Iesaki rakstu: 
Šis būs stāsts ar visnotaļ dzeltenīgu un privātu nokrāsu. Principā mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka katrs varam gulēt ar to dzimumu, kuru vēlamies, šķirties un precēties neskaitāmas reizes, lamāties ar lauleņiem virtuvēs un jebkur citur. Man nekad nav interesējis, kurš ar ko, cik reižu un kur tieši no fizioloģiskā aspekta. Taču... Kā saka, ir nianses.
Proti, ja vien Tu neesi, piemēram, deputāts, ministrs vai politiķis. Ja vien neesi cilvēks, kurš tieši vai pastarpināti mēģina ar sabiedrību runāt morāles, ieteikumu, pamācību kategorijās. Algoritms ir gaužam vienkāršs - ja Tev algu maksā sabiedrība, Tu apgūsti valsts naudu un Tu ar savu darbību ietekmē vai mēģini ietekmēt tās dzīvi, tajā brīdi sabiedrība ir tiesīga zināt par Tevi visu. Gan to, ar ko Tu guli, gan Tavu seksuālo orientāciju, gan to, cik reizes esi šķīries un ar ko pa kaktiem spaidies un apmeklē saviesīgus rautus. Vietā būs jelkāds jautājums, un uz to Tev būs cieņpilni atbildēt. Vai tas būtu par Tavu ādas uzvalku, zilajiem matiem vai valsts vizītēm. Jebko. Sabiedrības priekšā iepriekšminēto cilvēku kategorijai ir jābūt caurredzamiem līdz vīlītei. Atšķirībā no ierindas pilsoņa. Nosauksim to par rūpalas garozu.
Par to tad arī būs šis pavisam īsais stāsts. Ceru, ka pietiek.com nelielā, bet draudzīgā redkolēģija domā līdzīgi un šo publicēs. Uz to arī cerība.
Tātad nu gan pie lietas, kura mazliet citā griezumā parādīs arī Evikas Siliņas veikto ministru rotāciju. Ļaunas mēles melš, ka turpmākā faktoloģija varētu pat būt ietekmējusi to, kādēļ no valdības izsvēpēti tieši konkrētie indivīdi.
Proti, stāsts ir gaužām vienkāršs: bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis kārtējo reizi ir pametis savu ģimenes ligzdu un nodevies jaunai mīlas dēkai. Pašlaik gan nav skaidrs, alkohola intoksikācijā tas noticis vai gluži otrādi - apskaidrības pauzē, taču fakts ir fakts. Jaunā mīla esot jau izvesta tautās kādā pasākumā, un abi izskatījušies satraukti, norūpējušies, bet laimīgi.
Tiktāl viss bez turbulencēm. Taču nepacietīgākie steigs jautāt, kas tad ir Auguļa kunga jaunais sirdsāķītis? Un šeit sākas interesentākais. Šī dāma ir nu jau bijušās izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība", ex-ZZS) bēdīgi slavenā kasiera Raivja Berga māsa Elīna. Kura amatu savienošanās kārtībā vada arī izdevniecību "Rīgas Viļņi". Ko tas nozimē? Tas nozīmē faktisku Auguļa un Čakšas politisko tuvināšanos un informācijas apmaiņu jau pavisam citā toņkārtā. Un tas ne visiem "Vienotībā" un vēl jo vairāk ZZS patīk.
Tāpat der atcerēties, ka Auguļa palīdze ministrijā bija tāda Dace Gulbe, kura arī plātās ar draudzību Čakšas birojā un minētajā izdevniecībā. Gulbes kundze kā ieeļojošs elements. Tāpat, starp citu, viņa ir ļoti nozīmīgs posms PR tenderu apgūšanā Labklājības ministrijā, kas faktiski tur bija viņas galvenais uzdevums. Atsevišķu, īpaši iemīļotu sabiedrisko attiecību uzņēmumu nosaukumus ikviens interesents var iepazīt dažādās publiskās datu bāzēs. Tas savukārt dikti interesē Elīnas brāli.
Tāds, lūk, svingeru klubs mums sanācis.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
