Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien pārpublicē kāda lasītāja "ar dziļdomīgu mājienu" atsūtītu aģentūras LETA ziņu, kas portālā Apollo tikusi publicēta gandrīz pirms četriem gadiem - 2010. gada 2.oktobrī. "Kad pašlaik lasu [Saeimas priekšsēdētājas Solvitas] Āboltiņas kundzes, atvainojiet, nelabos brēcienus par Saskaņas centru, nevaru neatgādināt, uz ko viņa savulaik ir bijusi gatava politiskās varas dēļ, bet pašlaik to "aizmirsusi"," pavadvēstulē norāda lasītājs.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) vadītāja Solvita Āboltiņa šovakar žurnālistiem uzsvēra, ka turpmākajās partiju sarunās nedrīkstēs ignorēt "Saskaņas centru" (SC) un ar viņiem būs jāīsteno sadarbība.
Āboltiņa pagaidām skaidri nepateica, vai "Vienotība" SC redz kā partneri valdībā, vienlaikus gan norādot, ka šis politiskais spēks būs jāiesaista Saeimas komisiju darbā.
"Nedrīkst ignorēt SC un to atstāt ārpusē. Mums jādomā veidi, kā demokratizēt parlamentu, tā darbā iesaistot arī opozīciju," sacīja Āboltiņa, norādot, ka jaunajā valdībā būs jāpieņem grūti lēmumi un tāpēc nevarēs ignorēt tik lielu atbalstu ieguvušo politisko spēku.
Kā negatīvu piemēru Āboltiņa minēja iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, kuru uzvarētāja Tautas partija esot pilnībā ignorējusi viņas pārstāvēto politisko spēku - JL.
Vienlaikus Āboltiņa arī uzsvēra, ka sarunas ar SC vēl ir tikai priekšā un pēc tam arī būšot skaidrāki abu pušu uzstādījumi.
Daudz noraidošāka Āboltiņa bija par iespējamo sadarbību ar apvienību "Par labu Latviju", jo, lai gan sarunas tikšot veiktas ar visiem Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem, jau tagad vēlēšanu aptauju rezultāti uzrādījuši "iepriekšējās politikas bankrotu".
Savukārt viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs aģentūrai LETA uzsvēra, ka acīmredzama pirmā izvēle sarunās par jauno koalīciju būs jau esošo koalīciju veidojošie politiskie spēki. Pēc viņa domām, patlaban nav nekāda iemesla, lai esošais premjers Valdis Dombrovskis netiktu nominēts veidot arī jauno valdību.
Vienlaikus gan Štokenbergs atgādināja, ka vēl ir mazliet pāragri runāt par iespējamo partiju sadarbību, jo ir jāsagaida vēlēšanu rezultāti un jāredz Saeimā iekļuvušo deputātu sastāvs. Kā piemēru viņš minēja neziņu ap to, kādi politiķi būs ievēlēti no apvienības "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL/TB/LNNK).
Tāpat bažas rada, vai "dziļo pauzi neieņems ZZS", jo viņiem sarunās par valdību nenoliedzami ir manevra iespējas.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šovakar žurnālistiem uz jautājumu, vai ZZS ir gatava iet koalīcijā ar SC, norādīja, ka šis jautājums ir adresējams "Vienotībai". Brigmanis nevēlējās sniegt konkrētu atbildi, bet par Āboltiņas teikto vien noplātīja rokas un paraustīja plecus.
Brigmanis uzskata, ka vēlētāju aptauju rezultāti sniedz iespēju pašreizējai koalīcijai turpināt darbu, taču viņš savos izteikumos bija ļoti piesardzīgs, norādot, ka viss būs atkarīgs no vēlēšanu uzvarētājiem.
Jauno koalīciju vajadzētu veidot "Vienotībai" un SC, uzskata Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (SC).
Viņš aģentūrai LETA teica, ka iespējamajam premjera amata kandidātam Valdim Dombrovskim ("Vienotība") vajadzētu atrast jaunus partnerus un veidot citu koalīciju.
Viņš norādīja, ka Dombrovskim nevajadzētu pieļaut bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) kļūdu, kurš pēc vēlēšanām atgriezās pie vecās koalīcijas un pēc tam zaudēja amatu.
Klementjevs atzina, ka šajās vēlēšanās starp diviem galvenajiem uzvarētājiem būs minimāla "atstarpe mandātu ziņā", piebilstot, ka koalīciju vajadzētu veidot tieši šiem spēkiem. "Šie spēki varētu strādāt divatā, ja kopā būtu vairāk par 55 balsīm".
Kā iespējamo vēlamāko koalīcijas partneri Klementjevs minēja "Vienotību", bet, ja balsu nepietiktu, klāt varētu nākt arī Zaļo un zemnieku savienība.
Klementjevs pieļāva arī sastrādāšanos ar apvienību "Par labu Latviju", piebilstot, ka esot ļoti svarīgi, kādas personas no šī saraksta iekļūs Saeimā.
"Mēs esam gatavi strādāt kopā ar "Vienotību", ZZS un PLL," teica Klementjevs.
Dažu politisko partiju apvienības "Vienotība" biedru izteikumi par iespējamo koalīcijas veidošanu ar SC ir pārprasti signāli, kam nesekos reāla darbība, ziņu aģentūrai LETA teica VL-TB/LNNK Zemgales vēlēšanu reģiona līderis Imants Parādnieks un šīs apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle.
"Vērojot pēdējās dienās piedzīvoto nacionālās apvienības reitinga kāpumu, top skaidrs, ka vēlētāji ir snieguši atbalstu Valdim Dombrovskim ("Vienotība") kā premjeram, vienlaikus stingri norādot, ka nākamās valdības kodols jāveido nacionāls," uzskata Zīle.
Arī Parādnieks pauda, ka SC un "Vienotības" sadarbība neesot gaidāma. "Domāju, ka tas nav reāli," ir pārliecināts Parādnieks.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
