Absolūts bardaks uz izglītības vaļņa

Izglītība hroniski ir Latvijas rūpju objekts. Sabiedrības neapmierinātība izpaužas nemitīgās prasībās pēc reformām. Visi saprot, ka kaut kas nav kārtībā, ka kaut kas ir jāmaina, bet - kas un kāpēc? Mans ļoti personiskais viedoklis par tēmu.

Latvija izglītībai novirza pietiekami nozīmīgu daļu no valsts budžeta. 2016.gada tie ir 663,4 miljoni, vēl 9 miljoni ir rezervēti ļoti slavenajam jaunajam pedagogu algu modelim, kuram būtu jāiestājas no 1.septembra, respektīvi, izglītības nozarei ir paredzēti 672 miljoni eiro. Nākamajā gadā ministrija gatavojas pieprasīt vēl papildu 27 miljonus. Un tas ar būtisku skolēnu skaita samazināšanās tendenci, skolu slēgšanu un skolotāju ļoti pieticīgām algām, kam būtisks pieaugums netiek solīts...

IZM nebūt nav tā nabadzīgākā no ministrijām. 2016.gada budžeta dati.

Kam tad ir domāts budžeta pielikumos paredzētais finansējums? Tās ir mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.

Galvenā izglītības nozares problēma nav finanšu nepietiekamība, bet neefektīva šo resursu pārvaldība un administrēšanā. Kāpēc tā notiek? Nezinu, bet... Latvijā ir tautsaimniecības nozares, kuras pārvalda ekonomiskie grupējumi (oligarhi), tā teikt, - haizivis, tur tomēr nozarei arī kaut kas paliek pāri, bet ir nozares, kur brīvi šeftējas ierēdņi - piranjas... Un tie noskrubinās līdz plikiem kauliņiem...Un baidos, ka izglītības upē piranjas čum ...

Un tā kā sāku ar zivju līdzībām, tad arī turpināšu.

Zivs pūst no galvas!

Izglītības un zinātnes ministrijā vienmēr ir bijušas problēmas ar administratīvo kapacitāti un augstākās ierēdniecības profesionālo ētiku, bet tagad lietas ir kļuvušas pilnīgi nevadāmas. Atmetot subjektīvo, cilvēcisko faktoru - ierēdņu individuālo kvalifikāciju un kompetenci, tomēr ir jānorāda uz absolūti objektīvām darba organizācijas problēmām.

Te nu ir jāatgriežas pie ministra Roberta Ķīļa leģendārajām reformām (2011./2012.g), tai skaitā pie ministrijas reorganizācijas ar mērķi optimizēt struktūru, lai likvidētu birokrātiju un samazinātu izmaksas. Lūk, kas no tā visa ir sanācis...

Dati no IZM Gada pārskatiem, kas publicēti ministrijas mājas lapā

Ierēdņu skaits faktiski nav samazinājies, algu fonds ir pieaudzis, bet administratīvā kapacitāte ir dramatiski kritusi. Kāpēc?

Анархия — мать порядка 

Ministrijas reorganizācijas filozofisko koncepciju noteica R.Kīļa personības iezīmes. Savā twitera kontā viņš sevi pozicionē - social anthropologist, sometime minister of education, anarchist… Ļoti precīzs pašraksturojums, starp citu.

Anarhija- (grieķu-anarchia-bezvaldība<an…+archē valdīšana) – 1) bezvaldība, valdības trūkums, 2) kārtības, organizētības, vadības trūkums, nekārtība.

Ķīlis likvidēja ministrijas organizatorisko struktūru, kas bija klasiska - tradicionāla valsts pārvaldei. Tā nebija ideāla, bet tomēr daudzmaz funkcionēt spējīga atšķirībā no pašreizējās. Svarīga tikai preses ziņa - es likvidēju ierēdņus - priekšniekus kā šķiru. Rezultātā pašlaik IZM ir tikai vietnieki! Valsts sekretāram ir 6 vietnieki, kas vienlaicīgi ir departamentu direktori, kuriem savukārt ir bars ar vietniekiem. Piemēram, Izglītības departamenta vietniecei ir 4 vietnieki, Augstākās izglītības/zinātnes vietniecei- 3 vietnieki un tā tālāk...

Departamenti (+/-30 cilvēki) nav sadalīti nodaļās, katram referentam ir vismaz 5 tiešie priekšnieki, kam ir tiesības darbus dot. Nav nodalītas atbildības, kompetences, uzdevumi. Ministrija dzīvo pēc saviem nerakstītiem noteikumiem, tā teikt, ņe po zakonu, a po poņatijam… Par kādu darba efektivitāti var būt runa? Kādu nozares vadību tur var sagaidāt? Kā Valsts kanceleja un galu galā arī valdība kaut ko tādu valsts iestādē pieļauj?

Finanšu ministrijā katram valsts sekretāra vietniekam ir padoti vairāku departamentu direktori, līdz ar to amatam ir zināma jēga no darba dalīšanas un deleģētās kompetences viedokļa, bet IZM katra departamenta direktors vienlaicīgi ir arī valsts sekretāra vietnieks. Kāds var paskaidrot šī pasākuma jēgu, izņemot lielākas algas ierēdņiem par amata nosaukumu, protams?

Valsts pārvaldes forma ir civildienests, kas ir analogs militārajām dienestam - ar stingru organizatorisko struktūru, vertikālo padotību, horizontālo sadarbību, strikti definētas un nošķirtas tiesības, kompetences un atbildība. Civildienesta sruktūrvienībai nodaļa atbilst rota armijā.

Ja elektrības vadus sametīsiet kaudzē, jums elektriskā ķēde saslēgsies un strāva plūdīs? Kāpēc jūs domājat, ka, sametot ierēdņus kaudzē, tiks izpildīti uzdevumi un veikti uzdotie darbi? Kādu sakarīgu pedagogu atalgojuma modeli jūs tur cerat sagaidīt? No kurienes? Kura struktūrvienība vispār par modeli ir atbildīga?

Finanšu un nodrošinājuma departaments, kam piekrīt nozares finansēšanas jautājumi, vai Izglītības departaments, kur vietnieka vietnieks pedagogu samaksas jautājumos, vai varbūt Politikas iniciatīvu un attīstības departaments? Kurš un kāpēc? Un ministrijā, piemēram, ir Finanšu un nodrošinājuma departaments, kur ir samesti finansisti, grāmatveži un juristi, un kā svarīgākā, protams, atsevišķi izdalīta Nodrošinājuma nodaļa - ar šoferiem un saimniecības pārziņiem. Traki nodrošinājusies, pilnīgi pārapdrošinājusies... Bet kāda ir izstrādāto finanšu dokumentu kvalitāte? Un tādu piemēru no vietas!

Šeit labi redzams IZM personālsastāvs un tā organizācija: http://www.izm.gov.lv/lv/ministrija/kontakti.

Kas, piemēram, ir joma valsts pārvaldes iestādes izpratnē? IZM resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma ir uzrādīta struktūrā, bet kas tas ir, kam pat vadītāja nav? Bet visi pedagogu mērķdotācijas miljonu simti tiek dalīti pamatojoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas (viis.lv) datiem, kura ir izmaksājusi pasakainu naudu, bet par kuru, kā izrādās, pat nopietna atbildīgā nav. Cik miljoni nav ieguldīti IZM informācijas tehnoloģiju projektos, piemēram, portāls Skolas.lv?

Nu izšķiesti miljoni, nu nosūtīja materiālus uz tiesībsargājošajām institūcijām…Un viss? Nekādi organizatoriski secinājumi netiks izdarīti, lai novērstu šādu iespēju atkārtošanos? Vienkārši rullēs uz priekšu nākamos miljonu projektus, tikai atbildīgo neiecels, lai nevienam uz prokuratūru nav jāiet skaidroties, kur nauda palika?

Ir radīta struktūra, kurā neviens ne par ko neatbild - pašmērķīga sistēma, kuras vienīgais mērķis ir sevis uzturēšana un apkalpošana. Nu kurienes ideja, ka šis, gribēju teikt tabors, bet tas būtu netaisnīgi, jo tabors ir ļoti efektīvi organizēta pārvaldības forma ar striktu hierarhiju - pat nevaru atrast apzīmējumu šai IZM destrukcijai, var sakārtot izglītības nozari, ja tā pat sevi sakārtot nav spējīga?

И Ленин - такой молодой, И юный Октябрь впереди!... 

Ķīļa reorganizācijā klaji manifestējās viņa kāre pēc lētas popularitātes, revolucionārs naids pret organizētu vidi un paniskas bailes no atbildības - vietniecības institūts. Jo vietnieks jau tikai aizvieto atbildīgo... Un, kā īstiem revolucionāriem, arī Ķīlim mērķis attaisno līdzekļus. Ir cilvēki, kuri nekad nekļūst īsti pieauguši - Pītera Pena sindroms. Darbavietā viņi cenšas sev apkārt sapulcināt cilvēkus, kuri degošām acīm skatās vadonī, kuriem viņš ir neapšaubāma autoritāte. Tad dižie reformatori paši jūtās traki jauni un laikmetīgi...

Viss notika kā 1917.gadā, vispirms politiskā vadība vienojas ar administratīvo un atbrīvojās no sev neērtajiem ierēdņiem, bet pēc tam revolucionārie reformatori uzmeta un izmeta saimniecisko jaunburžuāziju, un tas nebija cēlu mērķu vārdā - vienkārši cīņa par kontroli pār naudas plūsmām.

Sociālantropologs bija reāli aizrāvies ar socioloģiskajiem eksperimentiem boļševistisko apvērsumu garā – bija diezgan smieklīgs pasākums, bet tā nav šī bloga tēma, varbūt kādreiz romāniņu publicēšu… Mani vienmēr patiesi uzjautrina Ir.lv organizētie Ķīļa semināri – radošās darbnīcas personāla vadībā... Ja kāds grib sagraut savu uzņēmumu, tad viņa padomi ir nenovērtējami - rezultāts garantēts!

Tomēr IZM organizatoriskajā katastrofā nevar vainot tikai Ķīli. Jā, viņš to radīja, bet kas liedza nākamajiem ministriem ieviest kārtību ministrijā? Tiešām pašus tas bezgalīgais juceklis nekaitināja?

Nezinu, kurš tas būs, vai šis vai nākamais, vai aiznākamais ministrs... kurš nāks nevis cīnīties par kārtību, bet vienkārši slaucīt... un kāpnes slauka no augšas uz apakšu... Agrāk vai vēlāk ministrijas organizatoriskā struktūra būs jāsakārto, tāpat funkcijas, kompetences, atbildības, kontroles un uzraudzības sistēmas, izveidojot rīcībspējīgu sistēmu, kurā organiski iekļautos arī IZM padotības iestādes, kas pašlaik brīvi ganās zaļā pļavā, nodarbojoties ar visu, ko vēlas, izņemot to, kas tām būtu jādara.

Ir tikai viens izņēmums - viena iestāde, kas korekti pilda tai normatīvajos aktos uzliktos uzdevumus un funkcijas, bet tieši to ministrijas vadība pērn rudenī centās nolikvidēt. Labi, ka mēģinājums bija neveiksmīgs, jo sekas būtu nopietnas. Valsts budžetam, protams, bet kuru izglītības ierēdni gan tādi nieki būtu satraukuši…

Ministrijas administratīvā aparāta sakārtošana, protams, neatrisinās smagās un hroniskās nozares problēmas, bet tas ir pirmais un obligātais solis, lai vispār varētu ķerties pie to risināšanas.

Par finansēšanas modeļiem, skolu tīklu, izglītības kvalitātes uzraudzību un citām lietām es rakstīšu citā reizē - citus blogus. Ar interesi gaidu K.Šadurska izsludināto kārtējā jaunā modeļa publiskošanu. Lai gan daudz labprātāk rakstītu par Rīgu un Jūgendstilu... Izglītības ministrija ir izvietota ļoti skaistā ēkā, kas celta stateniskajā jūgendstilā (1911.g), vietā, kur agrāk bija senās Rīgas cietokšņa valnis. K.Šadurskis varētu palūgt ierēdņiem pēdējo Būvvaldes draudu vēstuli (apmēram pirms mēneša) – nams ir avārijas stāvoklī.

Sākot no Ķīļa administrācijas, ir remontēti un pucēti kabineti, ierīkotas virtuves un pirktas mēbeles, bet par nesošajām konstrukcijām, pamatiem, pagrabu, kas regulāri ūdenī ar visiem vadiem, kabeļiem un citām komunikācijām, neviens nav licies ne zinis. Nav bail, ka visi svaigi izpucētie augšējie stāvi ar visām glaunajām mēbelēm vienā brīdī nenobrauks pagrabā? Zolitūde neko nav mācījusi?

Ar izglītības sistēmu ir līdzīgi, tiek cītīgi špaktelēti un aizmālēti kosmētiskie defekti, bet neviens negrib ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai. Ja to negrib darīt izglītības ministrs, tad tā ir premjera Māra Kučinska atbildība, pēdējā cerība - valsts prezidents Raimonds Vējonis…Kādam tomēr ir jāparāda valstsvīra stāja un jāuzņemas atbildība par sabiedrībai vitāli svarīgām lietām.

Vecrīgas cietokšņa valnis sargāja pilsētu no ienaidnieka, bet izglītība vienmēr ir bijusi valnis, kas sargā mūsu tautu no iznīcības, kas nodrošina tās drošību un nākotni. Un pašlaik uz vaļņa ir absolūts bardaks…

P.S. Kurš nezina vārda bardaks oriģinālo nozīmi, lai pajautā...

Novērtē šo rakstu: