Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

"Viltussaskaņa" – valdības lolojums

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
03.01.2021.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti, kas notiktu ar politisku avantūristu, kurš vēlētos savu balsu zvejošanas projektu Uzņēmumu sarakstā iegrāmatot kā "Visjaunāko konservatīvo partiju"? Pieļauju, galvenā valsts notāre viņu vienkārši, kā mēdz teikt, nokostu bēgot. Cita lieta, ja gaisagrābslis grib feikot valdības "etniski principiālo" pretinieku.

«Paldies, ka izvēlējāties izmantot mūsu pakalpojumus! Kā jums labpatiks dēvēties – par "Skaisto Saskaņu", varbūt par "Labāku Saskaņu"? Ak, tikai par "Jauno"... Nekas oriģināls, bet soiģot! Nodevu samaksājāt?»

Tas, ka mūždien nošņurkušais "antifašists" Jānis Kuzins savos tagadējos "pretvalstiskajos" eksperimentos bauda varas labvēlību, šķiet viegli pamanāms. Ak, "Jaunā saskaņa" vēlas kļūt atpazīstama ar XIII Saeimas atlaišanu? Nekādu problēmu! Ieceres pabalstītāju rosība liecina: tos maz satrauc iespējama ierakstīšana kādos "melnajos sarakstos". Kā būtu, ja par to kampaņotu īstā "Saskaņa"?

Jāņa Urbanoviča izlolotajam un Nila Ušakova sačakarētajam kreisi krieviskajam politspēkam – gluži kā latīņu parunas vērsim – ir velti cerēt, ka kādai Latvijas varas instancei rūp "fair play". Drīzāk "Saskaņa" daļēji var justies glaimota. "Jaunās" viltus dvīnes tagadējā raskrutka ir tiešs apliecinājums: latviski labējā vara nopietni rēķinās ar U2 partijas vitalitāti. Atšķirībā no vecišķi gurdās un padevīgi sairstošās ZZS "Saskaņa" spēj nopietni cīnīties turpmākās varas pārdalēs.

Tāpēc pretiniekiem šķiet vērts nopietnāk piestrādāt pie šīs partijas elektorāta drupināšanas, piedāvājot tam gan reāli radikālas (Latvijas Krievu savienība), gan pavisam iluzoras alternatīvas. Kāpēc gan šādam nolūkam – dezorientēt "nepareizos" vēlētājus – diskrēti nepabalstīt arī Kuzina radīto "viltussaskaņu"?

Mānīšanās, balsis zvejojot, latvju politiskajā kultūrā ir ierasta. Daža deputāta "spožā" karjera radās tikai tobrīd aktuāla uzvārda vai pat vārda+uzvārda dēļ (piemēri – Leons Bojārs, Artūrs Rubiks, Janīna Kursīte). Taču šos "eksperimentus" partijas veic ar sevi un saviem vēlētājiem.

Politiķi skaidri apzinās problēmas, ko tiem rada šādi viltus dvīņi. Ne velti mūsu nacionālradikāļi (tagad šķiet smieklīgi šādi dēvēt privātā komfortā iestigušo duci "Saeimas mēbeļu"), audzējot savas partijas nosaukumu arvien garāku, cītīgi raudzījās, lai neviena no viņu izkārtnēm nenonāktu "otrreizējā tirgū". (Pēc Jāņa Straumes 90.gadu pirmajā pusē vadītās "18. novembra savienības" nosaukuma kāds arī varētu snaikstīties.)

Arī "Vienotība", kas pati ir noformējusies par veco vēzi jaunā kulītē, noteikti pacenstos bargi reaģēt uz feikotāju mēģinājumiem jebkādi atvasināt tās nosaukumu savām vajadzībām. Tiesa, diez vai kāds to īsti gribēs (vai pavisam odiozo "Jauno laiku") reciklēt jaunpartijas vajadzībām.

Kaut Rīgā saskaņiešiem jebkādas iespējas atgriezties varā (par 95%) radīsies vien pēc četrarpus gadiem, ir vēl citi pašvaldību vēlēšanu "gardie kumosiņi". Tajos valdības politiķi labprāt redzētu šīs partijas pārstāvniecības mazināšanos vai, vēl labāk (kaut nereālāk), pilnīgu izbeigšanos. Pat tad, ja atbrīvotās vietas aizpilda nevis pašu ļaudis, bet "viltussaskaņieši" vai pat LKS "bites".

Viens no šiem "kumosiem", protams, ir Jūrmala, kurā "Saskaņa" ir pilsētas vēsturē (cik zinu) stabilākā domes vairākuma partneris. Pats Kuzins te labprāt atkal iesēstos pašvaldības deputāta krēslā, tādēļ arī rosās un plosās. Pieļauju, veiksmes gadījumā kopā ar valdības partiju pārstāvjiem viņš sastiķētu ļodzīgu, sadrumstalotu un strīdīgu koalīciju – valdošās koalīcijas karikatūrisku atveidu – dažādu sīkmanīgu interešu apkalpošanai.

Taču ne tāpēc es te "pūšu Ņila stabulē". Varētu pieciest "lupatdeķa" politikas hipotētisko atgriešanos Jūrmalas domē, ja tiešām tāda būtu pilsētnieku griba. (Neticu, ka viņi vēlas iemainīt pašvaldības stabilitāti, bezmaksas transportu un sociālo atbalstu pret agrāko domes šļuru kādā jaunā, šobrīd "pareizā" variantā.)

Mani nervozē valdības politiķu pārgudrās spēlītes ar "galēji kreisiem" provokatoriem. Atkal, cerot vājināt "Saskaņu", rodas riski šķelt un naidot Latvijas sabiedrību. Nepietiek ar postu, ko nācijai nodarīja Raivja Dzintara & Vladimira Lindermana «duets» ar divvalodības referendumu?

Novērtē šo rakstu:

36
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...