Āboltiņa noliedz tikai to, ka Dubajā ar Lembergu būtu dzērusi vīnu, bet ne pašu "politisko randiņu"
PIETIEK24.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā partijas Vienotība valdes priekšsēdētāja un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa noliedz tikai to, ka ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu Dubajā būtu kopā dzērusi vīnu, bet ne to, ka abiem politiķiem bijusi šāda tikšanās eksotiskajā pasaules malā, - tik izvairīgi viņa pirmoreiz komentējusi neoficiālās ziņas par abu „politisko randiņu”.
Informācija par Āboltiņas un Lemberga tikšanos Dubajā parādījās jau 2015. gada sākumā – lielā mērā pateicoties vienmēr runīgajai advokāta Romualda Vonsoviča dzīvesbiedrei Baibai Strautmanei, kura kopā ar ģimeni bija lidojusi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, turklāt lidmašīnā bija atradies arī ekspolitiķis Ainārs Šlesers.
Tieši Strautmane tad arī lidmašīnā bija pamanījusi Āboltiņu ģimeni, savukārt vēlāk kļuva zināms, ka Rīgas apgabaltiesa laika posmam no 19. decembra līdz 30. decembrim bija pēc atkārtota un uzstājīga lūguma devusi atļauju tiesājamajam Lembergam pamest valsti un uzturēties tajā pašā Dubajā.
Pamatojoties uz šiem faktiem un arī it kā pastāvošām aculiecinieku uzņemtām fotogrāfijām, tad arī parādījās „stāsts” par to, kā Āboltiņa Dubajas viesnīcā – iespējams, Hotel Atlantis Dubai – ir pie viena galda ar Lembergu apspriedusi politiskās perspektīvas, kas tolaik viņai vēl bija krietni rožainākas.
Vairāk nekā gadu Āboltiņa par šo „politisko randiņu” bija klusējusi, taču nule reizē ar žurnālā Kas Jauns publicēto maksas rakstu par politiķes demokrātisko došanos iepirkties uz tirgu viņa sava publiskā tēla uzlabošanas kampaņas ietvaros sniegusi arī plašu interviju partijai Vienotība tradicionāli simpatizējošajā žurnālā Ir un tajā pirmoreiz sniegusi arī sava veida atbildi par šo eksotisko tikšanos ar Lembergu.
„Kādas ir Jūsu attiecības ar Lembergu? Publiskajā telpā, Twitter ik pa brīdim parādās apgalvojums, ka Jūs ar viņu esot dzērusi vīnu Arābu Emirātos. Citur dzird, ka Jūs ar viņu bieži sazvanāties,” – šāds ir bijis Āboltiņai uzdotais Ir jautājums.
Sniedzot uz to izvairīgu atbildi, politiķe nav pat mēģinājusi noliegt, ka šāds „politiskais randiņš” ar Lembergu viņai patiešām būtu bijis, - tā vietā viņa apliecina tikai to, ka „nekad savā dzīvē neesmu runājusi ar Lembergu pa telefonu. Nekad savā dzīvē neesmu kopā ar viņu dzērusi vīnu”.
Tā kā Ir pret Āboltiņu ir bijis „saudzīgs” un nav ne vēlreiz uzdevis jautājumu, ne arī precizējis atbildi, politiķei ir izdevies palikt pie šīs izvairīgās versijas, to vēl papildinot ar stāstu, kā „ar [Baibu] Strautmani mēs lidojām atpakaļ vienā lidmašīnā. Tur man priekšā sēdēja viens cits oligarhs - Šlesers, ar kura sievu Inesi mēs runājām par viņas pieciem bērniem. Bet tas jau laikam vairs neietilpst Āboltiņas monstrozajā tēlā”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
