"Zelta tilta" turpinājuma - Ķekavas apvedceļa afēras pirmais posms tuvojas beigām
Jānis Jūrmalnieks22.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības projekts sāk ieņemt arvien skaidrāku afēras formu. Kā jau bija prognozēts, pēc formālas Igates izslēgšanas šajā iepirkumā uzvarējusī pilnsabiedrība Ķekava ABT gatavo augsni nolīgtās cenas palielināšanai.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā ir novērojams vairāku industriālo izejvielu cenu kāpums, kā arī šo situāciju vēl vairāk pasliktina energoresursu izmaksu pieaugums, būvnieki nepārprotami pieprasa līgumā iestrādāt kompensācijas mehānismu.
Skatoties ar neapbruņotu aci, šis solis pašreizējos apstākļos var šķist ļoti likumsakarīgs. Taču pietiek atcerēties, ka Ķekavas ABT projekta galvenais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks (formāli vēl Normunds Luste un Alvis Tanbergs no Bindera). Tieši tas Lejnieks, kurš laipni piedāvāja savas mājas būvnieku karteļa lietu risināšanai. Tieši viņa tenisa kortos Mārupē tika veikti skandalozie karteļa sarunu ieraksti.
Šoreiz gan priekšspēle tika izspēlēta relatīvi filigrāni. Nebija pat veikti nopietni mēģinājumi panākt vienošanos ar potenciālajiem konkurentiem šajā iepirkumā. Tā vietā pretendentu loks tika maksimāli sašaurināts, nepamatoti formalizējot iepirkuma prasības. Rezultātā salīdzinoši ātri par vienīgo Ķekavas ABT konkurentu palika tikai Igate.
Diskvalificēt šo pretendentu nebija viegli. Tomēr palīgā nāca iekšpolitiskā krīze Baltkrievijā, kas aktualizēja jautājumu par austrumu robežas izbūves gaitu, par ko bija atbildīga Igate. Ar Iekšējās drošības biroja palīdzību Igati faktiski noņēma no trases Ķekavas apvedceļa iepirkumā.
Tad Ķekavas ABT bija ļoti svarīgi noslēgt šo PPP līgumu, kamēr turpinājās būvniecības izmaksas ietekmējošo izejvielu straujais cenu kāpums. Tādēļ tika pieliktas visas pūles, lai līgums tiktu noslēgts jau šī gada jūnijā. Turklāt noslēgtais līgums paredz rekordātrus darbu izpildes tempus - divi gadi, skaitot no šī gada beigām. Šī īsā darbu izpildes termiņa patiesais mērķis ir mazināt riskus, ka izejvielu cenas būvniecības periodā var būtiski sarukt.
Rodas jautājums kādu labumu Ķekavas ABT iegūs no dārgākiem materiāliem? Materiālu sadārdzināšanās dod iespēju palielināt arī starpnieku uzcenojumu, kas parasti ir noteikts procentos no pārdodamo preču vērtības. Tātad, pārdodot tos pašus materiālus pasūtītājam, šajā situācijā var nopelnīt krietni vairāk.
Papildus tam kompensācijas mehānisms apķērīgajiem būvniekiem varētu sniegt iespēju piemērot neproporcionālu sadārdzināšanos, jo precīzi pārbaudīt praksē izlietoto materiālu daudzumu un to kombināciju nemaz nav iespējams.
Apvedceļa līguma cena ir 250 miljoni eiro, kas tiks segti, 20 gadu garumā nomājot šo ceļu no Ķekavas ABT par 12,5 miljoniem eiro gadā. Materiālu, kā arī citu izmaksu pozīciju īstermiņa sadārdzināšanās palielinās kopējās izmaksas par vismaz 130 miljoniem eiro. Būvnieku apetītei augot, izmaksas var pieaug par visiem 250 miljoniem eiro un pat vairāk.
Šīs afēras realizācijas plāns izskatījās ļoti pārdomāts. Tomēr bez pārsteigumiem pilnībā iztikt neizdevās. Ķekavas ABT projekta finanšu konsultanta uzdevumus pildīja Callidus Capital. Kā liecina vairāki avoti, tā partneris Roberts Stuģis bija banāli sashēmojies. Viņš centās sarunāt ar LVC, lai iepirkuma nolikuma prasības maksimāli pielāgo Ķekavas ABT interesēm. Viņa rīcības lietiskie pierādījumi šobrīd tiek vērtēti.
Tajā pašā laikā otrais Callidus Capital partneris Valdis Siksnis kārtoja lietas ar Ķekavas ABT, kas ir šī darījuma otrā puse. Tas esot darīts maksimāli legāli. Tomēr klīst baumas, ka Sikšņa kungs ir kādas citas iestādes operatīvājā izstrādē esošais figurants (ar segvārdu "Tūrists", acīmredzot par godu kādreizējam Gruzijas braucienam Citadeles pārdošanas afēras kontekstā). Tas dod cerību gaidīt šīs sāgas turpinājumu jau tuvākajā nākotnē.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
