"Vienotības" un Čakšas sistēma: miljoni monitoringa sistēmām, bet izglītība – bez grāmatām
Aija Ilga Ozola, matemātikas un inženierzinību skolotāja14.02.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Viena vai dažas mācību grāmatas visai klasei – tāda ir šodienas realitāte daudzās skolās un vairākos mācību priekšmetos. Alternatīva ir mācīšanās no grāmatām, kas neatbilst jaunajam kompetenču saturam, skolotājam cenšoties pielāgot un pārveidot uzdevumus. Arī skolēniem, kuri ārpus mācību stundām ļoti daudz laika pavada ierīcēs, būtu ļoti svarīgi vismaz nodarbību laikā izmantot drukātas grāmatas un rakstīt darba burtnīcās, nezaudējot prasmi rakstīt ar roku. Diemžēl, līdzīgi kā ar lasītprasmi, arī rokraksta kvalitāte kļūst par būtisku problēmu.
Vajadzīgās prasmes un grāmatu saturs atšķiras
Pedagogiem jāpalīdz skolēniem apgūt mūsdienīgas prasmes, bet novecojušos mācību materiālos ir pavisam citu veidu uzdevumi. Rezultātā skolotāji mācību materiālus, cik iespējams, cenšas veidot paši, taču tam vajadzīgs ļoti daudz laika. Lai gan pedagogiem ir pieejami dažādi rīki, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, skolo.lv u. c., jāatrod papildu laiks arī tam, lai platformās pieejamo izpētītu, pielāgotu skolēnu prasmju līmeņiem u. tml.
Viena grāmata visai skolai
Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa, kas nozīmē trīs vai četras tēmas. Viena mācību grāmatas daļa maksā nepilnus 18 eiro, turklāt grāmatas svara dēļ būtu nepieciešams, ka jaunākiem bērniem viens eksemplārs ir skolā un otrs - mājās. Nav pieņemami, ka uz visu skolu ir tikai viens vai divi grāmatas eksemplāri.
Ministrija plāno tērēt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai, lai gan par šiem līdzekļiem varētu un vajadzētu iegādāties grāmatas, konstruktorus, uzskates līdzekļus. Realitātē viss slogs paliek uz pedagogu pleciem, kuriem jāizstrādā savi materiāli, jāpielāgo uzdevumi un 10 minūšu starpbrīdī vai pēc stundām jācenšas sakopēt nepieciešamos materiālus, lai pietiktu visiem. Un tam papildus vēl, protams, - ilgais darbs pēc stundām, lai sagatavotos nākamajām nodarbībām.
Iespēja attīstīt prasmi rakstīt ar roku
Tagadējā situācijā, kad bērni jau tā pārlieku daudz lieto dažādas viedierīces - bieži vien nekontrolētā apjomā, kā rezultātā cieš miega kvalitāte, stundās ir grūti koncentrēties u. tml. -, pēc vairākām stundām, kas pavadītas pie ekrāniem, vēl viens ekrāns klasē ir pēdējais, kas nepieciešams. Tā vietā vajadzīga drukāta grāmata un darba burtnīca. Papīra formāts ne tikai ir daudz saudzīgāks prātam un acīm, bet arī sniedz iespēju rakstīt ar roku, attīstot prasmes, kas mūsdienās jau tiek aizmirstas.
Somija un Zviedrija atgriežas pie tradicionāliem mācību līdzekļiem
Mēs vienmēr esam raudzījušies uz Somijas un Zviedrijas izglītības sistēmām kā uz atdarināšanas vērtu piemēru. Tad paraudzīsimies arī tagad! Abu valstu izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka pilnīga izglītības sistēmas digitalizācija ir bijusi kļūda un jāatgriežas pie tradicionālajām grāmatām.
Mēs šo kļūdu varam neatkārtot. Lasīšanas tradīcija ģimenēs izzūd, tāpēc reizēm skola ir vienīgā vieta, kur bērns var strādāt ar grāmatu, lasīt, meklēt informāciju un, kas nav mazsvarīgi, stiprināt ilgtermiņa atmiņu.
Grāmatas nozīmē arī pozitīvu ietekmi uz lasītprasmi, kas daudziem skolēniem ir kritiski zema. Ja 9. klasē skolēns nav spējīgs ar izpratni izlasīt uzdevumu, tas ir nopietns trauksmes signāls.
Bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties
Izglītības pamatā jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un piemērotiem mācību materiāliem, kas skolēniem palīdz attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī lasītprasmi, rokrakstu un spēju domāt kritiski. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad pedagogi ir spiesti ziedot savu laiku un resursus, lai aizpildītu sistēmas robus, savukārt bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties. Lai nodrošinātu izglītību, kas patiesi sagatavo nākotnei, nevis padara bērnus atkarīgus no ekrāniem un virspusējas informācijas uztveres, investīcijām jābūt vērstām uz būtisko - uz reālajām skolēnu un pedagogu vajadzībām.
Attēlā – bezjēdzīgā un izšķērdīgā 21 miljona eiro monitoringa projekta atbalstītāja, izglītības un zinātnes ministe Anda Čakša (Jaunā Vienotība)
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
