"Žurnālists" Melbiksis piesakās pie ziņām par karoga attēla zaimošanu
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sevi par žurnālistu dēvējošā interneta persona Didzis Melbiksis ir publiski pieteikusies saistībā ar ziņām par valsts karoga attēla zaimošanu internetā, - bez plašākiem komentāriem publicējam viņa izsūtītos pārmetumus ziņu aģentūrai LETA, kas atļāvusies šīs ziņas publiskot (saglabāta oriģinālā rakstība):
Sveicināti, ziņu aģentūra LETA,
Sakarā ar to, ka šajās dienās jūs esat izplatījuši ziņu ar virsrakstu "DP nesauks pie atbildības personas par valsts karoga zaimošanu attēlā internetā", es vēlos saņemt skaidrojumu no jums, un tas ir steidzami.
Jūs paši ļoti labi zināt, ka šī ziņa ir saistīta ar mani personīgi, un manas personas saistība ar tekstā aprakstīto notikumu nav nekāds noslēpums. Attiecīgi tās izplatīšanās ziņu portālos ietekmē mani publiskajā vidē, tāpēc lūdzu atbildēt operatīvi un pēc iespējas precīzi un detalizēti.
1. Kas ir šī konkrētā ziņu materiāla autors?
2. Kas konkrēti radīja interesi par šo vairākus gadus veco lietu - kas jūsuprāt tur bija jauns un aktuāls, par ko būtu jāziņo?
3. Ņemot vērā to, ka mana iesaistība minētajā notikumā nav noslēpums (gluži pretēji - tas jau sen ir vispārzināms fakts) - kā jūs izskaidrojat to, ka šāds materiāls tiek gatavots, nevaicājot manu viedokli?
4. Ziņu aģentūra LETA jau 2012. gadā ziņoja par to, ka kriminālprocess attiecīgajā lietā ir izbeigts. Kādā veidā, jūsuprāt, LETA ziņa par to trīs gadus vēlāk papildina ar kaut ko jaunu?
5. Kādā veidā ziņu aģentūra LETA domā kompensēt man personīgi nodarīto kaitējumu, izplatot šādus ziņu formā veidotus materiālus, kas jau paredzami varēja tikt izmantoti, lai celtu neslavu man?
Es vēlētos atgādināt, ka augsti novērtēju ziņu aģentūras LETA darbu kopumā, un vēlos uzsvērt, ka atsevišķas kļūdas atsevišķu žurnālistu darbā ir normāla parādība. Taču kļūdas ir jālabo, un nākotnē jāizvairās no pagātnes kļūdām. Ceru uz operatīvu un precīzu atbildi!"
Foto no Sverigesradio.se
Seko mums 
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 
Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija 
Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
