Āboltiņa atbrīvojusies no atbildēšanas uz vēlētāju vēstulēm, var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu premjeram
PIETIEK22.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, baidoties uzņemties politisku atbildību, paužot konkrētu nostāju sociālajos jautājumos, vai vienkārši nevēloties savus un sava biroja resursus šķiest atbilžu gatavošanai uz vēlētāju vēstulēm, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) tās sistemātiski pārsūta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, noskaidroja Pietiek. Reāli šīs atbildes gatavo Saeimas algoti komisijas konsultanti, kuru uzdevums ir darbs pie likumdošanas procesa, nevis politiska sarakste ar deputātu vēlētājiem. Šāda Āboltiņas ieviestā prakse rudenī var radīt nepatīkamu pārsteigumu viņas kolēģiem Vienotībā – finanšu ministram un premjeram, jo komisija, ko vada Aija Barča (ZZS), atbildē arodbiedrībām, atsaucoties uz Āboltiņas rezolūciju, devusi solījumus ņemt vērā arodbiedrību pozīciju pensiju un sociālās apdrošināšanas likumu grozījumiem, kas var apgrūtināt 2012. gada budžeta konsolidāciju.
„Godātā S. Āboltiņas kundze! Rakstīju Jums pirms vēlēšanām, balsoju par Jums, V. Dombrovski u.c., ieteicu arī priekšlikumus, ko būtu jāuzlabo pensionāru dzīvē, veselības apdrošināšanā utt.,” akurātā, apaļā rokrakstā Saeimas priekšsēdētājai marta sākumā raksta kāda vientuļā pensionāre.
Pensionāre, kura balsojusi par Āboltiņu un viņas pārstāvēto Vienotību, Saeimas priekšsēdētājas atbildi nav saņēmusi un nesaņems. Viņas vēstule ar klāt piespraustu Āboltiņas parakstītu rezolūciju: „Sociālo un darba lietu komisijai – atbildēt. Sabiedrisko attiecību birojam – informēt par virzību.” nonākusi pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas konsultantiem – no parlamenta budžeta algotiem speciālistiem, kuru darbs ir nodrošināt komisijas likumdošanas darbu, nevis atbildēt uz vēstulēm, kuras no saviem vēlētājiem saņēmuši deputāti.
Lai gan Saeimas mājaslapā internetā sadaļā „Saeimas priekšsēdētājas pienākumi un funkcijas” uzsvērts, ka „nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm”, par ierastu praksi kļuvusi iedzīvotāju vēstuļu pārsūtīšana parlamenta komisijām vai sabiedrisko attiecību speciālistiem atbilžu gatavošanai.
Tā, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa laikā no 7. februāra līdz 8. martam saņēma 25 299 iedzīvotāju parakstītus iesniegumus, kuros Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) akcijā Saeima aicināta saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības, saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un smagos apstākļos, kā arī samazināt darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas likmes no 11% uz 9%.
Tomēr starp pēdējo mēnešu paziņojumiem par Āboltiņas darbību, kuros dominē diplomātiskie kontakti ar ārvalstu parlamentu pārstāvjiem un vēstniekiem, kā arī publicitātes akcijas, kā, piemēram, publiska rožu stādīšana, dažādu izstāžu atklāšana vai baleta festivāla dalībnieku sveikšana, nav atrodama vēsts, ka Saeimas priekšsēdētāja saņēmusi vēstules no 25 299 iedzīvotājiem, kā arī, vai uz tām ir atbildēts.
Kā noskaidroja Pietiek, Āboltiņa ar pašrocīgi rakstītu rezolūciju pienākumu atbildēt uz šiem iesniegumiem pārlikusi uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pleciem. Un var izrādīties, ka šī politiskās atbildības pārlikšana rudenī var radīt nepatīkamu pārsteigumu Āboltiņas kolēģiem Vienotībā – premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam. Ja uz arodbiedrību biedru individuāli parakstītajām vēstulēm būtu atbildējusi pati politiķe Āboltiņa, viņai visticamāk nāktos turēties pie premjera un finanšu ministra pozīcijas, kas paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu sociālā budžeta ilgtspēju.
Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) „atbilstoši Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas 2011. gada 22. februāra rezolūcijai” uz 25 299 iedzīvotāju iesniegumiem sniedz daudz iejūtīgāku atbildi, kas ir plaši interpretējama. Barčas parakstītā un saskaņā ar Āboltiņas rezolūciju uzrakstītā atbilde ietver solījumu kopīgi ar arodbiedrībām izvērtēt iesniegumos izteiktos priekšlikumus grozījumiem likumos Par valsts pensijām un Par valsts sociālo apdrošināšanu, nosakot finansējuma apjomu un norādot finansējuma avotu sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.
Lai rakstītajā atbildē solīto „iecementētu”, Barča, kura ir bijusi principiāla pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu interešu aizstāve, 10. martā uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi bija uzaicinājusi arodbiedrību pārstāvjus un atbildes projekta apspriešanu padarīja par visas komisijas pozīciju, kas tās deputātiem būs politiski saistoša rudenī, apspriežot ar 2012. gada budžetu saistītos jautājumus. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Āboltiņa ar atbildes tekstu pat nav iepazinusies, tā kontroli uzticot Saeimas Juridiskajam birojam.
Līdz šim ticis uzskatīts, ka tautas vēlētu amatpersonu pienākums ir pašiem atbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm. Politiķi neslēpj, ka iejūtīga attieksme pret individuāliem vēlētājiem, rakstiski atbildot uz viņu raizēm, ir ne tikai laikietilpīgs un piņķerīgs darbs, bet arī drošs veids, kā krāt politisko kapitālu, jo atbildi saņēmušais pensionārs par šādu attieksmi noteikti informēs draugus, radus un kaimiņus.
Āboltiņa Saeimas priekšsēdētājas statusā izvēlējusies uzsvaru likt uz sava publiskā tēla spodrināšanu un politiskās ietekmes realizēšanu, par ko liecina viņas biroja sastāvs, kurā dominē labi atalgoti partijas cilvēki un sabiedrisko attiecību speciālisti. Neviena jurista vai speciālista sociālos vai ekonomiskos jautājumos, kas varētu Saeimas priekšsēdētājas vārdā sagatavot atbildes uz vēlētāju vēstulēm, viņas birojā nav. Āboltiņas birojā strādā pieci no Saeimas budžeta apmaksāti darbinieki, kuru algām mēnesī tiek tērēti 5627 lati. Ārlietu padomnieks Uģis Bambe ir Ārlietu ministrijas norīkots un padomus deva jau iepriekšējam spīkerim, bet Vineta Danielsone pilda sekretāres-palīdzes pienākumus. Par pārējiem – politisko padomnieku Edgaru Jaunupu, biroja vadītāju Gundu Reiri un padomnieku sabiedrisko attiecību jautājumos Aleksi Jarocki – var teikt, ka viņu darbība ir vērsta uz Āboltiņas kā politiskas figūras darbības nodrošināšanu un publiskā tēla veidošanu.
Lai nākotnē Saeimā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, kam jāgatavo atbildes uz vēlētāju vēstulēm – deputātiem pašiem vai parlamenta algotiem darbiniekiem, 4. aprīlī spēkā stājušies Āboltiņas iniciēti Privātpersonu iesniegumu aprites noteikumi, kurus marta beigās pieņēmis Saeimas prezidijs. Saskaņā ar tiem neatkarīgi no tā, kurām Saeimas amatpersonām vai struktūrvienībām iesniegumi adresēti, tos reģistrē un nodod parlamenta Sabiedrisko attiecību birojam.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
