"Vienotības" biedru ētikas uzraugs: "Kādam par melošanu aug kārpa uz sejas!"
PIETIEK24.04.2013.
Komentāri (0)
"Kādam par melošanu aug lielāks deguns, kādam kārpa uz sejas," - arī šādu argumentu sociālajā vietnē Twitter izmantojis partijas Vienotība biedrs Jānis Egliņš, kurš līdz ar astoņiem citiem partijas ētikas komisijas locekļiem vajadzības gadījumā izvērtē, vai citi partijas biedri "izvēlas tādu uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju un neradītu šaubas par objektīvu un godīgu pienākumu pildīšanu". Tikai divi no komisijas nu ir gatavi rosināt Egliņa izteikumu izvērtēšanu, - pats viņš nav to skaitā.
Sociālajā vietnē Twitter šonedēļ bija izvērsusies asa diskusija starp Vienotības biedru Egliņu un bijušo žurnāla Playboy galveno redaktoru. Diskusijā iesaistījās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, taču izteikumos īpaši izcēlās tieši Vienotības ētikas komisijas loceklis Egliņš. Šīs publikācijas beigās iespējams lasīt gan to diskusijas pamatdaļu, kāda tā bijusi lasāma skatītājam no malas (1. attēls), gan to, kā uz šo diskusiju savos Pietiek piesūtītajos ekrānšāviņos raugās Egliņš (pārējie attēli).
Egliņš ir viens no tiem partijas Vienotība pārstāvjiem, kam uzticēts izvērtēt citu partijas biedru rīcības ētiskumu. Partijas ētikas komisijā bez viņa vēl ir Jānis Avotiņš, Gatis Puriņš, Uldis Martinsons, Didzis Šēnbergs, Andris Ulāns, Kārlis Līdaks, Mārcis Gobiņš un Arta Segliņa.
Pietiek visiem deviņiem ētikas komisijas locekļiem nosūtīja vienu un to pašu jautājumu: "Vai konkrēti Jūs saskatāt partijas Vienotība biedra Jāņa Egliņa publiskajos izteikumos Vienotības ētikas kodeksa pārkāpumu (piemēram, normas, kas nosaka "izvēlēties tādu uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju un neradītu šaubas par objektīvu un godīgu pienākumu pildīšanu") un rosinās minētā Jāņa Egliņa izteikumu izvērtēšanu ētikas komisijā? Atbildi, lūdzu, pamatojiet."
Izrādījās, ka no deviņiem Vienotības ētikas uzraugiem tikai divi sava kolēģa publiskajos izteikumos saskata iespējamus ētikas pārkāpumus un varētu būt gatavi ierosināt Egliņa rīcības izvērtēšanu ētikas komisijā.
"No pielikumā sniegtās tvitera paziņojumu sarakstes starp Liepnieka un Egliņa kungiem es varu secināt, ka Egliņa kungs savos izteikumos nav bijis pieklājīgs un ir pieļāvis nevajadzīgus apvainojumus. Domāju, ka ir pamats šo saraksti izskatīt ētikas komisijas nākamajā sēdē," - šādi uz uzdoto jautājumu atbildēja komisijas loceklis Līdaks. Savukārt izvērstāka bija Šēnberga atbilde (saglabāta oriģinālrakstība):
"Uzskatu, ka J.Egliņa rīcība sociālajos tīklos pārkāpj Ētikas kodeksa 2.9. apakšpunktu - "izvēlēties tādu uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju". Kategoriski to nosodu.
Pirmkārt, Jurģa Liepnieka vizuālo sejas trūkumu publiska uzsvēršana - uzbrukumi ad hominem - nav labi audzināta cilvēka pazīme. Apspriešanās demokrātijas diskusijā drīkst runāt par oponenta morāliem trūkumiem, ne fiziskiem - lai tā būtu kārpa, mati vai cita ķermeņa daļa, lai cik gogoliskas interpretācijas piesauktu.
Otrkārt, politiķim nav ieteicams iesaistīties ar darboņiem, kuri personificē publiskas, atvērtas politikas diskreditāciju. Uzskatu, ka Playboy redaktors J.Liepnieks un kādreizējais politiskais aktīvists Ē.Stendzinieks ir provokatori, kuri no šādas itin kā asas pseidodiskusijas (t.s. "trollības") gūst sev vien derīgu apmierinājumu. Latvijas Playboy nivelē estētiku un pārstāv sīkpilsoniski liekulīgu, vulgarizētu erotisko gaumi. Savukārt Stendzinieks pārstāv tīšu cinismu pret sociālo solidaritāti un pilsonisko atbildību Latvijā, paužot reti nepatīkamu augstprātību, neapzinoties, cik nicināma tā ir.
Treškārt, personīgi es nosodu sociālo tīklu Twitter lietošanu politikā kā tādu, kas iznīdē domu un valodu. Feļetonu laikmets salīdzinājumā ar virsrakstu nāciju vēl ir idille.
Lūgšu Ētikas komisiju pārbaudīt, vai J.Egliņš tā rīkojies tīšām, lai gūtu sev lētu atpazīstamību. Ja aizdomas apstiprināsies - ierosināšu J.Egliņam pašam lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju svītrot sevi no Rīgas Domes deputātu kandidātu saraksta.
Ētikas komisijas publiskotie lēmumi - http://www.vienotiba.lv/par-mums/etikas-komisija/etikas-komisijas-lemumi/"
Nekādus Vienotības ētikas pārkāpumus Egliņa rīcībā nesaskatīja pieci citi partijas ētikas komisijas locekļi - Avotiņš, Puriņš, Martinsons, Gobiņš un Segliņa. Savukārt ētikas komisijas loceklis Ulāns atzina, ka Vienotības ētikas kodekss viņa izpratnē ir tikai joks - lai gan arī viņam bija nosūtīts Egliņa un Liepnieka diskusijas ekrānšāviņš, šī ētikas komisijas locekļa atbilde bija šāda (tāpat saglabājam oriģinālrakstību):
"1. Man nav informācijas, par ko iet runa. Lūdzu konkretizējiet!
2. Ko Jūs esat nodarījie saviem vecākiem, ka viņi ielikuši Jums šādu vārdu? (Joks!)"
Nekādus Vienotības ētikas kodeksa pārkāpumus savā rīcībā nesaskatīja arī pats Egliņš, - vienīgais, kas viņam bija paskaidrojams diskusijas saistībā, bija: "Vēstules autors, lai kas viņš/viņa būtu, ir bijis nolaidīgs atspoguļojot manus izteikumus šajā sakarā, tāpēc pievienoju ekrānšāviņus, lai radītu jums plašāku pārskatu par manu "nodarījumu"."
Saskaņā ar Vienotības ētikas kodeksu partijas biedra uzvedības pamatprincipi ir šādi:
"2.1. Būt Latvijas Republikas patriotam. Aizstāvēt un kopt demokrātiju, tiesiskumu, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un vienīgo oficiālo valodu, parlamentārismu, īstenojot visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā.
2.2. Godāt latviešu kultūru un Latvijas kultūru, vienlaikus ar cieņu izturoties pret citām kultūrām.
2.3. Pildīt dotos solījumus, būt atbildīgam par savu rīcību, tajā skaitā ievērot šo kodeksu.
2.4. Nemelot un nesagrozīt tādus faktus profesionālajā un personiskajā jomā, kas varētu ietekmēt politisko darbību partijā.
2.5. Izvairīties no augstprātības, ievērot demokrātisma normas un koleģialitāti.
2.6. Atturēties tieši vai netieši pieņemt dāvanas vai atlaides, kas varētu ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu.
2.7. Prast atzīt un labot savas kļūdas un nepareizu rīcību, atvainoties par neētisku darbību.
2.8. Nepaust un neatbalstīt ideoloģiskus uzskatus, kas vērsti uz rases, reliģijas, etniskās grupas nomelnošanu vai arī rasu vai etniskā naida kurināšanu.
2.9. Izvēlēties tādu uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju un neradītu šaubas par objektīvu un godīgu pienākumu pildīšanu.
2.10. Kopt savu runas un valsts valodas prasmi.
2.11. Neatbalstīt prettiesisku rīcību, nepieļaut šādas rīcības slēpšanu, uzturēt pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.
2.12. Neaizskart personas godu un nepazemot otru, neizturēties ciniski pret cita vēlmēm, uzskatiem un vajadzībām.
2.13. Politiskās partijas finansēšanas jomā uzturēt atklātību, neuzņemties slepenībā paturamas saistības, nepieļaut interešu konfliktus.
2.14. Apzināties, ka politiskajai partijai dāvināta nauda neuzliek citu pienākumu, kā vien enerģisku un efektīvu darbu politiskās partijas deklarēto mērķu sasniegšanai.
2.15. Politiskās partijas finansēšanas jomā neuzņemties saistības, kas nav savienojamas ar šajā kodeksā ietvertajiem principiem."