviņpadsmit gadu vecumā PSRS pametušais Egils Levits varēja stāstīt par Centrālāziju un kur radušās šīs zināšanas – Aut.] un Padomju Savienību Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības kongresos. Un ar ne mazāku aizrautību vakaros spēlējuši zolīti. “Mēs tikāmies reizi gadā, kongresos. Egilā bija izteikta piederības apziņa Latvijai, viņš meklēja latviešus. Viss, ko darīja neatkarības gados valsts pārmaiņās, ir viņa mīlestības apliecinājums savai valstij. Egils ir dāsns un labestīgs cilvēks.”

Lappuķes un Leviti ir ģimenes draugi jau gadus trīsdesmit, jo bērni ir līdzīgā vecumā. Tuvās attiecībās ir abu sievas. “Andra ir dabisks un pretimnākošs cilvēks. Žēl, ka vairs nebūs tādu vakariņu kā agrāk, tagad apsardze vēros,” smejas Lappuķe…”

Vai tiešām viss varētu būt tik primitīvi vienkārši? “Egils ir dāsns un labestīgs cilvēks” tik ļoti, ka savam lādzīgajam vecišķajam ģimenes draugam papildus gandrīz divtūkstoš eiro mēneša pensijai nodrošinājis vēl otrus divus tūkstošus mēnesī (2021. gadā kopā precīzi 25 932,95 eiro) kā savam padomniekam jomā, kurā ģimenes draugam nav nekādu vērā ņemamu zināšanu un nekādas pieredzes?

Egila Levita kancelejas atbilde uz šo jautājumu jau atkal ir, maigi izsakoties, savdabīga: “Attiecībā par jautājumu, vai morāles normām atbilst fakts, ka par valsts prezidenta padomnieku iecelta persona, kas medijos ir minēta kā pašreizējā valsts prezidenta padomnieka ģimenes draugs, vēršam uzmanību, ka Kanceleja neapkopo un tai nav tiesiska pamata apkopot informāciju par valsts prezidenta padomnieku privāto dzīvi, tajā skaitā par to ģimenes draugiem. Ņemot vērā minēto, Kanceleja nevar sniegt atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu.” Savukārt pats “pagrabu izmēzējs” un “tiesiskuma pīlārs” klusē.

Novērtē šo rakstu:

196
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi