"Vienotības" deputāts klusē par viņa "bīdīto" programmatūras kriminalizēšanu
PIETIEK08.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Saeimas deputāts Andrejs Judins aizvadītajā nedēļā nespēja atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par viņa ierosināto Krimināllikuma grozījumu, kura būtība ir - ikvienai personai, kurai ienāks prātā iegādāties programmatūru, lai nepieļautu, ka tās elektroniskajai sarakstei vai datora saturam var brīvi piekļūt specdienestu pārstāvji, var nākties rēķināties pat ar divu gadu ilgu cietumsodu: tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no specdienestu pārstāvju likuma interpretācijas.
Pašlaik Krimināllikuma 237.1 panta "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana" otrā daļa noteic: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem."
Taču tagad Vienotības - kuras vadība sen zināma ar saviem ciešajiem sakariem ar valsts drošības iestādēm un kuras priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja "uzrauga" to darbību - pārstāvis Judins ierosinājis šo Krimināllikuma panta daļu būtiski papildināt šādā jaunā redakcijā: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu."
Tas faktiski nozīmē - līdzās jau esošajam kriminālsodam par mēģinājumu savu mājokli pasargāt no tajā notiekošo sarunu noklausīšanās un ierakstīšanas tagad līdz pat diviem gadiem cietumā saskaņā ar Vienotības deputāta Judina ieceri draudēs arī, ja persona iegādāsies datora programmatūru, kas neļaus specdienestu pārstāvjiem brīvi un netraucēti piekļūt tā saturam. Šis grozījums jau guvis atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā.
Sākotnēji sarunā ar Pietiek Judins gan apgalvoja, ka nekādu ļaunu nodomu viņam neesot, - viņš vienkārši esot vēlējies pieskaņot Krimināllikuma nosacījumus tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos par stratēģiskas nozīmes preču apriti. Jautāts par valdības noteikumu nosacījumiem, viņš Pietiek pavēstīja, ka tad viņam esot nepieciešams sīkāk iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, taču vienlaikus pauda pārliecību, ka valsts drošības dienesti noteikti neizmantošot šo Krimināllikuma pantu nepamatoti un neobjektīvi.
Jau pēc publikācijas Judins, kurš pirms tam nebija vēlējies sniegt skaidras rakstiskas atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, pavēstīja, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) "grozījumi Krimināllikumā nav saistīti un neattiecās uz programmatūru, ko persona instalē savā datorā vai telefonā. Lai izdarītu noziegumu, personai jāizgatavo, jāiegādājas, jāglabā, jātransportē kādā no minētājām iekārtām.
Saeima ir atbalstījusi grozījumus Stratēģiskās nozīmēs preču likumā, kas aizliedz darbību ar programmatūru, kas domāta minētājām iekārtām. Tās nozīmēs, ka turpmāk likumā būs skaidri norādīts, ka persona nedrīkst veikt darbības ar programmatūru, kas ir domātas minētajiem skrembleriem, lokatoriem un trokšņu ģeneratoriem. Aizliedzot kādas darbības, normatīvajos aktos paredz atbildību par to pārkāpšanu. Tādēļ tika ierosināti arī grozījumi arī KL 237.1 pantā.
Sausais atlikums: cilvēkiem, kuri izmantojot savus datorus un mobilos telefonus, instalē firewall, antivīrusus, izmanto speciālus messangerus, šifrē informācīju utt. nav pamata uztraukties. To var darīt un atbildība par to nav paredzēta. Iesaku kritiski lasīt publikācijas Pietiek. Diemžēl ļoti bieži šī portāla rakstu autoru mērķi nav saistīti ar sabiedrības informēšanu par notikumiem."
Taču, kad Pietiek pārstāvis uzdeva vairākus jautājumus saistībā ar šo Judina apgalvojumu, izrādījās, ka Vienotības deputāts uz tiem atbildēt nespēj. Publicējam šos jautājumus:
"- Kā tieši Jūs varat garantēt, ka Jūsu "bīdīto" grozījumu Krimināllikumā valsts drošības iestādes neattiecinās uz jebkuru programmatūru? (Kā zināms, piemēram, manā personiskajā pieredzē ir divu gadu kriminālprocess, ko Drošības policija "izmeklēja", interpretējot, ka kādas personas iesnieguma publicēšana ir trešo personu elektroniskās korespondences nelikumīga iegūšana, - līdz beidzot prokuratūra izbeidza šo farsu.)
- Kas Jums traucēja virzīt tādu Krimināllikuma grozījumu, lai šādas interpretācijas iespējas valsts drošības iestādēm netiktu piešķirtas?
- Ar kādiem tieši ekspertiem stratēģiskas nozīmes preču jomā un kādiem tieši datorekspertiem (miniet vārdus un uzvārdus) Jūs esat konsultējies pirms šī grozījuma sagatavošanas un iesniegšanas?
- Vai uzskatāt par normālu situāciju, kad - kā izriet no Jūsu skaidrojuma - likumdevējs nodarbojas ar to, lai Krimināllikumu padarītu atbilstošu izpildvaras izdotiem noteikumiem, kā tas ir šajā gadījumā?"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
