Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ādama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.

Ekonomikas izpratne savā apgrēcībā ir saputrojusies tik lielā mērā, ka sāk pati sevi noliegt un nonāk pretrunā ar sevi. Tas ir acīgi vērojams mūsdienās, jo ekonomiskā krīze ir sapinusies ekonomiskajā bezizejā un nepieciešams pilnīgi jauns saimnieciskās darbības modelis ne tikai Rietumu civilizācijā. Ķīnas un Indijas ekonomiskais bums radikāli samudžina dzīvi uz Zemes.

Piemērā noder izteikumi mūsu politisko partiju dokumentos. Lūk, divi it kā nesaderīgi, taču principā no viena kopējā grēku maisa  izbiruši izteikumi: 1) „Mēs esam [..] par radošumu, kas bagātina ekonomiku. Saprātīgi vadītas kultūras un radošās nozares ir pelnošs ekonomikas sektors, kas rada jaunas darbavietas, ceļ sabiedrības materiālo labklājību un uzlabo dzīves kvalitāti”; 2) „Savukārt Latvija par pāreju no padomju plāna ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku ir samaksājusi ar 20 neoliberāla kapitālisma gadiem. Tā rezultāts ir milzīga sabiedrības noslāņošanās, nevienlīdzība starp bagātajiem un sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, neuzticība savai valstij, plašas un spēcīgas vidusšķiras trūkums.”

Abi izteikumi ideāli atbilst Ādama mantojumā ietilpstošajai ekonomikas izpratnei. Otrais izteikums tikai ārēji noliedz līdzšinējo ekonomisko praksi. Neviens no abiem izteikumiem nevar iztikt bez grēkošanas un ciešanām. Tam ir noteikts cēlonis. Rietumu ekonomikas vēsturē ir vairākas neskaidras parādības. Par to izcelsmi iespējamas hipotēzes, bet nevis aksiomātiskas patiesības atklāsme. Gribot negribot nākas atsaukties uz Bībeles leģendu par Ādama nolādēšanu un tās sekām.

Nav iespējams līdz galam izskaidrot tirgus pārspīlētās lomas izcelsmi. Tāpat nav iespējams līdz galam izskaidrot pārspīlētās ekonomiskās atkarības (ekonomikas determinisma) izcelsmi. Nav saprotams, kā varēja rasties masveidīga ticība tam, ka cilvēka dzīvē viss ir atkarīgs no ekonomikas un ekonomika ir cilvēka dzīves virzošais spēks. Cilvēka dzīvē nevis garīgās norises ir vissvarīgākās, bet vissvarīgākās ir ekonomiskās norises.

Tādai izpratnei nav pārliecinoša izskaidrojuma. Pārliecinoši ir vienīgi tas, ka ekonomikas pārspīlētība ir veicinājusi materiālistiskā pasaules uzskata popularitāti. Materiālistiskā pasaules uzskata masveidība ir vēsturiski jauna grēcība. Tā radās Jaunajos laikos reizē ar ekonomikas nekritisko dievināšanu (fetišizēšanu).

Abos citātos dominē gan ekonomikas determinisms, gan materiālistiskais pasaules uzskats. Pirmajā citātā tas izpaužas tā dēvētā vulgārā materiālisma šķebīgajā garā. Otrajā citātā ir kritizēta LR līdzšinējā ekonomika. Kritika neliecina par atsacīšanos no ekonomikas determinisma.

Iespējams, mūsdienu Latvijas „atvieglotā mācību satura” labsajūtā klīstošie indivīdi nemaz nav dzirdējuši, ka Rietumu sabiedrībā līdz XIX gadsimtam tirgus nebija galvenais. Cilvēki pret tirgu izturējās kā pret reālu nepieciešamību. Tirgus bija vajadzīgs. Taču nevienam nelikās, ka tirgus fenomenam (tirgus metodoloģiskajam principam) ir jāvalda saimnieciskajā darbībā. Antīkajā sabiedrībā, feodālajā sabiedrībā, senajās pilsētvalstīs, viduslaiku monarhijās tirgus pastāvēja, bet tas nebija oficiāli saistīts ar attiecīgo valstu ekonomiku. Tirgus nekādā ziņā neietilpa attiecīgo valstu ekonomiskajā sistēmā. Turklāt nekādā ziņā nebija šīs sistēmas centrā, kā tas no XIX gadsimta ir kapitālismā.

Latviešu tautai pēcpadomju gados nepārtraukti tiek iestāstīts, ka kapitālismā sociāli politisko sistēmu nosaka tirgus, un tirgus kalpo kā mērvienība cilvēkam, sabiedrībai, valstij. Kapitālistiskajā Latvijā ir jāvalda tirgus mentalitātei un tirgus ideoloģijai. Citādi nedrīkst būt. Ja tā nebūs, tad LR nebūs eiropeiskā valsts.

Saprotams, tiek noklusēti labi zināmie vēsturiskie fakti. Sākot ar to, ka tirgus mentalitāte (un tātad arī tirgus ideoloģija) nav kapitālisma izgudrojums. Tirgus mentalitāte radās pakāpeniski. Pirmatnējā sabiedrībā un gadu tūkstošiem vēlāk neviens netiecās gūt peļņu no ražošanas un tirdzniecības. Pastāvot naturālajam saimniekošanas veidam, tas nebija iespējams.

Latviešu gēnos noteikti joprojām prevalē naturālās saimniekošanas izauklētais ģenētiskais slānis. Latvieši nav ražotāju un tirgotāju tauta. Tāpēc latvieši savā brīvvalstī ražošanu un tirdzniecību vienmēr ir ļoti ātri un bez morālajiem pārdzīvojumiem novirzījuši cittautiešu pārziņā, sev galvenokārt atstājot tās ražotnes, kuras asociējās ar naturālo saimniekošanas veidu – maizes un sklandraušu cepšanu, ievārījumu vārīšanu, biezpiena raudzēšanu, alus brūvēšanu. Tāpēc šodien politisko partiju programmās skaidras un noteiktas ekonomiskās stratēģijas vietā čivina etnogrāfisks sentimentālisms: „Attīstīt ražošanu visos novados, sniedzot valsts atbalstu uzņēmējiem laukos un nelielu uzņēmumu veidotājiem;[..] Nodrošināt latviešu zemnieku un lauku sētu attīstību;[..] Veicināsim sabiedrības atbalstu Latvijas uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem; piemēram, – „Pērc vietējos ražojumus!”, „Apceļo dzimto zemi!”.” Vienā programmā etnogrāfiskais sentimentālisms ieguvis pavisam jocīgu leksisko ietērpu: „Latvijas izaugsmes vīzija balstās endogēnās ekonomiskās attīstības modelī (gr. endo + gr. genos – iekšējā izcelsme; tāds, ko izraisījuši iekšējie cēloņi).”

Tautā masveidīga ir pārliecība par ekonomikas primārumu. Ekonomika esot galvenais cilvēku dzīvē tāpēc, ka nodrošina eksistences līdzekļus. Rupji sakot, nodrošina maizi, ūdeni, apģērbu. Cilvēki bez tā nevar dzīvot, un tāpēc ekonomika ir galvenais. Cilvēkiem ekonomika šķiet galvenā vērtība, un ekonomiskās intereses automātiski kļūst cilvēku galvenās intereses. Ņemot to vērā, ekonomiku cilvēki izvirza valstiskuma centrā, izglītības centrā, politikas centrā, garīgās kultūras centrā, kā tas vulgāri notiek pirmajā citātā no Daniela Pavļuta ģeniālās „par-politikas” murgojuma.

Cilvēki masveidā atzīst ekonomikas determinismu. Cilvēki pret tirgus ekonomiku masveidā izturas kā pret tādu sociāli politiskās organizācijas formu, kas ļaudīm nodrošina eksistences līdzekļus.

Taču tāda attieksme ir maldīga ilūzija – bībeliskās nolādēšanas sekas. Patiesībā cilvēku dzīvi visdziļākajā būtībā nenosaka materiālās intereses. Tāds priekšstats ir morālā, psiholoģiskā trauma.

Saprotams, cilvēku motīvi var būt ekonomiski. Cilvēki rūpējas par eksistences līdzekļiem. Tas ir dabiski. Taču patiesībā tās intereses, kuras dēvē par cilvēku ekonomiskajām interesēm, visdziļākajā būtībā ir cilvēku sociālās intereses: rūpes par stāvokli sabiedrībā, rūpes par prestižu, statusu, personisko reputāciju, lepnums par ieņemto cienīgo stāvokli sabiedrībā.

Īstenībā cilvēki visā cilvēces vēsturē nekad nav baidījušies no bada un maniakāli izturējušies pret eksistences līdzekļiem. Dzīvojot kolektīvā, vienmēr ir pieticis maizes visiem sabiedrības locekļiem. Rietumu etnosocioloģija ir izpētījusi cilvēku attieksmi pret eksistences līdekļiem. Cilvēki nekad nav baidījušies nomirt bada nāvē. Tāds ir zinātnes secinājums.

Un vēl kas. Ekonomiskās sistēmas nekad nav priekšroku devušas eksistences līdzekļu faktoram. Tā tas vienmēr ir bijis arī Latvijā. Ekonomiskajās sistēmās faktiski prioritāte ir sociālajām interesēm, bet nevis elementārām ekonomiskajām interesēm. Tas skan paradoksāli, bet pamatoti. Ekonomiskās sistēmas tāpat kā cilvēki ir tendētas uz slavu, prestižu, lepnumu, citu valstu „apdzīšanu”, augstu pozīciju reitingos. Ekonomiskās sistēmas ne reti sludina mērķi vairot cilvēku labklājību un padarīt cilvēkus laimīgus. Bet tas nav ekonomisks mērķis, bet gan sociāls mērķis ar dziļu morāli psiholoģisko iedabu.

Tāds mērķis ir sastopams arī mūsu politisko partiju solījumos. Neviena partija nesola, primitīvi izsakoties, tautu apgādāt ar maizi, ūdeni, apģērbu. Visas partijas sola panākt kaut ko sociāli vērtīgu: labu izglītību un labu medicīnu, uzticību valstij un nevienlīdzības samazināšanu, sabiedrības iekšējo harmoniju un ticību nākotnei, jauno ģimeņu atbalstīšanu.

 Mūsdienu Latvijā tāpat kā citur ir izplatīts apgalvojums, ka kapitālisma galvenais ekonomiskais motīvs ir peļņas gūšana. Tas ir mākslīgs un maldīgs apgalvojums. Tajā izpaužas ādamiskā nolādētība – izpratnes saputrojums. Peļņa patiesībā nav ekonomisks motīvs, bet dziļākajā būtībā ir sociāls motīvs, sniedzot peļņas guvējiem (bagātiem cilvēkiem) noteiktas sociālās privilēģijas.

Domājams, ādamiskā nolādētība pagaidām vispamatīgāk izpletusies kapitālisma ļoti grēcīgajā  politikā. Kapitālismā sociālās attiecības (attiecības starp cilvēkiem) tiek apzināti, voluntāri, politiski, ideoloģiski, zinātniski, publicistiski pakļautas ekonomiskajām attiecībām. Kapitālismā ir mākslīgi panākts, ka ekonomiskās attiecības komandē sociālās attiecības. Ja pirmskapitālisma laikmetā cilvēka sociālais stāvoklis (ieņemamais amats, stāvoklis sabiedrībā, sociālā piederība) nosacīja viņa bagātību, tad kapitālisma laikmetā ir pretēji - cilvēka sociālo stāvokli nosaka viņa bagātība. Pēcpadomju Latvijā turklāt kriminālā ceļā salaupīta („prihvatizēta”) bagātība.  Eigims var kļūt Saeimas deputāts un Daugavpils mērs tikai tāpēc, ka viņam ir izdevies salaupīt daudz naudas, bet nevis tāpēc, ka viņš ir cilvēks ar valstsvīra smadzenēm. Ne tikai Eigimam, bet arī Lembergam, Šleseram, Šķēlem ir labi zināms, kā praktiski izpaužas varas un naudas attiecības. Nevis prāts, zināšanas, morālā stāja, nacionālais patriotisms, sociālais patriotisms nosaka viņu vietu sabiedrībā, bet gan salaupītā nauda politiski un juridiski sankcionētās zagšanas apstākļos.

Kapitālismā atbilstoši Ādama mantojumam dzīves galvenā vērtība ir kļuvusi nauda (peļņa, bagātība). No šīs vērtības tiek apzināti, voluntāri, politiski, ideoloģiski, zinātniski, publicistiski nošķirtas garīgās vērtības: pašcieņa, gods, lepnums, solidaritāte, pilsoņa pienākums, morālais pienākums, atbildība. Kapitālismā tautas masām tiek iezombēts, ka garīgās vērtības neattiecas uz materiālo vērtību ražošanu un peļņas gūšanu. Darbdienās cilvēkam jābūt materiālistam, bet svētdienās viņš drīkst būt ideālists, ja pats tā vēlas. Rezultātā pasaule un pasaules uzskats ir mākslīgi sadalīts divās daļās – materiālisma daļā un ideālisma daļā. Diemžēl ar to nevajadzētu lepoties, jo tāds dalījums ir Bībeles ļoti nepatīkamās leģendas sekas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...