"Žurnālists" Melbiksis piesakās pie ziņām par karoga attēla zaimošanu
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sevi par žurnālistu dēvējošā interneta persona Didzis Melbiksis ir publiski pieteikusies saistībā ar ziņām par valsts karoga attēla zaimošanu internetā, - bez plašākiem komentāriem publicējam viņa izsūtītos pārmetumus ziņu aģentūrai LETA, kas atļāvusies šīs ziņas publiskot (saglabāta oriģinālā rakstība):
Sveicināti, ziņu aģentūra LETA,
Sakarā ar to, ka šajās dienās jūs esat izplatījuši ziņu ar virsrakstu "DP nesauks pie atbildības personas par valsts karoga zaimošanu attēlā internetā", es vēlos saņemt skaidrojumu no jums, un tas ir steidzami.
Jūs paši ļoti labi zināt, ka šī ziņa ir saistīta ar mani personīgi, un manas personas saistība ar tekstā aprakstīto notikumu nav nekāds noslēpums. Attiecīgi tās izplatīšanās ziņu portālos ietekmē mani publiskajā vidē, tāpēc lūdzu atbildēt operatīvi un pēc iespējas precīzi un detalizēti.
1. Kas ir šī konkrētā ziņu materiāla autors?
2. Kas konkrēti radīja interesi par šo vairākus gadus veco lietu - kas jūsuprāt tur bija jauns un aktuāls, par ko būtu jāziņo?
3. Ņemot vērā to, ka mana iesaistība minētajā notikumā nav noslēpums (gluži pretēji - tas jau sen ir vispārzināms fakts) - kā jūs izskaidrojat to, ka šāds materiāls tiek gatavots, nevaicājot manu viedokli?
4. Ziņu aģentūra LETA jau 2012. gadā ziņoja par to, ka kriminālprocess attiecīgajā lietā ir izbeigts. Kādā veidā, jūsuprāt, LETA ziņa par to trīs gadus vēlāk papildina ar kaut ko jaunu?
5. Kādā veidā ziņu aģentūra LETA domā kompensēt man personīgi nodarīto kaitējumu, izplatot šādus ziņu formā veidotus materiālus, kas jau paredzami varēja tikt izmantoti, lai celtu neslavu man?
Es vēlētos atgādināt, ka augsti novērtēju ziņu aģentūras LETA darbu kopumā, un vēlos uzsvērt, ka atsevišķas kļūdas atsevišķu žurnālistu darbā ir normāla parādība. Taču kļūdas ir jālabo, un nākotnē jāizvairās no pagātnes kļūdām. Ceru uz operatīvu un precīzu atbildi!"
Foto no Sverigesradio.se
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
