"Zelta tilta" turpinājuma - Ķekavas apvedceļa afēras pirmais posms tuvojas beigām
Jānis Jūrmalnieks22.11.2021.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības projekts sāk ieņemt arvien skaidrāku afēras formu. Kā jau bija prognozēts, pēc formālas Igates izslēgšanas šajā iepirkumā uzvarējusī pilnsabiedrība Ķekava ABT gatavo augsni nolīgtās cenas palielināšanai.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā ir novērojams vairāku industriālo izejvielu cenu kāpums, kā arī šo situāciju vēl vairāk pasliktina energoresursu izmaksu pieaugums, būvnieki nepārprotami pieprasa līgumā iestrādāt kompensācijas mehānismu.
Skatoties ar neapbruņotu aci, šis solis pašreizējos apstākļos var šķist ļoti likumsakarīgs. Taču pietiek atcerēties, ka Ķekavas ABT projekta galvenais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks (formāli vēl Normunds Luste un Alvis Tanbergs no Bindera). Tieši tas Lejnieks, kurš laipni piedāvāja savas mājas būvnieku karteļa lietu risināšanai. Tieši viņa tenisa kortos Mārupē tika veikti skandalozie karteļa sarunu ieraksti.
Šoreiz gan priekšspēle tika izspēlēta relatīvi filigrāni. Nebija pat veikti nopietni mēģinājumi panākt vienošanos ar potenciālajiem konkurentiem šajā iepirkumā. Tā vietā pretendentu loks tika maksimāli sašaurināts, nepamatoti formalizējot iepirkuma prasības. Rezultātā salīdzinoši ātri par vienīgo Ķekavas ABT konkurentu palika tikai Igate.
Diskvalificēt šo pretendentu nebija viegli. Tomēr palīgā nāca iekšpolitiskā krīze Baltkrievijā, kas aktualizēja jautājumu par austrumu robežas izbūves gaitu, par ko bija atbildīga Igate. Ar Iekšējās drošības biroja palīdzību Igati faktiski noņēma no trases Ķekavas apvedceļa iepirkumā.
Tad Ķekavas ABT bija ļoti svarīgi noslēgt šo PPP līgumu, kamēr turpinājās būvniecības izmaksas ietekmējošo izejvielu straujais cenu kāpums. Tādēļ tika pieliktas visas pūles, lai līgums tiktu noslēgts jau šī gada jūnijā. Turklāt noslēgtais līgums paredz rekordātrus darbu izpildes tempus - divi gadi, skaitot no šī gada beigām. Šī īsā darbu izpildes termiņa patiesais mērķis ir mazināt riskus, ka izejvielu cenas būvniecības periodā var būtiski sarukt.
Rodas jautājums kādu labumu Ķekavas ABT iegūs no dārgākiem materiāliem? Materiālu sadārdzināšanās dod iespēju palielināt arī starpnieku uzcenojumu, kas parasti ir noteikts procentos no pārdodamo preču vērtības. Tātad, pārdodot tos pašus materiālus pasūtītājam, šajā situācijā var nopelnīt krietni vairāk.
Papildus tam kompensācijas mehānisms apķērīgajiem būvniekiem varētu sniegt iespēju piemērot neproporcionālu sadārdzināšanos, jo precīzi pārbaudīt praksē izlietoto materiālu daudzumu un to kombināciju nemaz nav iespējams.
Apvedceļa līguma cena ir 250 miljoni eiro, kas tiks segti, 20 gadu garumā nomājot šo ceļu no Ķekavas ABT par 12,5 miljoniem eiro gadā. Materiālu, kā arī citu izmaksu pozīciju īstermiņa sadārdzināšanās palielinās kopējās izmaksas par vismaz 130 miljoniem eiro. Būvnieku apetītei augot, izmaksas var pieaug par visiem 250 miljoniem eiro un pat vairāk.
Šīs afēras realizācijas plāns izskatījās ļoti pārdomāts. Tomēr bez pārsteigumiem pilnībā iztikt neizdevās. Ķekavas ABT projekta finanšu konsultanta uzdevumus pildīja Callidus Capital. Kā liecina vairāki avoti, tā partneris Roberts Stuģis bija banāli sashēmojies. Viņš centās sarunāt ar LVC, lai iepirkuma nolikuma prasības maksimāli pielāgo Ķekavas ABT interesēm. Viņa rīcības lietiskie pierādījumi šobrīd tiek vērtēti.
Tajā pašā laikā otrais Callidus Capital partneris Valdis Siksnis kārtoja lietas ar Ķekavas ABT, kas ir šī darījuma otrā puse. Tas esot darīts maksimāli legāli. Tomēr klīst baumas, ka Sikšņa kungs ir kādas citas iestādes operatīvājā izstrādē esošais figurants (ar segvārdu "Tūrists", acīmredzot par godu kādreizējam Gruzijas braucienam Citadeles pārdošanas afēras kontekstā). Tas dod cerību gaidīt šīs sāgas turpinājumu jau tuvākajā nākotnē.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
