Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā atkal nonākuši pāris fragmenti no partijas Vienotība biedru sarakstes, kurā jau atkal tiek runāts par iekšējām intrigām un ietekmes dalīšanu
No: janis mikelsons <[email protected]>
Kam: [email protected] <[email protected]>
Datums: Fri, 12 Apr 2013 13:41:16 +0300
Temats: Re: [biedri] atsaucu savu kandidaturuVienotibas
Labdien partijas biedri, kolēģi, Rīgas valdes locekļi, Vienotības atbalstītāji un citi partijas aktīvisti!
Ne bez iemesla jau ilgāku laiku pats esmu attālinājies un pat teikt norobežojies no partijas virtuves, kur tādi cilvēki kā Hosams Abu Meri tiek nostumti malā. Tāpēc atšķirībā no pārējiem meilotājiem, kas šoreiz nez kāpēc klusē, man nav bail paust savu atbalstu Hosamam. Arī līdz šim esmu aizstāvējis ne tikai savu viedokli, bet arī tos partijas biedrus, kas atstumti vai krituši iekšējo intrigu nežēlastībā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās esmu vadījis partijas biroju, iepazīstot gan ļoti cienījamus un zinošus Vienotības biedrus, gan tādus, kas gatavi nodot pat savu tuvāko, lai izvirzītos partijas priekšgalā. Un diemžēl jāsaka, ka tam otrajam flangam labāk izdodas īstenot savus nodomus. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem varu minēt partijas biroja (Kr. Barona ielā) apliešanu ar krāsu, ko diemžēl īstenoja daži Vienotības biedri (viens no tiem šobrīd ir ļoti publiska persona un atbildīga portfeļa turētājs brunčos), ceļot it kā partijai reitingus. Pirmoreiz saskaroties ar tik brutālām metodēm, no šoka pat piekritu sameloties medijiem, ka birojam uzbrukuši vandāļi, visticamāk politiskā konkurenta izskatā. Toreiz klusēju, jo saņēmu draudus. Tāpēc mans jautājums - cik no Jums, Vienotības idejas nesējiem, tiešām ir lietas kursā par partijā notiekošo?
Arī Rīgas Domē, kur esmu Revīzijas komisijas loceklis, esmu sapratis partijas būtību. Bariņš cilvēku, kas sevi uzskata par neaizskaramiem un pārākiem par citiem, īsteno tikai savus personīgos mērķus, personīgās ambīcijas cīņai par varu. Arī pats atsaucu savu kandidatūru vēl pirms saraksta publiskošanas, jo nevēlos būt viens no bezmugurkaulniekiem, kas izspiego savējos un vērpj intrigas. Tāpēc aicinu katru pastāvēt par sevi, neklusēt un rīkoties...
Un esmu gatavs, ka cilvēki, kas sevi atpazīs starp šīm rindām, mēģinās mani kompromitēt un ietekmēt. Taču man dzīvē jau sen ir citi mērķi...
Turaties!!!
Hosams Abu Meri <[email protected]>:
Cienījamie kolēģi! Partijas biedri!
Pēc ilgām pārdomām esmu nolēmis nekandidēt no Rīgas saraksta pašvaldību vēlēšanās. Ar nožēlu jāsaka, ka esmu vīlies gan saraksta sastādīšanas procesā, gan ierobežotajās iespējās piedalīties kampaņas pasākumos. Saraksts tapa dažu cilvēku lokā, nebija iespēju to apspriest un izteikt domas. Sarakstu jau gatavu Rīgas nodaļas vadītājs atstāja uz galda pēc nodaļas kopsapulces, pats ātri pameta telpu, lai nodaļas biedri nepaspētu uzdot jautājumus. Protams, "lielajā" valdē saraksts tika automātiski apstiprināts bez diskusijām, tāpat kā iepriekš saraksta līdere.
Arī kampaņas pasākumos redzams, ka piedalās tikai atsevišķi cilvēki - saraksta līderi un tie, ko saraksta līderi uzaicina. Domāju, ka nav nodrošinātas vienādas publicitātes un līdzdalības iespējas visiem Rīgas nodaļas deputātu kandidātiem.
Darbojos partijā Vienotība, esmu bijis valdes loceklis un vienmēr atbalstījis partiju, uzskatot, ka tā ir spēcīgākā un saliedētākā partija. Šobrīd par to šaubos. Rīgas domes vēlēšanas pavada man nesaprotamu intrigu ēna. Iekšējā sarakstē ir daudz neapmierināto ne tikai ar Rīgas, bet arī ar citu nodaļu darbu priekšvēlēšanu periodā. Bet atklātas diskusijas nesākas, notiek aizmuguriska aprunāšana. Katrs izsaka savu neapmierinātību, atbildes neseko. Daudziem biedriem arī bail izteikties sarakstē, lai gan zinu, ka daudziem būtu ko teikt vai ieteikt.
Šobrīd valdošais viedoklis ir, ka pretēji viedokļi netiek uzklausīti un tie, kas atļaujas tādus paust, tiek noniecināti. Vienmēr esmu zinājis, ka demokrātijas izpausme ir viedokļa brīvība, un Vienotība vienmēr arī bijusi demokrātiju aizstāvošā un demokrātiska. Līdz šim brīdim, kad saistībā ar Rīgas vēlēšanām rodas ļoti nepatīkamas sajūtas. Vienmēr esmu bijis par atklātību un drosmīgu viedokļa paušanu un citu viedokļu respektēšanu.
Diemžēl, man nav iespēju pilnu darba dienu pavadīt, aktīvi darbojoties Rīgas nodaļā, jo esmu ļoti pieprasīts ārsts un strādāju vairākās darba vietās, ārstējot rīdziniekus un tos, kas meklē palīdzību Rīgā. Esmu vairāku sabiedrisko organizāciju vadītājs un daudzu organizāciju padomju, valžu loceklis, kuru pasākumos aktīvi reklamēju Vienotību. Iespēju robežās vienmēr esmu bijis klāt tur, kur mani aicina.
Uzskatu, ka esmu devis lielu pienesumu partijai, jo, esot publiska persona, vairoju arī Vienotības atpazīstamību. Partijā esmu viens no dažiem spilgtiem integrācijas paraugiem, ar ko ļoti lepojos, jo esmu pierādījis, ka Latviju var mīlēt un cienīt arī, nepiedzimstot par šīs valsts pilsoni. Manuprāt, ar savu klātbūtni partijā pozicionēju to kā tolerantu un daudzpusīgu organizāciju.
Katram ir savi plusi, kuru dēļ viņš ir cienījams partijas biedrs. Šobrīd vismaz man rodas sajūta, ka Rīgas saraksta līderi par cienījamiem uzskata vispirms sevi un tad tos, kuri viņiem patīk, nevērtējot pārējo partijas biedru personības un pienesumu. Domāju, lielā mērā Rīgas saraksta līderu augstprātība un nevēlēšanās ieklausīties citos, atspoguļojas arī partijas zemajos reitingos.
Atsakoties kandidēt Rīgas vēlēšanās, tomēr joprojām uzskatu, ka Vienotībai ir iespējas būt spēcīgākajai un demokrātiskākajai partijai, tāpēc es kā partijas biedrs darīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai tā tāda būtu. Uzskatu, ja partijā darbojas tādas autoritātes kā Solvita Āboltiņa, Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Baiba Brigmane, Aigars Pētersons, Aleksejs Loskutovs un daudzi citi, kas ir arī manas autoritātes, tad Vienotībai tomēr ir iespējas saglabāt vienotas un demokrātiskas partijas tēlu.
ar cieņu,
dr Hosams Abu Meri,
partijas Vienotība biedrs
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
