"Vienotība" virza grozījumus premjera un ministru algu celšanai un piedāvā papildu "atvaļinājuma pabalstu"
PIETIEK16.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) vēl trešdien intervijā Latvijas Radio apgalvotajam, ka jaunajā valdībā ministriem atalgojums netiks celts, viņas partijas biedra Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija (FM) Saeimā iesniegusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas sola būtiski celt premjera, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru - kas parasti ir partiju pārstāvji - atalgojumu. Priekšlikumus parakstījusi FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība), kura minēta kā iespējamā izglītības un zinātnes ministre nākamajā valdībā. Likuma grozījumus nākamotrdien pirms trešā galīgā lasījuma skatīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Saskaņā ar šobrīd likumā noteikto algu aprēķināšanas koeficientu premjers pirms nodokļu nomaksas saņem 2 774 eiro, ministrs - 2 498 eiro, bet ministrijas parlamentārais sekretārs - 1 943 eiro. Finanšu ministrijas sagatavotie un tās parlamentārās sekretāres Čigānes parakstītie un iesniegtie priekšlikumi valdības locekļu algas celtu par gandrīz trešdaļu.
Vienotības piedāvātie jaunie algu aprēķināšanas koeficienti premjera algu palielinātu līdz 3938 eiro pirms nodokļu nomaksas, ministriem – līdz 3 651 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet ministriju parlamentārajiem sekretāriem, kas parasti ir partiju pārstāvji – līdz 2 291 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ministru prezidenta biedru atalgojums pieaugtu līdz 3 794 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet īpašo uzdevumu ministru atalgojums būtu ministru līmenī, tas ir, 3 651 eiro pirms nodokļu nomaksas. Abi pēdējie posteņi tiek veidoti nebūt ne katrā valdībā un parasti tiek izveidoti mākslīgi, lai atvieglotu partiju un atsevišķu politiķu ambīcijas.
Tāpat Čigāne rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, paredzot, ka Saeimā ievēlētās, apstiprinātās un ieceltās amatpersonas, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, saņemtu īpašu „pabalstu” 50% apmērā no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Vienotība rosina, ka šis „atvaļinājuma pabalsts” netiktu pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiktu atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots.
Čigānes parakstītajos priekšlikumos likuma grozījumiem piedāvāts būtiski palielināt koeficientu, ar kuru jāreizina mēneša vidējā darba samaksa, lai aprēķinātu valdības amatpersonu algas. Šobrīd premjeram šis koeficients ir 4,05, bet Vienotība to piedāvā palielināt uz 5,5, ministru algu aprēķināšanas koeficientu no pašreizējā 3,648 piedāvāts palielināt uz 5,1, bet ministriju parlamentārajiem sekretāriem no pašreizējā 2,837 - uz 3,2.
Lai aprēķinātu amatpersonu atalgojumu, par pamatu ņem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiāli publicēto valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksas apmēru par aizpagājušo gadu. Ja izmaiņas premjera, valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojumā plānots ieviest no nākamā gada, par pamatu tiks ņemts valstī strādājošo vidējais mēneša atalgojums par 2013. gadu, kas saskaņā ar CSP datiem bija 716 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Čigānes rosinātais jaunais ikgadējais „atvaļinājuma pabalsts” 50% apmērā no mēnešalgas attiektos ne tikai uz valdības locekļiem, bet arī citām Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju un NEPLP locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
