"Vienotības" Lībiņas-Egneres paspārnē esošais Rīgas Centrālcietums - labošanas iestāde vai korupcijas perēklis?
Pietiek lasītājs06.11.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietumam būtu jānodrošina, ka likumpārkāpēji izcieš sodu un saņem iespēju rehabilitēties. Tomēr korupcija vadības līmenī, ieslodzīto piespiešana sniegt melīgas liecības un solījumu nepildīšana grauj sabiedrības uzticību sistēmai. Piemēram, kāds ieslodzītais liecināja, ka viņam tika solīta priekšlaicīga atbrīvošana, ja viņš sniegs melīgu liecību pret citu ieslodzīto, taču pēc liecības sniegšanas solījums netika izpildīts, radot viņam vēl lielāku vilšanos un nedrošību.
Aiz Centrālcietuma durvīm bieži notiek noziegumi, kas izriet no korupcijas un spēka ļaunprātīgas izmantošanas. Šī vide, kur cietuma vadībai ir gandrīz neierobežota vara, veicina ieslodzīto iebiedēšanu un manipulāciju. Kurš uzrauga uzraugus? Vai cietuma vadība patiešām kalpo likuma un taisnīguma vārdā, vai arī pati kļūst par nelikumīgu darbību īstenotāju? Šie jautājumi ir būtiski, lai saglabātu uzticību tiesību aizsardzības sistēmai un nodrošinātu, ka ieslodzījuma iestādes darbojas sabiedrības interesēs.
Solījumi un meli: cietuma vadības taktika
Vairāki Centrālcietuma ieslodzītie liecina par vadības izplatītu praksi izteikt piedāvājumus sadarboties apmaiņā pret labvēlīgākiem apstākļiem, piemēram, iespēju tikt pārvietotiem uz mazāk pārpildītām kamerām, labāku ēdināšanu vai pieeju izglītības programmām. Šādi piedāvājumi bieži nozīmē iespēju strādāt vieglākos darbos vai saņemt vairāk apmeklējumu no tuviniekiem, taču tie nereti tiek izmantoti ļaunprātīgi un rada vēl lielāku atkarību no vadības. Materiālās atlīdzības var ietvert cigaretes, pārtikas produktus vai naudu. Šāda sadarbība bieži nozīmē melīgu liecību sniegšanu pret cietuma vadībai nevēlamiem darbiniekiem vai citiem ieslodzītajiem.
Piemēram, kāds ieslodzītais ziņoja, ka cietuma Drošības daļas priekšnieks viņam solījis vairākus simtus eiro par apmelojošu liecību pret konkrētu ieslodzīto, kurš centies uzlabot ieslodzīto dzīves apstākļus un samazināt korupciju. Pēc liecības sniegšanas ieslodzītajam tika izmaksāta tikai neliela daļa (50 eiro) no solītā, norādot, ka "vairāk viņš nav pelnījis". Tas redzams no pievienotā (pielikumā) maksājuma uzdevuma, kas apliecina faktisko izmaksu apmēru.
Šādi manipulācijas gadījumi parāda, kā cietuma vadība ieslodzītos izmanto kā varas instrumentus, piemēram, liedzot pieeju medicīniskajai aprūpei vai kontrolējot viņu ikdienas aktivitātes. Šīs manipulācijas rada pastāvīgu stresu un nenoteiktību, kā arī liedz iespēju piedalīties resocializācijas programmās, kas varētu palīdzēt viņu atgriešanai sabiedrībā.
Tā vietā, lai nodrošinātu taisnīgu vidi un veicinātu pozitīvas pārmaiņas, cietuma vadība uztur necaurspīdīgu sistēmu, kas balstās uz melu un korupcijas pamatiem. Manipulācija ar liecībām padara ieslodzītos par viegli kontrolējamu resursu, kuram netiek dota iespēja lemt par savu nākotni. Viņi kļūst par upuriem sistēmā, kas neparedz taisnīgu attieksmi un respektu pret cilvēka tiesībām.
Personīgie nolūki: ieslodzīto izmantošana privātos darbos
Cietuma vadības pienākums ir rūpēties par sabiedrības drošību un ieslodzīto rehabilitāciju, tomēr Centrālcietumā bieži notiek pretējs process – ieslodzītie tiek izmantoti personīgo darbu veikšanai cietuma vadības labā. Cietuma Drošības daļas priekšnieks norīkojis ieslodzīto uz Berģiem, kur viņš pavadījis vairākas dienas, veicot remontdarbus viņa sievasmātes mājā. Tas notika pēc tam, kad ieslodzītais bija atbrīvojies no ieslodzījuma, un viņš turpināja strādāt Drošības daļas priekšnieka ģimenes labā, iespējams, piespiedu kārtā vai atkarībā no priekšnieka atbalsta.
Šāda rīcība pārkāpj ne tikai Latvijas Krimināllikuma normas, kas attiecas uz dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un korupcijas novēršanu, bet arī ētikas normas, kas būtu jāievēro jebkurai tiesībsargājošai institūcijai. Ieslodzīto resursi, kas paredzēti viņu rehabilitācijai un sagatavošanai atgriezties sabiedrībā, tiek izmantoti kā lēts darbaspēks, lai apmierinātu vadības personīgās vajadzības.
Ir vairākkārt ziņots, ka ieslodzītie tiek izmantoti arī cietuma remontdarbos, taču tāmēs tiek norādīts, ka darbus veic uzņēmums. Portālā Pietiek tika publicēta informācija un videomateriāli, no kuriem izriet, ka ieslodzītie tika nodarbināti cietuma sētas stiprināšanā neilgi pēc bēgšanas. Savukārt dokumentos norādīts, ka šos darbus ir veicis kāds uzņēmums. Šādi gadījumi liecina par struktūras disfunkciju un parāda cietuma vadības patieso ieinteresētību savās personīgajās ērtībās, nevis sabiedrības drošībā un taisnīguma nodrošināšanā.
Korupcija audioierakstos un iebiedēšanas mehānisms
Pielikumos pievienotajos audiofailos, kuros dzirdamas ieslodzīto sarunas ar cietuma Drošības daļas darbiniekiem, ir dzirdami korupcijas piemēri. Šāda prakse ietekmē cietuma iekšējo kārtību, radot nevienlīdzību starp ieslodzītajiem un veicinot korupcijas kultūru, kas būtiski pazemina ieslodzīto dzīves kvalitāti. Sarunās atklājas, kā Drošības daļas darbinieki piedāvā ieslodzītajiem labvēlīgākus apstākļus apmaiņā pret naudu vai cita veida pakalpojumiem. Šie ieraksti arī ilustrē komunikācijas kultūru, kurā dominē necieņa un iebiedēšana, padarot acīmredzamu, ka vara tiek ļaunprātīgi izmantota.
Iebiedēšanas taktikas ir izsmalcinātas un daudzveidīgas. Tās ietver solījumus par labākiem apstākļiem, piemēram, pārvietošanu uz labākām kamerām vai piekļuvi papildus resursiem, kuri nekad netiek pildīti, atstājot ieslodzītos maldinātus un vēl vairāk pakļautus vadības kontrolei. Tiek izmantoti arī klaji draudi un fiziskās vardarbības epizodes, piemēram, uzbrukumi, kuros ieslodzītie tiek pazemoti citu priekšā. Šīs vardarbības epizodes rada ilgstošas psiholoģiskas traumas un veicina pakļaušanās kultūru. Tā rezultātā ieslodzītie bieži vien izvēlas klusēt un pieņemt netaisnīgu izturēšanos, jo pretējā gadījumā viņi riskē ar vēl sliktākiem dzīves apstākļiem un iespēju zaudēt saikni ar tuviniekiem.
No ierakstiem dzirdams, kā Drošības daļas priekšnieks ieslodzītajam, kurš ir cietuma Drošības daļas savervēts aģents, atklāj kādu specoperāciju. Priekšnieks izskaidro, kā citam ieslodzītajam tiek sagādāts kontrolēts telefons. Šāda rīcība skaidri parāda, kā Drošības daļa manipulē ar ieslodzītajiem, radot sistēmu, kurā ieslodzītie ir spiesti pakļauties un sadarboties, lai izvairītos no represijām. Kā jau vairākkārt norādīts cietuma Drošības daļa specializējās aģentu vervēšanā un nepatiesu liecību radīšanā.
Jāmin, ka Drošības daļas aģents tiek ievietots kamerā pie cilvēka, no kura nepieciešams iegūt informāciju, un 100% gadījumu Drošības daļas aģents vajadzīgo informāciju atnes. Arī tad, ja informāciju nav bijis iespējams iegūt, aģents kā uzticīgs suns, kurš negrib apbēdināt savu saimnieku, paziņo, ka viss ir noskaidrots, un sniedz vajadzīgo liecību. Starp šādiem aģentiem ir gan rūdīti-profesionāli liecinieki, piemēram, Vjačeslavs Gončarovs, Ģirts Blankenbergs, Dmitrijs Marejevs, Ģirts Balodis, gan arī iesācēji Arturs Daukste, Maksims Veremeiko.
No citām sarunām dzirdams, kā Drošības daļas darbinieks ieslodzītajam atklāj sensitīvu informāciju, kas norāda uz nevērīgu attieksmi pret informācijas konfidencialitāti. Šīs sarunas atklāj arī ikdienas komunikācijas kultūru, kurā dominē nevērība un darbinieku absolūta nesodāmības sajūta.
1. https://www.youtube.com/watch?v=tyB8zyI2GUo
2. https://www.youtube.com/watch?v=lrFy0wm5zD8
Seko mums 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
