Iesaki rakstu: 
Pašvaldību vēlēšanu cīņas iegājušas noslēguma taisnē, un vienā otrā pašvaldībā priekšvēlēšanu cīņā gaiss uzkarsēts vairāk, nekā to spējusi vēl īsti nesākusies Latvijas vasara. Lai arī cīņas notiek pamatā reģionālajā līmenī, tomēr atsevišķas pašvaldības iemanto diezgan lielu nacionāla līmeņa uzmanību. Ja pastāvīga nacionāla līmeņa diskusija par Rīgas pilsētu un pārējām valstspilsētām būtu tikai normāla parādība modernā un demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā, tad tas, kāda uzmanība pievērsta Ogrei, ir izskaidrojams tikai un vienīgi ar esošā Ogres novada mēra Egila Helmaņa personību.
Lai arī E.Helmanis nav nekāds zelta puisēns, tomēr tas, kādus resursus cīņā pret E.Helmani piesaistījuši vienoti progresīvi liberālie spēki, ne vienam vien racionāli domājošam vēlētājam liek aizdomāties. Un te nu vietā būtu apskatītites, kas tad ir tie kristāltīrie taisnības cīnītāji un Helmaņa gāzēji. Un ko viņi piedāvā vietā?
No Vienotības ar saraksta pirmo numuru Ogres novada domes vēlēšanās kandidē Dace Kļaviņa. Šobrīd H.Abu-Meri vadītās Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Iepriekš D. Kļaviņa bijusi labklājības ministres E.Siliņas padomniece juridiskajos jautājumos, ministru prezidentes E.Siliņas padomniece un parlamentārā sekretāre. Līdz pat 2024.gada pavasarim pildīja arī esošā Ogres novada domes sasaukuma deputātes pienākumus.
Kā piektā no Vienotības saraksta vēlēšanās Ogres novadā kandidē Indra Leja, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante. Iepriekš I.Leja aptuveni gadu sabija Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā ekspertes amatā, bet pirms tam ilgstoši strādāja Ikšķiles un Lielvārdes pašvaldībās attīstības un īpašumu pārvaldības jomā.
Ja I.Lejas iekārtošana Labklājības ministrijā vēl notika uz formāla konkursa pamata, tad jau pēc gada 2023.gada rudenī Valsts kancelejā viss notiek daudz brutālāk un nekaunīgāk.
Uzreiz pēc savas valdības apstiprināšanas ministru prezidente E.Siliņa kopā ar D.Kļaviņu ultimatīvi pieprasa Valsts kancelejai atbrīvot no amata trīs Valsts kancelejas ierēdņus – Pārresoru koordinācijas departamenta nodaļas vadītāju un divas konsultantes (konkrētus vārdus un uzvārdus šobrīd vēl neminēsim, lai pasargātu šos cilvēkus no nevajadzīgas publicitātes).
Formāli iemesli netiek norādīti, bet netieši mājieni - Valsts kancelejas eksperti pārgājuši ceļu Vienotības “dūžiem” vai pareizāk sakot “pīķa dāmām”. Eksperti pauduši partijas līnijai neatbilstošus viedokļus un “nepareizi” plānojuši sadalīt ES fondu finansējumu.
E.Siliņa kopā ar D.Kļaviņu pieprasa Valsts kancelejai nodrošināt I.Lejai nodaļas vadītāja amatu Valsts kancelejā un uzticēt viņai Valsts kancelejai piešķirtā Eiropas sociālā fonda finansējuma gandrīz 60 miljonu apmērā pārraudzību.
Jau iepriekšējās valdības laikā Valsts kancelejai bija ieplānots apjomīgs ES fondu finansējums bērnu agrīnās atbalsta sistēmas izveidei bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai, kā arī bērniem un ģimenēm draudzīgas vides veidošanai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem. Un kancelejas eksperti bija pat paspējuši sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektus, lai uzsāktu ES finansējuma apgūšanu. Atlika tikai tos apstiprināt valdībā. Nepaspēja.
Taču tad valdības mājā ierodas E.Siliņa un D.Kļaviņa. Ar E.Siliņas rakstisku rīkojumu I.Leja tiek pārcelta no Laklājības ministrijas uz Valsts kanceleju[1] uz speciālu I.Lejai radītu amata vietu. Un sākas pamatīga “revīzija” - E.Siliņas un D.Kļaviņas tiešā uzraudzībā I.Leja veic korekcijas fondu apguves nosacījumos. Tā kā fondu kumoss ir ļoti iekārojams, tad tiek būtiski mainītas fonda finansētās aktivitātes un finansējuma saņēmēji. Kā nekā trīs projektos kopumā jāapgūst gandrīz 60 miljonus eur. Bet gribētāju ir daudz... Un, protams, ka pēc I.Lejas “revīzijas” viss bez iebildumiem tiek apstiprināts E.Siliņas vadītajā Ministru kabinetā. [2] [3]
Bet šobrīd abas kundzes, D.Kļaviņa un I.Leja, iekārojušas nest “apgaismību” Ogres novada domē. Ogres iedzīvotājiem taču vajag palīdzēt. Helmani gāzīs. Atlaidīs nepaklausīgos, pieņems vajadzīgos, projektus sakārtos. Visiem gan nepietiks. Bet par savējiem parūpēsimies. Tāpēc balsojiet par mums.
Jūsu Vienotība.
[1] Ministru prezidenta 17.11. rīkojums Nr. 2023/1.2.1.-297 “Par Indras Lejas pārcelšanu”
[2] Ministru kabineta 12.12.2023. noteikumi Nr. 749 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi
[3]Ministru kabineta 23.04.2024. noteikumi Nr. 258
“Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi”
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
