Āboltiņas kontrolētā Drošības policija neatklāj nekādas Junkura ietekmēšanas pazīmes
PIETIEK01.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija, kura atrodas faktiskā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas un Nacionālās drošības padomes locekles Solvitas Āboltiņas kontrolē un pārraudzībā un kuras jaunais priekšnieks Normunds Mežviets tika amatā iecelts ar Āboltiņas vadītās partijas Vienotība ziņu, nav atradusi ne mazākās pazīmes, ka 12. Saeimā ievēlētais Jānis Junkurs varētu būt ietekmēts, lai noliktu savu mandātu un Saeimā tādējādi iekļūtu vēlēšanās izsvītrotā Āboltiņa.
"Norādām, ka pārbaudes rezultātā netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai," skan Drošības policijas oficiālais slēdziens.
"Pārbaudes laikā iegūtās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums," apgalvo Drošības policija, neatklājot, kā tieši veikta pārbaude un kas tieši pārbaudīts.
Kā zināms, 28. oktobrī Junkurs, kurš pirms tam ilgstoši bija pazudis no sabiedrības un mediju redzesloka, pēkšņi paziņoja, ka esot nolēmis atteikties no deputāta mandāta, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas.
Izplatītajā paziņojumā bija apgalvots, ka jau pirms vēlēšanām Junkurs esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc viņš vasarā esot sācis apzināt dažādas darba iespējas un nu saņēmis darba piedāvājumu, ko nolēmis pieņemt.
Pēc šī paziņojuma parādīšanās Lato Lapsa vērsās Drošības policijā ar iesniegumu, norādot, ka Junkura paziņojums ir pretrunīgs un rada aizdomas, ka tas pieņemts piespiedu kārtā, pret paša gribu, vai arī, par to saņemot kādus materiālus labumus.
"Kaut gan paziņojumā apgalvots, ka J. Junkurs jau pirms vēlēšanām esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc vasarā sācis apzināt dažādas darba iespējas, ir vispārzināms, ka J. Junkurs ir bijis viens no tiem deputāta kandidātiem, kas īstenoja finansiāli ietilpīgu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu. Šādi nerīkojas cilvēki, kam nav motivācijas tikt ievēlētiem Saeimā.
Arī paziņojums par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu tad, kad šī finansiāli ietilpīgā priekšvēlēšanu kampaņa ir devusi rezultātus un J. Junkurs ir ievēlēts Saeimā, ir neloģisks un rada aizdomas par trešajām personām, kuru tāda vai citāda spiediena vai motivēšanas rezultātā tas pieņemts," bija norādīts iesniegumā.
Iesniegumā arī bija norādīts, ka, kā zināms, persona, kas visvairāk iegūst no šāda J. Junkura lēmuma, ir 12. Saeimā neievēlētā Solvita Āboltiņa, kas līdz ar šādu lēmumu iegūs Saeimas deputāta mandātu.
"S. Āboltiņai kā valdošās partijas Vienotība vadītājai un līdzšinējai Saeimas priekšsēdētājai ir pieejami ievērojami administratīvie un finanšu resursi, kas varētu būt izmantoti, lai pirktu ietekmi un ietekmētu J. Junkura lēmumu tieši vai, izmantojot trešās personas," bija norādīts iesniegumā.
Taču Āboltiņas faktiski kontrolētā Drošības policija ļoti operatīvi noskaidrojusi, ka šādas aizdomas esot pilnīgi nepamatotas.
Pietiek jau informējis, ka pašlaik izveidojusies situācija, ka Āboltiņas vadītajai Vienotībai ir pieci pārstāvji no astoņiem Nacionālās drošības padomē, kas lielā mērā var ietekmēt dienaskārtību valstī.
Savukārt Āboltiņas vadītā Saeimas Nacionālās drošības komicija realizē valsts specdienestu parlamentāro uzraudzību, uz tās slēgtajām sēdēm atskaitīties un ziņot par aktuāliem jautājumiem nāk Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja vadība.
Drošības policija, kā zināms, vismaz formāli izmeklē Vienotības politiķa, viena no Āboltiņas tuvākajiem sabiedrotajiem Dzintara Zaķa iespējamo saistību ar balsu pirkšanu Latgales vēlēšanu apgabalā.
Nacionālās drošības padomes sastāvā bez tās vadītāja - Valsts prezidenta Andra Bērziņa saskaņā ar likumu ir arī premjers, Saeimas priekšsēdētājs, aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāji.
Līdz ar to bez Āboltiņas un Bērziņa Nacionālās drošības padomes sastāvā ir arī premjere Laimdota Straujuma, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Āboltiņa, lai arī līdz ar Saeimas priekšsēdētājas amatu zaudējusi otrās valsts augstākās amatpersonas statusu, līdz ar to ir palikusi to valsts augstāko amatpersonu šaurā lokā, kas pie viena galda ar specdienestu un tiesībsargājošo iestāžu vadību spriež par nacionālās drošības jautājumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
