Abdulmuslimovu KNAB pratinājis saistībā ar Latgales policistu kukuļošanas lietu; pie čečenu uzņēmēja veikta arī kratīšana
PIETIEK07.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretrunīgi vērtētā čečenu izcelsmes uzņēmēja, miljonāra Bislana Abdulmuslimova pratināšana, ko 25.aprīlī vairāku stundu garumā veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tiešām saistīta nevis ar Latvenergo vai Latvijas Krājbankas lietu, bet gan ar kriminālprocesu, ko birojs sācis „par kukuļa došanu augsta ranga Valsts policijas reģionālās pārvaldes amatpersonai”, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Turklāt Pietiek zināms, ka KNAB šī Latgales policistu kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros Abdulmuslimovu ne vien nopratinājis, bet arī atsevišķos ar viņu saistītos īpašumos veicis kratīšanu.
Noprotams, ka šī kriminālprocesa ietvaros pār Abdulmuslimovu krīt ēna saistībā ar viņa iespējamo līdzdalību atsevišķu Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes amatpersonu kukuļošanā.
Medijos Abdulmuslimovs par pratināšanu KNAB izteicies: „Kad jūs uzzināsiet, kas tā par lietu, jūs būsiet tik pārsteigti, tas būs tik patīkams jaunums Latvijai," bet viņa dzīvesbiedre Roza Džamaldajeva piebildusi, ka šī lieta „ir smieklīga”. Tomēr vairāki avoti Pietiek norādījuši, ka nekā smieklīga un uzjautrinoša tur nav un varbūt tikai pats Abdulmuslimovs šo kriminālprocesu sabiedrībai vēloties pasniegt tādā veidā.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, čečenu izcelsmes uzņēmējs, kuram pastarpināti pieder arī Rēzeknes gaļas kombināts, tiek saistīts ar aizdomām par atsevišķu VP Latgales reģiona pārvaldes amatpersonu kukuļošanu.
Par to, ka KNAB sācis kriminālprocesu pret četrām personām, tostarp fiktīvu policijas darbinieku un pašreizējo kādas Valsts policijas (VP) reģionālās pārvaldes personāla vadības nodaļas priekšnieku, KNAB medijus informēja 28.aprīlī, izplatot oficiālu biroja preses relīzi. Tajā bija norādīts, ka kāda komercuzņēmuma īpašnieks starpniekiem nodevis kukuli vairāku tūkstošu latu apmērā tālākai nodošanai izmeklēšanas iestādes amatpersonai, lai šīs iestādes lietvedībā esošajā krimināllietā tiktu pieņemts viņam labvēlīgs lēmums.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pirmdien uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka Abdulmuslimova pratināšana bijusi saistīta ar KNAB presei sniegto informāciju par kriminālprocesu saistībā ar kukuļa došanu izmeklēšanas iestādes amatpersonai, atbildēja: „KNAB informē par atklātajiem korupcijas gadījumiem un kriminālizmeklēšanu, kad krimināllietā ir pieņemti nozīmīgi procesuāli lēmumi, piemēram, par personas atzīšanu par aizdomās turēto, par ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu. Pirmstiesas kriminālprocesā KNAB nesniedz informāciju par atsevišķām kriminālprocesuālām darbībām un ar tām saistītajām personām.”
Abdulmuslimova atbildi Pietiek pirmdien neizdevās iegūt. Zvanot uz viņa mobilo tālruni, Pietiek atbildēja sekretāre, kas solījās nodot informāciju par Pietiek vēlmi sazināties ar uzņēmēju. Tomēr līdz darba dienas beigās atbildi no Abdulmuslimova Pietiek neizdevās iegūt.
Aprīļa beigās izplatītajā paziņojumā presei KNAB uzsvēra, ka izmeklēšanas interesēs birojs pagaidām neatklāj, kurai izmeklēšanas iestādes amatpersonai kukulis dots. Tomēr vienlaikus KNAB paziņojumā presei norādīja, ka „izmeklēšanā noskaidrots, ka komercuzņēmuma īpašnieks ir pieņemts darbā kā Valsts policijas reģionālās pārvaldes darbinieks, kurš faktiski nav veicis amata pienākumus, bet ir saņēmis atalgojumu laika posmā no 2010.gada marta līdz 2012.gada aprīlim”.
Tāpat KNAB uzsvēra – „izmeklēšanā konstatēts, ka Valsts policijas reģionālās pārvaldes personāla vadības nodaļas priekšnieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, iespējams, nodrošinājis personai amatu Valsts policijā un atbalstījis viņu naudas līdzekļu izkrāpšanā. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu uzņēmuma īpašnieku par aizdomās turēto kukuļdošanā un krāpšanā, divas privātpersonas – kukuļošanas starpniecībā, Valsts policijas reģionālās pārvaldes personāla vadības priekšnieku – dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un krāpšanas atbalstīšanā”.
KNAB arī informēja, ka aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp amatpersonas ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas. Savukārt VP preses pārstāve Sintija Virse aģentūrai BNS aprīļa beigās apstiprināja, ka saistībā ar notikušo Valsts policijas Iekšējās drošības birojā sākta pārbaude. Fiktīvais darbinieks skaitījies iecirkņa inspektors, bet ar personāla jautājumiem saistītā amatpersona ir vecākais inspektors.
Pietiek jau rakstījis, ka Abdulmuslimovs pēdējā laikā medijos centies radīt viedokli, ka ir cienījams uzņēmējs, kurš darbojas pārtikas pārstrādes rūpniecībā, ciena Latvijas valsti un tās likumus, sniedz intervijas intelektuāļu žurnālam Rīgas laiks un būvē respektablu holdingu, tā menedžmentā nodarbinot bijušos ministrus, premjeru padomniekus un deputātus. Tomēr Abdulmuslimova tēlam ir arī otra „seja”. Viņš neformāli tiek dēvēts par organizētās noziedzības autoritāti, kas sava biznesa legālo "cepuri" veido, ar spēku pārņemot uzņēmumus, kā to izkārtni vadībā saglabājot iepriekšējos īpašniekus. Tādu priekšstatu par Abdulmuslimovu sniegusi Pietiek publiskotie Latvijas drošības iestāžu sagatavotie ziņojumi par Abdulmuslimova darbības aizkulisēm.
Pēc Lursoft datiem, Abdulmuslimovs 2011.gada 14.janvārī izveidoja uzņēmumu AB Holding, kura padomē tagad darbojas arī Jurģis Liepnieks. AB Holding kapitāldaļas pieder Abdulmuslimovam (0,1%) un 17 Latvijas uzņēmumiem – katram 5,55% –, tostarp uzņēmumiem, kuri daļēji pieder Abdulmuslimovam.
AB Holding oficiālā pamatdarbība ir gaļas, zivju un piena produkcijas ražošana, taču uzņēmums darbojas arī citās jomās, tostarp dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā, drošības un apsardzes pakalpojumu sniegšanā starptautiskā mērogā, tūrismā, kā arī naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.
Abdulmuslimova politiskā ietekme Latvijā neoficiāli tikusi saistīta ar partiju Visu Latvijai/TB/LNNK, lai arī šīs partijas līderi to nolieguši.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
