"Zelta tilta" turpinājuma - Ķekavas apvedceļa afēras pirmais posms tuvojas beigām
Jānis Jūrmalnieks22.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības projekts sāk ieņemt arvien skaidrāku afēras formu. Kā jau bija prognozēts, pēc formālas Igates izslēgšanas šajā iepirkumā uzvarējusī pilnsabiedrība Ķekava ABT gatavo augsni nolīgtās cenas palielināšanai.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā ir novērojams vairāku industriālo izejvielu cenu kāpums, kā arī šo situāciju vēl vairāk pasliktina energoresursu izmaksu pieaugums, būvnieki nepārprotami pieprasa līgumā iestrādāt kompensācijas mehānismu.
Skatoties ar neapbruņotu aci, šis solis pašreizējos apstākļos var šķist ļoti likumsakarīgs. Taču pietiek atcerēties, ka Ķekavas ABT projekta galvenais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks (formāli vēl Normunds Luste un Alvis Tanbergs no Bindera). Tieši tas Lejnieks, kurš laipni piedāvāja savas mājas būvnieku karteļa lietu risināšanai. Tieši viņa tenisa kortos Mārupē tika veikti skandalozie karteļa sarunu ieraksti.
Šoreiz gan priekšspēle tika izspēlēta relatīvi filigrāni. Nebija pat veikti nopietni mēģinājumi panākt vienošanos ar potenciālajiem konkurentiem šajā iepirkumā. Tā vietā pretendentu loks tika maksimāli sašaurināts, nepamatoti formalizējot iepirkuma prasības. Rezultātā salīdzinoši ātri par vienīgo Ķekavas ABT konkurentu palika tikai Igate.
Diskvalificēt šo pretendentu nebija viegli. Tomēr palīgā nāca iekšpolitiskā krīze Baltkrievijā, kas aktualizēja jautājumu par austrumu robežas izbūves gaitu, par ko bija atbildīga Igate. Ar Iekšējās drošības biroja palīdzību Igati faktiski noņēma no trases Ķekavas apvedceļa iepirkumā.
Tad Ķekavas ABT bija ļoti svarīgi noslēgt šo PPP līgumu, kamēr turpinājās būvniecības izmaksas ietekmējošo izejvielu straujais cenu kāpums. Tādēļ tika pieliktas visas pūles, lai līgums tiktu noslēgts jau šī gada jūnijā. Turklāt noslēgtais līgums paredz rekordātrus darbu izpildes tempus - divi gadi, skaitot no šī gada beigām. Šī īsā darbu izpildes termiņa patiesais mērķis ir mazināt riskus, ka izejvielu cenas būvniecības periodā var būtiski sarukt.
Rodas jautājums kādu labumu Ķekavas ABT iegūs no dārgākiem materiāliem? Materiālu sadārdzināšanās dod iespēju palielināt arī starpnieku uzcenojumu, kas parasti ir noteikts procentos no pārdodamo preču vērtības. Tātad, pārdodot tos pašus materiālus pasūtītājam, šajā situācijā var nopelnīt krietni vairāk.
Papildus tam kompensācijas mehānisms apķērīgajiem būvniekiem varētu sniegt iespēju piemērot neproporcionālu sadārdzināšanos, jo precīzi pārbaudīt praksē izlietoto materiālu daudzumu un to kombināciju nemaz nav iespējams.
Apvedceļa līguma cena ir 250 miljoni eiro, kas tiks segti, 20 gadu garumā nomājot šo ceļu no Ķekavas ABT par 12,5 miljoniem eiro gadā. Materiālu, kā arī citu izmaksu pozīciju īstermiņa sadārdzināšanās palielinās kopējās izmaksas par vismaz 130 miljoniem eiro. Būvnieku apetītei augot, izmaksas var pieaug par visiem 250 miljoniem eiro un pat vairāk.
Šīs afēras realizācijas plāns izskatījās ļoti pārdomāts. Tomēr bez pārsteigumiem pilnībā iztikt neizdevās. Ķekavas ABT projekta finanšu konsultanta uzdevumus pildīja Callidus Capital. Kā liecina vairāki avoti, tā partneris Roberts Stuģis bija banāli sashēmojies. Viņš centās sarunāt ar LVC, lai iepirkuma nolikuma prasības maksimāli pielāgo Ķekavas ABT interesēm. Viņa rīcības lietiskie pierādījumi šobrīd tiek vērtēti.
Tajā pašā laikā otrais Callidus Capital partneris Valdis Siksnis kārtoja lietas ar Ķekavas ABT, kas ir šī darījuma otrā puse. Tas esot darīts maksimāli legāli. Tomēr klīst baumas, ka Sikšņa kungs ir kādas citas iestādes operatīvājā izstrādē esošais figurants (ar segvārdu "Tūrists", acīmredzot par godu kādreizējam Gruzijas braucienam Citadeles pārdošanas afēras kontekstā). Tas dod cerību gaidīt šīs sāgas turpinājumu jau tuvākajā nākotnē.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
