Āboltiņai atkal nāksies pieciest kaimiņu automašīnas mājas logu priekšā
PIETIEK05.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Solvitai Āboltiņai, kura spējusi iekļūt 12. Saeimā, taču zaudējusi Saeimas priekšsēdētājas posteni, nāksies pieciest vēl kādu sīku zaudējumu - gaidāms, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt novāktas ceļazīmes "apstāties aizliegts", kas bija novietotas pie viņas dzīvesvietas Rīgā, Ieroču ielā.
Pietiek jau informēja, ka, paklausot uzstājīgam "lūgumam", Drošības policija bija nokārtojusi 11. Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā pirms tam varēja izvietot Ieroču ielas malā.
"Rakstu jums sakarā ar apstāšanās aizlieguma zīmju uzstādīšanu Rīgā, Ieroču ielā 8. Zīmes acīmredzami uzstādītas bez pamatojuma jo nekādiem satiksmes noteikumu kritērijiem šādu zīmju izvietošanai šī vieta neatbilst. Ielas iedzīvotājiem tādējādi tagad ir liegta iespēja novietot automašīnu vismaz 40 metrus garā joslā," - šādu informāciju Pietiek pērn saņēma no kāda lasītāja.
"Kas interesants šajā sakarā: no nama regulāri izbrauc un atbrauc valdības Mercedes Benz markas automašīna ar džipa apsardzi aizmugurē, kurš turklāt aprīkots ar zilajām bākugunīm," rakstīja lasītājs, pieļaujot, ka, "iespējams, ceļa zīmes ir uzstādītas patvaļīgi. Iespējams, valsts nauda un resurss izmantots savtīgos nolūkos".
Lasītāja pieļāvums, kā noskaidroja Pietiek, tomēr bija nepareizs - iespēja atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām "īpašajam" nama iemītniekam bija nodrošināta, pateicoties Drošības policijas iesaistīšanai šī jautājuma atrisināšanā.
Ieroču ielā 8 gan nav reģistrēts nevienai augstai valsts amatpersonai piederošs dzīvoklis, taču Lursoft datu bāze rāda, ka tieši šo namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Šeit ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā bija aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Rīgas domes Satiksmes departaments skaidroja, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".
Savukārt avoti drošības struktūrās Pietiek bija informējuši, ka šajā gadījumā Jāņa Reinika vadītā Drošības policija pieprasījumu izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi īpaši augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
"Parastajiem cilvēkiem" atšķirībā no Saeimas priekšsēdētājas esot jāatceras, ka ielas galvaspilsētā ir domātas pirmām kārtām braukšanai, - tas savukārt izrietēja no Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes Āboltiņas kaimiņiem, kuri bija vērsušies ar iesniegumu domē. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai šādas privilēģijas vienkārši pienākoties.
Tagad, kad Āboltiņa augsto amatu ir zaudējusi, Drošības policija apgalvo, ka jau "tuvākajā laikā" plānojot vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu, atsaucot savu pieprasījumu par ceļazīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanu pie nama Ieroču ielā 8.
Pati Āboltiņa nekad nav vēlējusies sniegt kādas atbildes par šīm "īpašajām" ceļazīmēm pie savas ģimenes mājas.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
