"Vienotības" un Čakšas sistēma: miljoni monitoringa sistēmām, bet izglītība – bez grāmatām
Aija Ilga Ozola, matemātikas un inženierzinību skolotāja14.02.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Viena vai dažas mācību grāmatas visai klasei – tāda ir šodienas realitāte daudzās skolās un vairākos mācību priekšmetos. Alternatīva ir mācīšanās no grāmatām, kas neatbilst jaunajam kompetenču saturam, skolotājam cenšoties pielāgot un pārveidot uzdevumus. Arī skolēniem, kuri ārpus mācību stundām ļoti daudz laika pavada ierīcēs, būtu ļoti svarīgi vismaz nodarbību laikā izmantot drukātas grāmatas un rakstīt darba burtnīcās, nezaudējot prasmi rakstīt ar roku. Diemžēl, līdzīgi kā ar lasītprasmi, arī rokraksta kvalitāte kļūst par būtisku problēmu.
Vajadzīgās prasmes un grāmatu saturs atšķiras
Pedagogiem jāpalīdz skolēniem apgūt mūsdienīgas prasmes, bet novecojušos mācību materiālos ir pavisam citu veidu uzdevumi. Rezultātā skolotāji mācību materiālus, cik iespējams, cenšas veidot paši, taču tam vajadzīgs ļoti daudz laika. Lai gan pedagogiem ir pieejami dažādi rīki, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, skolo.lv u. c., jāatrod papildu laiks arī tam, lai platformās pieejamo izpētītu, pielāgotu skolēnu prasmju līmeņiem u. tml.
Viena grāmata visai skolai
Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa, kas nozīmē trīs vai četras tēmas. Viena mācību grāmatas daļa maksā nepilnus 18 eiro, turklāt grāmatas svara dēļ būtu nepieciešams, ka jaunākiem bērniem viens eksemplārs ir skolā un otrs - mājās. Nav pieņemami, ka uz visu skolu ir tikai viens vai divi grāmatas eksemplāri.
Ministrija plāno tērēt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai, lai gan par šiem līdzekļiem varētu un vajadzētu iegādāties grāmatas, konstruktorus, uzskates līdzekļus. Realitātē viss slogs paliek uz pedagogu pleciem, kuriem jāizstrādā savi materiāli, jāpielāgo uzdevumi un 10 minūšu starpbrīdī vai pēc stundām jācenšas sakopēt nepieciešamos materiālus, lai pietiktu visiem. Un tam papildus vēl, protams, - ilgais darbs pēc stundām, lai sagatavotos nākamajām nodarbībām.
Iespēja attīstīt prasmi rakstīt ar roku
Tagadējā situācijā, kad bērni jau tā pārlieku daudz lieto dažādas viedierīces - bieži vien nekontrolētā apjomā, kā rezultātā cieš miega kvalitāte, stundās ir grūti koncentrēties u. tml. -, pēc vairākām stundām, kas pavadītas pie ekrāniem, vēl viens ekrāns klasē ir pēdējais, kas nepieciešams. Tā vietā vajadzīga drukāta grāmata un darba burtnīca. Papīra formāts ne tikai ir daudz saudzīgāks prātam un acīm, bet arī sniedz iespēju rakstīt ar roku, attīstot prasmes, kas mūsdienās jau tiek aizmirstas.
Somija un Zviedrija atgriežas pie tradicionāliem mācību līdzekļiem
Mēs vienmēr esam raudzījušies uz Somijas un Zviedrijas izglītības sistēmām kā uz atdarināšanas vērtu piemēru. Tad paraudzīsimies arī tagad! Abu valstu izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka pilnīga izglītības sistēmas digitalizācija ir bijusi kļūda un jāatgriežas pie tradicionālajām grāmatām.
Mēs šo kļūdu varam neatkārtot. Lasīšanas tradīcija ģimenēs izzūd, tāpēc reizēm skola ir vienīgā vieta, kur bērns var strādāt ar grāmatu, lasīt, meklēt informāciju un, kas nav mazsvarīgi, stiprināt ilgtermiņa atmiņu.
Grāmatas nozīmē arī pozitīvu ietekmi uz lasītprasmi, kas daudziem skolēniem ir kritiski zema. Ja 9. klasē skolēns nav spējīgs ar izpratni izlasīt uzdevumu, tas ir nopietns trauksmes signāls.
Bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties
Izglītības pamatā jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un piemērotiem mācību materiāliem, kas skolēniem palīdz attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī lasītprasmi, rokrakstu un spēju domāt kritiski. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad pedagogi ir spiesti ziedot savu laiku un resursus, lai aizpildītu sistēmas robus, savukārt bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties. Lai nodrošinātu izglītību, kas patiesi sagatavo nākotnei, nevis padara bērnus atkarīgus no ekrāniem un virspusējas informācijas uztveres, investīcijām jābūt vērstām uz būtisko - uz reālajām skolēnu un pedagogu vajadzībām.
Attēlā – bezjēdzīgā un izšķērdīgā 21 miljona eiro monitoringa projekta atbalstītāja, izglītības un zinātnes ministe Anda Čakša (Jaunā Vienotība)
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
