"Zelta tilta" turpinājuma - Ķekavas apvedceļa afēras pirmais posms tuvojas beigām
Jānis Jūrmalnieks22.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības projekts sāk ieņemt arvien skaidrāku afēras formu. Kā jau bija prognozēts, pēc formālas Igates izslēgšanas šajā iepirkumā uzvarējusī pilnsabiedrība Ķekava ABT gatavo augsni nolīgtās cenas palielināšanai.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā ir novērojams vairāku industriālo izejvielu cenu kāpums, kā arī šo situāciju vēl vairāk pasliktina energoresursu izmaksu pieaugums, būvnieki nepārprotami pieprasa līgumā iestrādāt kompensācijas mehānismu.
Skatoties ar neapbruņotu aci, šis solis pašreizējos apstākļos var šķist ļoti likumsakarīgs. Taču pietiek atcerēties, ka Ķekavas ABT projekta galvenais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks (formāli vēl Normunds Luste un Alvis Tanbergs no Bindera). Tieši tas Lejnieks, kurš laipni piedāvāja savas mājas būvnieku karteļa lietu risināšanai. Tieši viņa tenisa kortos Mārupē tika veikti skandalozie karteļa sarunu ieraksti.
Šoreiz gan priekšspēle tika izspēlēta relatīvi filigrāni. Nebija pat veikti nopietni mēģinājumi panākt vienošanos ar potenciālajiem konkurentiem šajā iepirkumā. Tā vietā pretendentu loks tika maksimāli sašaurināts, nepamatoti formalizējot iepirkuma prasības. Rezultātā salīdzinoši ātri par vienīgo Ķekavas ABT konkurentu palika tikai Igate.
Diskvalificēt šo pretendentu nebija viegli. Tomēr palīgā nāca iekšpolitiskā krīze Baltkrievijā, kas aktualizēja jautājumu par austrumu robežas izbūves gaitu, par ko bija atbildīga Igate. Ar Iekšējās drošības biroja palīdzību Igati faktiski noņēma no trases Ķekavas apvedceļa iepirkumā.
Tad Ķekavas ABT bija ļoti svarīgi noslēgt šo PPP līgumu, kamēr turpinājās būvniecības izmaksas ietekmējošo izejvielu straujais cenu kāpums. Tādēļ tika pieliktas visas pūles, lai līgums tiktu noslēgts jau šī gada jūnijā. Turklāt noslēgtais līgums paredz rekordātrus darbu izpildes tempus - divi gadi, skaitot no šī gada beigām. Šī īsā darbu izpildes termiņa patiesais mērķis ir mazināt riskus, ka izejvielu cenas būvniecības periodā var būtiski sarukt.
Rodas jautājums kādu labumu Ķekavas ABT iegūs no dārgākiem materiāliem? Materiālu sadārdzināšanās dod iespēju palielināt arī starpnieku uzcenojumu, kas parasti ir noteikts procentos no pārdodamo preču vērtības. Tātad, pārdodot tos pašus materiālus pasūtītājam, šajā situācijā var nopelnīt krietni vairāk.
Papildus tam kompensācijas mehānisms apķērīgajiem būvniekiem varētu sniegt iespēju piemērot neproporcionālu sadārdzināšanos, jo precīzi pārbaudīt praksē izlietoto materiālu daudzumu un to kombināciju nemaz nav iespējams.
Apvedceļa līguma cena ir 250 miljoni eiro, kas tiks segti, 20 gadu garumā nomājot šo ceļu no Ķekavas ABT par 12,5 miljoniem eiro gadā. Materiālu, kā arī citu izmaksu pozīciju īstermiņa sadārdzināšanās palielinās kopējās izmaksas par vismaz 130 miljoniem eiro. Būvnieku apetītei augot, izmaksas var pieaug par visiem 250 miljoniem eiro un pat vairāk.
Šīs afēras realizācijas plāns izskatījās ļoti pārdomāts. Tomēr bez pārsteigumiem pilnībā iztikt neizdevās. Ķekavas ABT projekta finanšu konsultanta uzdevumus pildīja Callidus Capital. Kā liecina vairāki avoti, tā partneris Roberts Stuģis bija banāli sashēmojies. Viņš centās sarunāt ar LVC, lai iepirkuma nolikuma prasības maksimāli pielāgo Ķekavas ABT interesēm. Viņa rīcības lietiskie pierādījumi šobrīd tiek vērtēti.
Tajā pašā laikā otrais Callidus Capital partneris Valdis Siksnis kārtoja lietas ar Ķekavas ABT, kas ir šī darījuma otrā puse. Tas esot darīts maksimāli legāli. Tomēr klīst baumas, ka Sikšņa kungs ir kādas citas iestādes operatīvājā izstrādē esošais figurants (ar segvārdu "Tūrists", acīmredzot par godu kādreizējam Gruzijas braucienam Citadeles pārdošanas afēras kontekstā). Tas dod cerību gaidīt šīs sāgas turpinājumu jau tuvākajā nākotnē.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
