"Vienotības" Kārkliņa: deputāti operas ložā pilda darba pienākumus
Anete Andersone19.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas (kura ir atbildīga par KNAB un interešu konflikta likumisko regulējumu) deputāte, Vienotības ētikas eksperte, profesore Rasma Kārkliņa pilnā nopietnībā vēlas mums iegalvot, ka tos desmitus reižu, kad Ingrīda Circene vai Silva Bendrāte ir devušās uz operu bez maksas, viņas vienmēr ir "pildījušas darba pienākumus". Vienlaikus no ASV nākusī un "Rietumu vērtības pārstāvošā", pirmskara vēsturnieka Šildes atvase Rasma Kārkliņa, lai arī skaidri neatzīst, ka Circene un Bendrāte ir saņēmušas "dāvanu", tomēr rosina domāt, ka šīs deputātes saņēmušas operā "ienākumu". Un kur tas ir deklarēts?
Vienotības Ētikas kodeksa 3.4. punkts skaidri paredz "tieši vai netieši nepieņemt dāvanas, atlaides vai izklaides piedāvājumus, labvēlības vai pateicības izpausmes, kas varētu ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu”. Šīs dāvanas - biļetes - Circene un Bendrāte saņēmušas no Saeimas prezidija - tā priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas. Vai varētu būt iespējams, ka dāvanu uzdevums ir stiprināt politiķu Circenes un Bendrātes uzticību Āboltiņai? Proti, kas ir padevīgs deputāts, saņem biļetīti; kas neklausīgs - labumiņus nesaņem.
Tāpēc arī jautāju par ētikas guru izslavētajai profesorei, deputātei Kārkliņai:
1) vai Ingrīdas Circenes saņemtās biļetes-ielūgumi ir uzskatāmi par mantisku labumu (dāvanu) likuma Par interešu konflikta ierobežošanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbībā izpratnē?
2) kurās valsts amatpersonas deklarācijās un kurās šo deklarāciju sadaļās (precīzi) Ingrīda Circene norādījusi šo saņemto mantisko labumu (dāvanas)?
3) kāds ir Jūsu rīcības morālais vērtējums, kad citi mazturīgi pensionāri, slimnieki iegādājās šādus pakalpojumus par naudu?
Tradicionālā "ētiķu" stilā Kārkliņas kundze noklusē , kāds tad ir saldā pārīša - Circenes un Bendrātes - rīcības morālais vērtējums. Vai tāpēc, ka pašu Ētikas kodekss nosaka, ka arī "izklaides piedāvājumus" deputātam aizliegts pieņemt?
Interesanti, kādus darba pienākumus, desmitiem reižu ejot bez maksas uz operu, tur pildīja deputātes - vai tikai nebija tā, ka "ārvalstu viesis" Circenei bija Bendrāte, "skolotājs" Bendrātei - Circene, bet "Latvijas lepnums" Solvitas Āboltiņas biroja vadītājai Gunda Reirei - šībrīža vīrs, Saeimas Budžeta komisijas priekšnieks, deputāts Jānim Reirs?
Kā dažādi izpaudās "reprezentācijas funkcijas", divatā skatoties izrādes, - deputātes tur kā "lepnumu" izrādīja savas frizūres, brošas, korsetes un krūšturus? Kauns pat iedomāties, ko atbildēs Vienotības Ētikas komisija - ar kuru ķermeņa daļu, sēžot teātra ložā, deputātes strādā.
Lai katrs varētu izvērtēt šo liekulību, aicinu ikvienu iepazīties ar deputātes Kārkliņas, kura Saimnieciskajā komisijā atkal spriedusi par operas ložas īri deputātiem par nodokļu maksātāju naudu 2012. gadam, atbildes uz jautājumiem:
---------- Pārsūtītā vēstule ----------
No: <[email protected]>
Datums: Thu, 17 Nov 2011 12:30:25 +0200
Temats: Atbildes
Labdien.
Paldies par Jūsu e-pasta vēstuli.
Interešu konflikta atklāšanas mērķis ir novērst to, ka dāvanas ietekmē politiskos lēmumus. Ložas gadījumā ir runa par reprezentāciju, bet nevis politiskiem lēmumiem. Līdz ar to šeit nesaskatu interešu konflikta būtību.
Ja deputāts uz operu dodas ar ārzemju viesi vai citu personu, piemēram, ar skolotāju vai „Latvijas lepnuma” titula laureātiem savu darba pienākumu ietvaros, tad par dāvinājumu nav runas. Ložas izmantošana ir reprezentatīvas funkcijas veikšana, kas var dažādi izpausties.
MK noteikumos Nr. 478 par kārtību, kādā aizpildāma amatpersonas deklarācija, parauga 7. punktā ir paredzēts norādīt „(..) dāvinājumus un citus ienākumus”. Jautājums, vai brīvbiļešu izmantošana ir uzskatāma par ienākumu Finanšu ministrijas ieskatos, būtu jānoskaidro ar pašu FM, proti, Valsts ieņēmumu dienestu. Manā personīgā izpratnē brīvbiļete, ko saņem, veicot darba pienākumus, nav uzskatāma par dāvanu.
Ar cieņu
Rasma Kārkliņa
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
