Ābols no zirga tālu nekrīt, un lielas ziepes parasti briest no sīkumiem

Daži piemēri. 1. Dzeramais ūdens.

SIA RBSSKALS Serviss kļuva par konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldnieku 2012. gada nogalē pēc tam, kad to bija iegādājusies SIA Latectus – SEB bankas meitas uzņēmums. Dzīvokļu pārdošanas laikā SIA RBSSKALS Serviss bija potenciālajiem pircējiem sagatavojis tipisku komunālo izmaksu rēķinu, kurā bija arī šāda pozīcija: ūdens un kanalizācija. Nevienam pircējam neienāca prātā doma, ka zem tās ir paslēpti divi dažādi piegādātāji, vēl jo vairāk tāpēc, ka SIA Latectus 2013. gada reklāmās apgalvoja, ka mājai ir pilsētas ūdensvads.

Aptuveni pēc gada izrādījās, ka ūdens tiek piegādāts no privāta dziļurbuma, bet kanalizācija tiek ievadīta Ikšķiles pilsētas kanalizācijas sistēmā. Šis fakts nāca gaismā tikai pēc tam, kad bija pasliktinājusies ūdens kvalitāte. Izrādījās, ka SIA RBSSKALS Serviss, nebrīdinot mājas iedzīvotājus, bija atslēdzis mājas ūdens attīrīšanas sistēmu un gandrīz veselu gadu laidis neattīrītu ūdeni mājas ūdensvadā. Ūdens smakoja, tam bija pārāk augsts dzelzs saturs, santehnika dzeltēja, ūdens nebija izmantojams dzeršanai un bija aizdomas par mikroorganismu klātbūtni.

Pārņemot māju, RBSSKALS Serviss valdes loceklis Pauls Upenieks bija noslēdzis līgumu ar dziļurbuma īpašnieku, nepārbaudot, vai tas pilda likumā noteiktās sanitāri higiēniskās prasības, skalo dziļurbumu, veido aizsardzības joslu ap to un veic ikgadējās obligātās ūdens analīzes. Savukārt viņa padotie nebija organizējuši savlaicīgu un pienācīgu ūdens attīrīšanas iekārtas apkopi un vispār nebija painteresējušies, kam pieder ūdensvads no mājas līdz dziļurbumam un vai tas ir jebkad skalots.

Māja būtībā bija pārņemta pārvaldībā, nepārbaudot ne tās dokumentāciju, ne faktisko stāvokli. Bet, lai kaut ko pārvaldītu, ir jāzina kaut vai objekta fiziskās robežas. Acīmredzot tā SIA RBSSKALS Serviss izpratnē ir labās pārvaldības prakse, uz kuru SIA RBSSKALS Serviss mēdz nemitīgi atsaukties. Šādā situācijā SIA RBSSKALS Serviss dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Edgars Čerņiks kopsapulcē apgalvoja (fiksēts audio ierakstā), ka dzeramajā ūdenī esot baktērijas, un pēc tam nāca klājā ar fikso iniciatīvu nomainīt mājas ūdens attīrīšanas iekārtu, pieslēdzot to nezināmas piederības, nezināma stāvokļa ūdensvadam, jo citu alternatīvu neesot – pieslēgties Ikšķiles pilsētas ūdensvadam neesot iespējams lielo izmaksu dēļ.

Kaut kur pa kaktiem sabīdot īpašnieku kopības lēmumu, par kuru SIA RBSSKALS Serviss visiem dzīvokļu īpašniekiem nemaz nepaziņoja, tika uzstādīta ūdens attīrīšanas iekārta par nieka 4200 EUR. Tad (diemžēl ar novēlošanos, ko bija izraisījusi naivā paļāvība uz pārvaldnieka kompetenci) tapa iedzīvotāju vēstule Veselības inspekcijai un pašu dzīvokļu īpašnieku iniciēts lūgums Ikšķiles pašvaldībai pieslēgt ūdeni no pilsētas ūdensvada. Un kas to būtu domājis – Veselības inspekcija konstatē, ka dziļurbuma īpašnieks nepilda attiecīgās likuma normas, un norāda, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt ūdensapgādi.

Pašvaldība 2015. gada pavasarī (gadu pēc attīrīšanas iekārtas uzstādīšanas) pieslēdza mājai pilsētas ūdensvadu bez jebkādām tiešajām izmaksām mājas iedzīvotājiem. Tagad SIA RBSSKALS Serviss klusē – kas atbildēs par attīrīšanas iekārtai izšķiesto naudu, paviršo pārvaldnieka pienākumu pildīšanu un dzīvokļu īpašnieku maldināšanu.

2. Regulāras jumta caurteces

Dzīvojamās mājas jumtam ir nopietnas konstruktīvas problēmas, par kurām dzīvokļu pārdevējs SIA Latectus 2013. gada pavasarī neinformēja potenciālos dzīvokļu pircējus. To noklusēja arī SIA RBSSKALS Serviss, kaut arī esošie dzīvokļu īpašnieki jau 2012. gada nogalē bija pārvaldnieku informējuši par jumta caurtecēm.

2013. gada vasarā un rudenī SIA Latectus bez kopsapulces lēmuma veica jumta daļas remontu, kuru tā laika mājas pārvaldnieks no SIA RBSSKALS Serviss Ojārs Rubenis kopsapulcei pasniedza kā privātā jumta remontu un turklāt stāstīja pasakas, ka SIA RBSSKALS Serviss regulāri esot tīrījis jumta kanalizāciju.

Jebkurš kvalificēts un atbildīgs mājas pārvaldnieks zinātu, ka daudzdzīvokļu mājas jumts nemēdz būt privāts un ka ūdens krāšanās uz jumta neliecina par tīrītu kanalizāciju. Bet tas nekas, jo Ojārs Rubenis, tāpat kā vēl vismaz 3 no viņa pēcnācējiem, nebija kvalificēts. Vismaz SIA RBSSKALS Serviss nav spējis iesniegt nekādus dokumentus, kas apliecinātu viņu kvalifikāciju, ko šai reglamentētajai profesijai nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Iespējams, ka tas nemaz nav svarīgi, jo SIA RBSSKALS Serviss pārvaldnieki ir sezonāla parādība un sezonas darbiniekiem īpaša kvalifikācija nav vajadzīga. Pēdējo trīs gadu laikā mājai ir nomainīti vismaz 6 pārvaldnieki. Lai nu kā, dažiem no viņiem piemita, likumā neminēta kvalifikācija – naudas izblēdīšanas tieksme.

Piemēram, minēto jumta remontdarbu laikā tika applūdinātas divas kāpņu telpas. Būtu loģiski, ja kāpņu telpu remontdarbu izmaksas segtu jumta remontdarbu veicējs ¬ – SIA Ductus vai arī SIA RBSSKALS Serviss, kas nebija iztīrījis jumta kanalizāciju. SIA RBSSKALS Serviss domāja savādāk un 30 m2 griestu remontam sastādīja tāmi par 1300 EUR, ko pieprasīja apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem. (Tāpat kā citas SIA RBSSKALS Serviss sastādītās tāmes tā balstījās uz būvnormatīviem, kas neattiecas uz ekspluatācijā nodotām mājām.)

Laikam jau ķibele bija ar atbildības sadalījumu un kontroles trūkumu. SIA Latectus bez kopsapulces lēmuma bija pieaicinājis SIA Ductus „privātā” jumta remontam, bet par zaudējumiem negribēja atbildēt. SIA RBSSKALS Serviss nekāda līguma un attiecīgi tiešu prasījuma tiesību pret SIA Ductus nebija. SIA Ductus šiverēja pa jumtu kā trešā persona.

SIA RBSSKALS Serviss nevēlējās atzīt savu vainu par kanalizācijas netīrīšanu un īpašuma kontroles trūkumu un tāpēc nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai meklēja malējos – pārējos dzīvokļu īpašniekus.

Bet ar to stāsts par jumta caurtecēm nebeidzas. Jumts joprojām regulāri tek (pēdējās caurteces fiksētas pēc pēdējo nedēļu ilgstošā lietus), un SIA RBSSKALS Serviss regulāri saņem sūdzības par caurtecēm, bet neko efektīvu nedara. Reizēm SIA RBSSKALS Serviss sadūšojas sastādīt dzīvokļu caurteces aktus, bet 2016. gada maijā pat veica jumta segmenta atsegšanu, solot domāt par risinājumu. Joprojām domā, bet jumts joprojām tek.

Tai pašā laikā SIA RBSSKALS Serviss apgalvo, ka jumta remontdarbiem esot garantija. Tikai nav skaidrs, kā un kad SIA Latectus (kas bija faktiskais remontdarbu organizētājs) to nodeva SIA RBSSKALS Serviss un kāpēc SIA Serviss to neliek lietā.

SIA Latectus visus dzīvokļus ir iztirgojis, „privātā” jumta haltūru ir pabeidzis un ne par ko vairs neatbild. Tikpat bezatbildīgs ir SIA RBSSKALS Serviss, jo neliek brāķdariem labot kļūdas, bet naudu par mājas pārvaldīšanu grib iekasēt pilnā apmērā. SIA RBSSKALS Serviss darbiniekiem piemīt arī citas vēl mazāk glaimojošas „kompetences” – stulbums un augstprātība.

3. Vēl viens piemērs iz dzīves: virs mājas kāpņu telpas ārdurvīm ir jumtiņi, kas tek. Daļa nokrišņu nokļūst iekštelpās un bojā elektroinstalāciju, daļa notek gar jumtiņa malām un bojā apmetumu, kas pamazām atdalās. SIA RBSSKALS Serviss pieaicinātais celtniecības speciālists Uldis Paeglītis konstatēja acīmredzamo – jumtiņu slīpums ir nepietiekams, jumta seguma vertikālā pieslēguma augstums pie sienas arī ir nepietiekams. Nokrišņi vienkārši nevar pietiekami ātri notecēt un tāpēc krājas uz jumtiņiem. Vajag lielāku slīpumu un augstāku vertikālo pieslēgumu.

Ko kopsapulcei iesaka mājas pārvaldnieks Jānis Vīcieps un viņa priekšnieks Edgars Čerņiks? Viņi visā nopietnībā rosina ieguldīt 1300 EUR jumtiņu noteku un tekņu uzstādīšanai. Tā teikt, risināsim slīpuma trūkumu ar noteku pārpilnību! Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce šādas muļķības, protams, noraida. Bet tas netraucē SIA RBSSKALS Serviss iekļaut šo pozīciju nākamā gada budžetā kā papildu izdevumus. Uz jautājumu, kāpēc viņi tā rīkojas pēc tam, kad kopsapulce šo priekšlikumu noraidījusi, atbildē ir šāda: „Pārvaldniekam ir tādas tiesības.” Tiesības, protams, viņiem ir, bet tās ir jāizlieto labā ticībā.

Tādi, lūk, tie āboli. Un tā ir tikai daļa no SIA RBSSKALS Serviss pārvaldības instrumentu klāsta. Pilnajā komplektā ietilpst diletantiska dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšana un vadīšana, nereaģēšana vai novēlota reaģēšana uz avārijas situācijām, neatbildēšana uz vēstulēm un pieprasījumiem, e-pasta adrešu bloķēšana, remontdarbu nodošana pašieceltiem darbiniekiem, nepamatotu rēķinu izrakstīšana, neesoša dzīvokļa iemītnieku skaita uzrādīšana rēķinos, siltuma aprēķināšana kvadrātmetros, neattiecināmu būvnormatīvu piemērošana un attiecināmo normatīvu ignorēšana, voluntāra tiesību aktu interpretēšana, mājas lietas nevešana un mājas pamatdokumentu slēpšana, nelikumīgas pārvaldīšanas maksas atlaides piešķiršana atsevišķiem dzīvokļiem, aptuveni 400 kv.m neuzrādīšana mājas pārvaldīšanas maksas aprēķinos u.c.

Šīs sīkās lietas veido RBSSKALS uzņēmumu kultūru, kas agrāk vai vēlāk izpaužas kādās lielākās ziepēs. Liepājas tehnikuma sāga varētu būt viena no tām.

Novērtē šo rakstu: