Iesaki rakstu: 
"Tos, kas melo, nosper zibens! Īsti nesaprotu, kāpēc melo Tu!" - aptuveni šāda satura īsziņu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) otrdien saņēmis viņas kolēģis Saeimā, koalīcijas partnera Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Naidīgā īsziņa sūtīta kontekstā ar abu koalīcijas partneru domstarpībām referendumu ierobežojuma sakarā. Šis nav vienīgais iemesls, kas pēdējā laikā sarežģījis abu partiju attiecības, ko ilustrē Āboltiņas emociju izvirdums.
Informācija, ka Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars no Saeimas priekšsēdētājas saņēmis dusmīgu īsziņu, parlamenta kuluāros izplatījās otrdienas pēcpusdienā. Dzintars tikai otrdienas vakarā pārradās no garāka brauciena un Saeimā nebija sastopams. Vairāki Nacionālās apvienības politiķi, ar kuriem Dzintars par notikušo bija apspriedies telefoniski, Pietiek neoficiāli atstāstīja, ka Āboltiņas īsziņa saturējusi brīdinājumu: “Tos, kas melo, nosper zibens!” un apgalvojumu, ka Dzintars viņai nesaprotamu iemeslu dēļ rīkojoties tieši tā – melojot.
Pats Dzintars trešdien sarunā ar Pietiek nenoliedza, ka līdzīga satura īsziņu tiešam saņēmis, tomēr atteicās citēt precīzu ziņas tekstu. „Šādas tiesības ir tikai ziņas sūtītājai Āboltiņas kundzei. Bet būtība tāda tiešam bija – tos, kuri melojot, nosper zibens,” stāstīja Dzintars. Āboltiņa trešdien neatbildēja uz Pietiek ar īsziņas starpniecību nosūtīto jautājumu, vai Dzintaram sūtījusi šāda satura īsziņu un vai ar to, viņasprāt, nav pārkāpusi Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas.
“Pie dažāda veida brīdinājumiem, mājieniem un draudiem esmu pieradis. Acīmredzot Solvitu Āboltiņu saniknoja mans apgalvojums Latvijas Avīzē, ka Vienotības atteikšanās grozīt Satversmes 73. pantu faktiski ļāva īstenoties PCTVL referenduma plānu pašreizējam minimumam – tūdaļ CVK tiks iesniegti 10 000 parakstu par to, lai visiem nepilsoņiem automātiski piešķirtu pilsonību,” kontekstu, kādā, viņaprāt, Āboltiņa sūtījusi šo brīdinājuma īsziņu, Pietiek trešdien skaidroja Dzintars. Savulaik Nacionālā apvienība rosināja grozīt Satversmes 73. pantu, nosakot, ka pilsoņiem nav tiesību referendumos lemt par pilsoņu loka paplašināšanu, līdzīgi kā par budžetu vai karadarbību. Vienotība koalīcijas padomē šo priekšlikumu noraidījusi, kas, pēc Nacionālās apvienības domām, liecinot par politisko greizsirdību.
Nevēloties runāt oficiāli, lai nesaasinātu jau tā saspringtās attiecības ar lielāko valdības koalīcijas partneri un tās līderiem, vairāki Dzintara partijas biedri pauda viedokli, ka viņi no Āboltiņas ziņas nolasījuši “slēptus draudus neuzbrukt Vienotībai, jo tas var radīt sekas”. Lai gan tiek apgalvots, ka Āboltiņas īsziņa saņemta saistībā ar Nacionālās apvienības kritiku Vienotībai, ka tā nav izdarījusi visu, lai nepieļautu briestošo refrendumu par pilsonību, jo savulaik neatbalstīja nacionāļu iniciatīvu ierobežot referendumos izlemjamo jautājumu loku, attiecību saasinājums abu koalīcijas partneru starpā tiek uztverts plašākā kontekstā.
Pietiek šonedēļ rakstīja, ka Ģenerālprokuratūras lietvedībā esošs dokuments satur no Latvijas izraidītā čečenu kopienas ārstāvja Timura Džamaldajeva liecības, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) augsta ranga darbinieks Aigars Sparāns viņam piedāvājis tehnisko palīdzību kompromatu vākšanā un provokāciju, tostarp dodot kukuļus ar iezīmētu naudu, izstrādāšanā pret Nacionālās apvienības politiķiem. Trešdienas pēcpusdienā Nacionālās apvienības frakcijas sēdē sprieda, kā reaģēt uz izskanējušo informāciju, un neoficiāli zināms, ka vismaz daļa partijas politiķu uzskata, ka aiz šādām SAB aktivitātēm varētu stāvēt Vienotības politiskais pasūtījums. “Ar vārdu “zibens” Āboltiņa laikam domāja SAB darbinieku Sparānu,” ironizēja kāds Nacionālās apvienības politiķis, gan nepiekrizdams runāt oficiāli.
Veids, kādā Āboltiņa vērsusies pret Dzintaru, varētu neatbilst Saeimas deputātu ētikas kodeksam, kas saistošs ikvienam deputātam, arī Saeimas priekšsēdētājai. Saeimas deputātu ētikas kodekss, kura mērķis ir ar augstas uzvedības standartiem vairot sabiedrības uzticēšanos parlamentam un saistošs arī Āboltiņai, noteic, ka “deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli”. Tāpat ētikas kodekss pieprasa, lai deputāts “publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus”.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
