Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„“Ļoti labs operatīvais darbinieks ar spīdošu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem viņš nav izturējis. Protams, katram cilvēkam jābūt otrai iespējai. Jurašs tagad jau ir liels politiķis, vada Saeimas Juridisko komisiju, iespējams, ka sācis jaunu dzīvi,” – tā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis izteicies par bijušo KNAB darbinieku, tagadējo politiķi Juri Jurašu. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē atsevišķus fragmentus no jaunās grāmatas „Ādamsona  faili”, kuros pieminēts kāds „Juris Urašs” un kuri uzskatāmi rāda, kādu „jaunu dzīvi” viņš varētu būt sācis.

2020. gada 5. maijā tika saņemtas ziņas, ka pielaide valsts noslēpuma objektiem anulēta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekam Dmitrijam Trogonovam, kas strādāja kopā ar Sergeju Latu un Vitāliju Olovinski.

Iepriekš strādāja par privātdetektīvu (zemāk informācija par to).

Pārtrauca privātdetektīva darbu un uzsāka darbu Valsts policijā - Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Cik ir zināms, uz Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi viņš atnāca ar "norunu”, ka viņam tiks norakstītas "saldas lietas”, kur var "nopelnīt naudu” (sēdēja uz pasūtījuma lietām).

Ir zināms, ka D. Trogonovs bija saistīts ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Juri Urašu mi viņa komandas cilvēkiem.

Ir zināms, ka D. Trogonovs apkalpoja kādas bankas intereses - izmeklēja lietas, km banku vajadzēja "atbalināt”, un strādāja lietās pret bankas konkurentiem mi ienaidniekiem. D. Trogonova brālis ir bijis vai joprojām ir bankas pārstāvis Kiprā.

Bijušais privātdetektīvs: strādājot par privātdetektīvu specializējās uz palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kas bija parādā naudu un "vēlējās” izvairīties no naudas (kredīta) atdošanas.

Respektīvi, ja "parādniekam” bija vajadzīga palīdzība "neatgriezt parādu”, viņš vērsās pie D. Trogonova un D. Trogonovs caur kontaktiem Valsts policijā organizēja kriminālprocesus un pārbaudes pie "kreditora” ar mērķi "terorizēt kreditoru”, lai viņš aizmirst par parādnieku.

Ņemot vērā minēto nodarbošanos, par D. Trogonovu bija daudz negāciju no "kreditoru” puses.

2020. gada 11. maijā tika saņemta informācija, ka atsevišķi valsts drošības iestāžu darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki sākuši saņemt ziņas no saviem informācijas avotiem un aģentiem par to, ka "atsevišķi” Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kas strādā pret noziedznieka Aigara Parāna komandu (tā saucamo valstisko organizētās noziedzības grupējumu), "strādā” uz Krievijas izlūkdienestiem, sakarā ar ko daudziem izveidojusies "piesardzīga attieksme” pret Korupcij as novēršanas un apkarošanas biroju un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas strādā pret A. Parāna komandu (valstisko organizētās noziedzības grupējumu).

Pie tam ziņas tiek izplatītas "caur informācijas avotiem un aģentiem”, nesaistot "šīs ziņas” ar A. Parānu, Urašu un citiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem.

2020. gada 15. maijā notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza sekojošas ziņas.

1.   Blakus $ ("Dolāram”) ir persona, kas informē tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri apkalpo cita kontrabandista intereses par $ pārvietošanos, kontaktiem, sarunām, plāniem. Pēc kontakta vārdiem, tiesībsargājošo iestāžu informators var būt Izraēlas pilsonis Aleksejs Ercgurs, kurš piedalījies kravas kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc kontakta vārdiem, A. Ercgurs ļoti cieši komunicē ar bijušo Valsts policijas darbinieku Alekseju Afarovu, kam ari "par daudz stāsta”, un nav skaidrs, kur tālāk informācija aiziet no A. Afarova. Pie tam A. Afarovs pats ļoti piesaista tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.

2.   Aigara Parāna, Jura Uraša un Co finanšu intereses apkalpo finansists (brokeris) Vladimirs Eiers, kas izved A. Parāna un Co noziedzīgi iegūto naudu uz ārzemēm un iegulda aktīvos (var iet runa par desmitiem miljonu izvestu EUR).

3.   Iekšējās drošības biroja galvenais inspektors Gints Inters caur sievu, kas strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, mēģinājis iemest informāciju, ka "personas no tiesībsar- gājošām iestādēm, kas strādā uz pazīstamu kontrabandistu”, izplata ziņas, ka "visgodīgākais policists pasaulē” G. Inters paņēmis kukuli 50 tūkst. EUR apmērā par Valsts policijas darbinieka Alekseja Otaņina kompromitēšanu un aizturēšanu un minētā informācija neatbilst patiesībai. G. Intera ziņojums par augstāk minēto netika pieņemts. Tika uzklausīts mutiski. G. Intera sieva jau sen būtu izmesta no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, bet viņai ir labas attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Traumi.

2020. gada 21. maijā bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim piezvanīja a/s Rīgas Centrāltirgus Drošības dienesta vadītājs Maksims Anovskis. Telefona sarunas laikā M. Anovskis painteresējies par darba apstākļiem SIA Rīgas satiksme, par atalgojumu, attieksmi un darba vidi. A. Maukstelis noskaidroja, ka M. Anovskim ir doma pāriet no a/s Rīgas Centrāltirgus uz SIA Rīgas satiksme.

A. Maukstelis izskaidroja M. Anovskim to, ka SIA Rīgas satiksme satricina nemitīgi skandāli, valdes un struktūrvienību vadītāju nemitīga maiņa (respektīvi, darbs nav stabils). Pie tam tie cilvēki, kas uzņēmumā atbild par drošību, piemēram, Saskaņas centra jeb tā saucamā Korupcijas centra mīlulītis Jānis Eduševs iebrauc darbā, lai pamīztu un padirstu. Nekur nelien, lai tikai sili nezaudētu.

Vai bijušais Valsts drošības dienesta virsnieks, miljonāra dēls Andris Evers, kas, aizejot pensijā, "sarunas laikā” sūdzējies par veselību un kontaktam teicis, ka ietekmes uz SIA Rīgas satiksme valdes locekli Emīlu Akrinu nav - bet pēc tam aizskrējis pats pie E. Akrina un palūdzis sevi paņemt darbā, lai sēdētu kā "klerks Ziemeļkorejā” - noskatoties, kā izzog pašvaldības īpašumu, un klusējot).

Respektīvi, M. Anovskim tika rekomendēts palikt a/s Rīgas Centrāltirgus.

Sarunas laikā M. Anovskis pieminēja to, ka 2019. gada novembrī, kad Valsts policija veica kratīšanas a/s Rīgas Centrāltirgus "cigarešu mafijas lietā”, Valsts policijas darbinieki arī veica kratīšanas pie M. Anovska un aizturēja divus M. Anovska padotos (apsargus).

Pēc M. Anovska vārdiem, tajā laikā uz viņu izgāja kontakts (kontaktu viņš nav nosaucis) un rekomendēja vērsties zvērināto advokātu birojā Erezins Uraša, kas var "visu sakārtot un būtiski palīdzēt” gan M. Anovskim, gan viņa padotajiem, kurus aizturēja Valsts policija (M. Anovskis nav nosaucis kontakta vārdu).

Uzklausot kontaktu, M. Anovskis vienu reizi aizgāja uz zvērināto advokātu biroju Erezins Uraša. Mazliet vēlāk

M. Anovskis uzzināja, ka minētais advokātu birojs ir cieši saistīts ar armēņu diasporu, kas organizēja nelegālo cigarešu tirdzniecību a/s Rīgas Centrāltirgus, tāpēc M. Anovskis pieņēma lēmumu neizmantot minētā advokātu biroja pakalpojumus.

Sarunas beigās M. Anovskis pieminēja to, ka viņam ir konflikts ar a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Arti Ruvinieku un viņš ļoti "vēlas, lai A. Ruvinieks būtu noņemts no amata”, pie tam viņš diezgan daudz zina par A. Ruvinieka nelikumībām.

Uzklausot minēto, A. Maukstelis pajautāja M. Anovskim, vai viņam ir vēlme pakomunicēt ar kādu no spēka struktūrām, kam interesē korupcija a/s Rīgas Centrāltirgus un kam interesē armēņu diasporas saikne ar zvērināto advokātu biroju Erezins Uraša. M. Anovskis pateica, ka "jā, vēlme ir, tikai neko negrib rakstiski sniegt”.

Piezīmes. Ņemot vērā minēto, lūdzu izvērtēt iespēju dot uzdevumu operatīvajam darbiniekam sazvanīties ar M. Anovski, atsaucoties uz A. Mauksteli, un uzklausīt M. Anovski; iespējams kaut kāda informācija, ko sniegs M. Anovskis, būs noderīga darbam.

Arī jāatceras par korupcijas apmēriem a/s Rīgas Centrāltirgus, kur valdes priekšsēdētājs Artis Ruvinieks ik mēnesi gatavo aploksni ar kukuļiem 200 tūkst, eiro apmērā nosūtīšanai Rīgas domes vadībai. 21. gadsimtā ir beidzot jāslēdz "šaraška”, bet Rīgas domes korumpantiem jāorganizē ceļš uz cietumu.

2020. gada 28. maijā tika saņemtas ziņas, ka ir dokumentēta saruna ar V. Asiljevu, kurā viņš pilnīgi atklāti stāsta, ka ilgstoši izmanto Aigara Parāna un Jura Uraša "jumta pakalpojumus” un maksā viņiem naudu par piesegu. Kontakts solīja iedot nodokumentētu sarunu, lai dienesti varētu to izmantot un aizturēt V. Asiljevu (uz neilgu laiku) un piespiest sniegt liecības pret J. Urašu un A. Parānu.

Sarunas laikā kontakts minēja, ka ir ari nodokumentēta saruna ar bijušo Valsts policijas darbinieku Aļiku Aumani, kur viņš atklāti stāsta valsts noslēpumu saturošu informāciju, ko viņam sniedz kontakti Valsts policijā (par operatīvās izstrādes lietu, personām, pret kurām uzsākta operatīvās izstrādes lieta, un veiktajām darbībām), par savu "kontaktu” Drošības policijā (Valsts drošības dienestā), kas palīdz "visgodīgākajam policistam Andrejam Ozinovam”, un par "jumtiem”, ko Aļiks liek ar A. Ozinovu organizētās noziedzības grupējuma pārstāvjiem.

Papildus no kontakta tika saņemtas ziņas, ka viņa kontakts, kas iepriekš bija nelegāla degvielas uzpildes stacija Ādažos, maksāja ikmēneša "abonementu” Igoram Omaševam pārjumtā pakalpojumiem. Pēc tam I. Omaševs izdomāja "picpacclt" abonēšanas maksu un organizēja nelegālās degvielas uzpildes stacijas īpašnieka aizturēšanu.

2020. gada 1. jūnijā interneta vietnē www.pietiek.com tika nopublicēts raksts, kurā minēts, ka par īpašo valsts reģistrācijas numuru HX-77 savai automašīnai Subaru Outback Legacv, kura fiksēta netālu no Baltezera peldvietas noparkota svešā zālājā, pašreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra amata kandidāts Juris Urašs oficiāli papildus samaksājis 150 eiro, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija.

Piezīmes. Vieta, kur novietota automašīna, ar kuru pārvietojas valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks Juris Urašs, tika novietota stāvēšanai Ādažu novadā, Alderos, netālu no vecas kuģu piestātnes Alderi (Alderu peldvieta, blakus Pavasara ielai). Pēc informācijas, J. Urašam minētajā vietā notika tikšanās ar pagaidām nenoskaidrotu personu.

Vēsturiski ir zināms, ka Ādažu novadā, Alderos, dzīvo persona, kam bijušais Valsts policijas darbinieks Aleksejs Afarovs vadāja kukuļus politiskajai partijai Vienotība (partijas melnais kasieris) par "narkotrafika piesegšanu” (laika posms no 2012. gada līdz kādam 2016. gadam, plus mīnus).

2020. gada 1. jūnijā cits informācijas avots pastāstīja, ka iekšlietu ministrs Sandris Irģens pēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanas ir vērsies pie sava kursabiedra, zvērināta advokāta Aleksandra Erova, ar lūgumu "rekomendēt viņam cilvēkus”, kurus viņš varētu pieņemt savā komandā darbam Iekšlietu ministrijā.

Informācijas avots ir dzirdējis, ka S. Irģens ir sūdzējies A. Erovam par to, ka "Uraša un Parāna komanda viņu "tur aiz olām”, iesmērējusi Signi Oli, kuru viņam nācās pieņemt darbā”, un tagad, pēc A. Parāna aizturēšanas, viņš "jūtas nedaudz brīvāks”. Informācijas avots ir dzirdējis, ka A. Erovs sarunas laikā nevienu nav rekomendējis - pateicis, ka "padomās”. Pēc informācijas avota rīcībā esošās informācijas, S. Irģens minēja A. Erovam, ka izskata iespēju par Valsts policijas priekšnieku iecelt Juri Ulti.

2020. gada 4. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par zvērināto advokātu Aleksandru Erovu, kura sieva Ginta Erova strādā par iekšējās drošības (inspekcijas) nodaļas vadītāju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.

Pēc informācijas avota vārdiem, 28. aprīlī, kad Valsts drošības dienests aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku (Krievijas Federācijas izlūkdienesta aģentu) Aigaru Parānu, pie restorāna Erebuni īsi pirms aizturēšanas bija fiksēts, ka uz restorānu Erebuni A. Parāirs atbrauca ar KF pilsoni Romānu Sipjanu un zvērinātu advokātu Aleksandru Erovu. Kāds sakars A. Erovam ar A. Parānu un R. Sipjanu, nav skaidrs.

Ir zināms, ka A. Erovs uztur ļoti tuvas draudzīgas attiecības ar "personu komandu”, kas ilgstoši palīdz Latvijas dienestiem atmaskot noziedznieku A. Parānu un citus valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekus. Pie tam A. Erovs uztur ļoti tuvas attiecības ar iekšlietu ministru Sandri Irģenu.

2020. gada 4. jūnijā tika saņemta informācija, ka informācijas avots gatavs aizbraukt pie Valērija Asiljeva, padzert ar viņu alkoholiskus dzērienus un nodokumentēt sarunu, kuras laikā pacels jautājumu par "Parāna un Uraša jumtu”. Par kukuļdošanu viņiem, par "Parāna un Uraša” naudas legalizāciju.

Šajā sakarā būtu nepieciešams izdomāt veidu, kā pēc tam izmantot šo ierakstu (ieraksts tiks nodots dienestam), neiezīmējot to personu, kas dokumentēja sarunu, lai uz šī ieraksta pamata "izrautu” Asiljevu un piespiestu sniegt godīgas liecības par "valstisko organizētās noziedzības grupējumu” (Parānu, Urašu).

2020. gada 7. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par 2012. gada jūnijā Jūrmalā notikušo SIA Niķos OM īpašnieka Nikolaja Irilova slepkavību.

Pēc informācijas avota vārdiem, N. Irilovam ir brālis Aleksandrs Irilovs, kam Krievijas Federācijas teritorijā pieder muitas noliktavas. N. Irilova brālis Aleksandrs pēc Nikolaj a slepkavības stāstīja, ka Nikolaja slepkavību pasūtījis Lietuvas pilsonis kontrabandists, vārdā Marius, bet sniedzis atbalstu N. Irilova izsekošanā un informācijas vākšanā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs, Ko- rupcij as novēršanas un apkarošanas biroj a darbiniece (j au mirusi) Juta Trīķe, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Trīķis un Satversmes aizsardzības biroja darbinieks.

Pēc informācijas avota vārdiem, neilgi pirms N. Irilova slepkavības Satversmes aizsardzības biroja darbinieks bija pie uzņēmēja Māra Illera, ar kuru agrāk strādāja N. Irilovs, un deva mājienus par to, ka M. Illeram "vajag maksāt par jumtu”, jo, pēc A. Parāna ricībā esošās informācijas, M. Illeram kopā ar N. Irilovu pieder "noliktavas, kas ir pārpildītas ar kontrabandas cigaretēm”. Uz minēto M. Illers atbildēja: ja dienestiem ir informācija par to, ka M. Illeram kopā ar N. Irilovu pieder "noliktavas, kuras pārpildītas ar kontrabandas cigaretēm”, lai dienesti "soda viņus par to”.

A. Parāns turpināja presingot M. Illeru. Bet pēc N. Irilova slepkavības "uzbraucieni” M. Illeram beidzās. Piezīme.

Deviņdesmitajos gados M. Illers tiešam strādāja kopā ar N. Irilovu.

2020. gada 10. jūnijā bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis sazinājies ar uzņēmēju Māri Illeru, lai satiktos un diskrēti mēģinātu iegūt papildu ziņas par laiku, kad ap M. Illeru un viņa kompanjoniem grozījās "valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” locekļi Aigars Parāns un Juris Urašs un mēģināja "nodibināt jumtu M. Illera biznesam”, lai saņemtu ienākumus no tā.

Kā iemesls "piegājieniem” pie M. Illera un viņa kompanjoniem tika izmantotas "operatīvās ziņas” par M. Illera saistību ar cigarešu kontrabandu un citiem kontrabandistiem. Gadījumā, ja komunikācijas laikā M. Illers būs atklāts un runīgs, var to izmantot un piedāvāt satikties ar dienesta darbiniekiem, kuri cīnās pret "valstisko organizētās noziedzības grupējumu”.

2020. gada 11. jūnijā tika saņemtas ziņas, ka tiesnesis Juris Tukāns, kuru Tieslietu padome virza ģenerālprokurora amatam, iespējams, ir "Bārdas” cilvēks (pilnīgi iespējams, nezinu). Bet "Bārda” salīdzinājumā ar "valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedriem ir īsts valstsvīrs un patriots, kurš būtu jāatgriež "politikas arēnā”.

Papildus tika saņemtas ziņas, ka garigi atpalikušais Jānis Ordāns arī skraidelējis, lai šim amatam izvirzītu J. Tukānu, tāpēc pastāv iespēja, ka J. Tukāns kaut kādā veidā ir saistīts ar bordānistiem-jēkāpistiem (mans personīgais viedoklis, ka vairāk aiz J. Tukāna stāv "zilā komanda”, kura pārpilda varas kabinetus un kurai ir ietekme ne mazākā mērā kā "valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam”).

Vēsturiski bija ziņas, ka J. Tukāns ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aģents, un cirkulēja ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā laikā, kad tur bija KF izlūkdienesta aģente Juta Trīķe, noziedznieks un slepkava Urašs savervēja J. Tukānu uz kompras pamata (pedofilija). Minētais arī diezgan ticams.

Neskatoties uz visu minēto, jebkurā gadījumā J. Tukāns jāpēta un, ja nav pārāk nopietnas pretindikācijas, jāmēģina ar viņu nodibināt uzticīgas attiecības, lai ar viņa atbalstu dotu triecienu "parazītiem” no "valstiskā organizētās noziedzības grupējuma”.

2020. gada 23. jūnijā tika pamanīts, ka LR Ģenerālprokuratūra atcēla Valsts drošības dienesta lēmumu par pielaides valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekam Dmitrijam Trogonovam.

D. Trogonovs arī sēdēja uz "pasūtījuma lietām”, kur viņš vai "musarņas” vadība saņēma EUR par "noteiktu kriminālprocesu virzību” (vai nu izbeigšanu, vai uzgāzēšanu). Bija ziņas, ka D. Trogonovs arī pildīja tā saucamā valstiskā organizētās noziedzības grupējuma (Jura Uraša) uzdevumus - sadarbojās ar viņiem par EUR.

Ir saņemtas ziņas, ka LR Ģenerālprokuratūra atcēla Valsts drošības dienesta lēmumu un deva norādījumus savākt papildu faktūras pret D. Trogonovu (tāds taktisks gājiens, lai D. Trogonovs atrastos savā amatā un turpinātu "štelot”, lai viņu paņemtu uz "karsta”).

2020. gada 29. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pastāstīja, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Andžejs Ļaviņš (Uraša organizētās noziedzības grupējuma jeb tā saucamā valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks) uztur tuvus kontaktus ar cigarešu kontrabandistu Mārtiņu Ukstiņu, kuru 2020. gada 19. jūnijā sašāva Mūkusalas ielā Rīgā.

Ir zināms, ka A. Ļaviņš M. Ukstiņam dod informāciju par valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, par kuriem M. Ukstiņam ir interese. Iespējams, A. Ļaviņš ari pilda kādus uzdevumus M. Ukstiņa uzdevumā, piemēram, nodrošina operatīvi tehnisko atbalstu M. Ukstiņa noziedzīgajai darbībai un cīņai pret konkurentiem.

Andžejs Ļaviņš - īss raksturojums.

Viens no tuvākajiem un uzticamākajiem Jura Uraša cilvēkiem, kas ir absolūti lojāls J. Urašam un pilda jebkādu J. Uraša lūgumu.

Ir ziņas, ka A. Ļaviņš ar J. Uraša "svētību” pa tiešo komunicēja ar krimināliem elementiem, amatpersonām, uzņēmējiem par "lietas sakārtošanas jautājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā” (ņēma kukuļus).

A. Lāviņu raksturo kā sportisku cilvēku, kas nodarbojas ar vieglatlētiku (skriešanu), un diezgan brutālu cilvēku. Bija ziņas, ka A. Ļaviņš laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādāja J. Urašs, lai ietekmētu tiesnešus un prokurorus, veica darbības, ko var nosaukt par "ietekmēšanu ar draudiem”. Piemēram, vienai tiesnesei vai tiesnesim A. Ļaviņš mājas pagalmā pakāris viņai/-am piederošo suni, lai ietekmētu noteiktu lēmumu lietā.

Pašlaik A. Ļaviņš strādā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu viņu rekomendēja Jutās Trīķes vīrs Maigurs Trīķis īsi pirms pensionēšanās. Strādājot Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, A. Ļaviņš jau "sazīmējies”, ka melo vadībai, komunicē ar kontrabandistiem, nesaskaņojot tikšanās ar vadību, līdz ar ko viņam pazeminājusies uzticība un, iespējams, viņu mēģinās atlaist.

2020. gada 18. augustā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks uztur kontaktus ar Krievijas pilsoni Romānu Sipjanu (pa tiešo vai caur bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu). R. Sipjans tiek uzskatīts par komunikācijas starpnieku starp Satversmes aizsardzības biroja kriminālo autoritāti Vjačeslavu Estakovu ar iesauku "Sļiva" un Krievijas specdienestiem.

2020. gada augustā un septembrī tika saņemtas ziņas par to, ka bijušajam Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam Aigaram Parānam Rīgas kuģu būvētavas terminālī pieder graudu pārkraušanas bizness. Minētās ziņas tika saņemtas no vairākiem informācijas avotiem. Šī gada septembri tika saņemtas ziņas par to, ka bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Juris Urašs un nelaiķe Juta Trīķe organizējuši narkotiku kontrabandu no Kijevas caur Odesu uz citām valstīm. Šī gada augustā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam Odesas ostā ir organizēts kontrabandas cigarešu kanāls.

2020. gada 21. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka 2020. gada 19. septembri, tiekoties ar savu kontaktu - uzņēmēju, kas iepriekš strādāja LPSR Valsts drošības komitejā, - saņēma ziņas, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Trīķe (kas jau mirusi), bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns un Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ar nenosauktiem organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem un Ukrainas amatpersonām organizējuši narkotisko vielu izvešanu no Kijevas uz Odesas ostu un no Odesas ostas kontrabandu uz citām valstīm (diemžēl kontakts nav sniedzis sīkākas ziņas).

2020. gada 19. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, LR Ģenerālprokuratūra pieprasījusi Valsts drošības dienesta lietvedībā esošo bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna kriminālprocesu, lai izbeigtu kriminālprocesu. Minētā ziņa, kas diezgan strauji izplatās "sabiedrībā", izraisīja diezgan lielu rezonansi.

Otrs, ko pateica kontakts, - pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts drošības dienesta vadība saņēma "politisko uzstādījumu” neiekļaut melnajā sarakstā pazīstamu kontrabandistu, lai viņš varētu netraucēti uzturēties un apmeklēt Latviju. Iespējams, tāds uzstādījums saņemts no politiķa Edgara Aunupa.

2020. gada 21. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka 2020. gada 19. septembri, tiekoties ar savu kontaktu - uzņēmēju, kas iepriekš strādāja LPSR Valsts drošības komitejā, - saņēma ziņas, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Trīķe (kas jau mirusi), bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns un Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ar nenosauktiem organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem un Ukrainas amatpersonām organizējuši narkotisko vielu izvešanu no Kijevas uz Odesas ostu un no Odesas ostas kontrabandu uz citām valstīm (diemžēl kontakts nav sniedzis sīkākas ziņas).

2020. gada 27. septembrī tika saņemtas ziņas, ka, iespējams, (kaut kādā veidā) ar tiem kuģiem, kas no Odesas brauc uz remonta Rīgā, tiek piegādātas narkotiskās vielas, kuras caur Latviju pēc tam tiek izvestas uz Krieviju, un šī biznesa līdztarētājs ir A. Parāns ar J. Urašu un Co.

2020. gada 8. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja par komunikāciju ar iekšlietu ministru Sandi Irģenu. Sarunas laikā kontakts minēja sekojošus momentus, kas viņam kļuvuši zināmi no komunikācijas ar S. Irģenu.

1.   S. Irģenam izvēlēties Valsts policijas amatpersonu, kuru virzīt uz Valsts policijas priekšnieka amatu (Armandu Uku) palīdzēja bijušais Omegas komandieris Juris Rabovskis, kas pats personīgi trīs stundas runāja ar A. Uku, pirms šo kandidatūru ieteikt S. Irģenam.

2.   S. Irģens vēlējies redzēt Iekšlietu ministrijā savā komandā Juri Rabovski jau sen, bet pagaidām komunikācija ar J. Rabovski notiek "neoficiāli”. S. Irģens neņem J. Rabovski Iekšlietu ministrijā, jo blakus viņam salikti Jura Uraša komandas cilvēki, piemēram, Signe Ole, kas "seko līdz visam, kas notiek pie ministra un ap ministru”.

Nesen ministrs konstatējis, ka ir pazudis viens no Iekšlietu ministrijas slepenajiem dokumentiem, kas ministrijā bija saņemts. S. Irģens mēģina šo dokumentu atrast, un viņa aizdomas krīt uz S. Oli, kura varēja paņemt šo dokumentu (diemžēl nav sīkākas informācijas, par kādu dokumentu iet runa).

3.   Kontakts pateica to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde (ar saviem darbinieku resursiem vai piesaistot detektīvus) izseko katru S. Irģena soli un S. Irģenam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks regulāri iesūta fotogrāfijas, uz kurām ir redzams S. Irģens, runājot ar kādu, - tādā veidā parādot, ka viņš ir zem pilnas "reģiona kontroles”.

4.   Iekšlietu ministrs lolo cerības uz iespējām mainīt situāciju Valsts policijā un Iekšlietu ministrijā kopumā pēc tam, kad Armands Uks sāks pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus. Valsts policijā būs lielas reorganizācijas, un daudzi vadošie darbinieki tiks atbrīvoti no amatiem, to pašu ari gaida Iekšlietu ministrijā. Pēc kontakta vārdiem, Valsts drošības dienestā S. Irģenam pilnīgas uzticības nav - viņš uzskata, ka tur joprojām ir liela ietekme J. Urašam un Valsts drošības dienestā ir Uraša cilvēki (piezīme, viens noteikti ir - Dainis Udars).

5.   Iekšlietu ministrs zina par Artura Mauksteļa situāciju (pats ministrs parakstījis dokumentu par to, ka nepiekrīt A. Mauksteļa apstiprināšanai Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amatā). Pēc A. Mauksteļa 2020. gada 28. jūlija tiesas sēdes, kur tika skatīts A. Mauksteļa pieteikums pret Iekšlietu ministriju, S. Irģens trīs reizes pieprasīja ziņas Valsts policijai par A. Mauksteli. Valsts policija atteicās ziņas dot, un tikai 2020. gada 24. septembri Iekšlietu ministrija saņēma Valsts policijas vēstuli Nr. 20/2-877s, kurā par A. Mauksteli "ļoti daudz sūdu sarakstīts”. Pēc kontakta vārdiem, līdz tiesai palikušas dažas dienas, līdz ar ko ministrs nevarēja iedziļināties un uzrakstīt uz "negatīva masīva”, ka "viss kārtībā”, atceļam nepiekrišanu A. Mauksteļa apstiprināšanai Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amatā. Pēc kontakta vārdiem, neskatoties uz visu, iekšlietu ministrs deva uzdevumus (neprecizēja, kam) iedziļināties informācijā par A. Mauksteli un visu noraidīt (iespējams, uzdevums iedots Iekšējās drošības birojam).

Kontakts teica, ka par A. Mauksteli S. Irģens ir runājis gan ar Valsts drošības dienestu, gan ar Iekšējās drošības biroju (neprecizēja sarunu gaitu).

Vēl kontakts minēja, ka pats ir dzirdējis, ka iekšlietu ministrs ir bļāvis uz kādu Iekšlietu ministrijas amatpersonu sakarā ar A. Mauksteļa neapstiprināšanu Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amatā un pašlaik notiekošo tiesvedību.

6.   Sarunas beigās kontakts minēja to, ka S. Irģens konstatēja - "tiklīdz Latvijā tiek ievestas lielas narkotiku kravas”, tad visi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki, kas nodarbojas ar narkotiku apkarošanu, tiek sūtīti piespiedu atvaļinājumos, tāpēc uzskata, ka šo biznesu pilnībā "sedz” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.

2020. gada 19. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, LR Ģenerālprokuratūra pieprasījusi Valsts drošības dienesta lietvedībā esošo bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna kriminālprocesu, lai izbeigtu kriminālprocesu. Minētā ziņa, kas diezgan strauji izplatās "sabiedrībā", izraisīja diezgan lielu rezonansi.

Otrs, ko pateica kontakts, - pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts drošības dienesta vadība saņēma "politisko uzstādījumu” neiekļaut melnajā sarakstā pazīstamu kontrabandistu, lai viņš varētu netraucēti uzturēties un apmeklēt Latviju. Iespējams, tāds uzstādījums saņemts no politiķa Edgara Aunupa.

2021. gada 8. martā interneta vietnē www.pietiek.com tika nopublicēts raksts "Kā Irģens mēģina ieblēdīt amatā savu padomnieku”. Rakstā tiek pieminēts sekojošais. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs Nodrošinājuma valsts aģentūras iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais Valsts drošības dienesta un Konipcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Raimonds Ūcis, kuram bija uzdots "izēst” atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Eidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Irģena vadībā.

Izejot cauri R. Ūča kontiem sociālajos tīklos, ir redzams, ka viņam draugos ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, Saeimas deputāts Juris Urašs, ko viņš regulāri pozitīvi atzīmē savos sociālajos tīkos, kas var liecināt par to, ka starp viņiem ir labas attiecības. R. Ūcis dzīvo Stopiņu novadā. Kā zināms, Stopiņu novadā dzīvo ari Igors Obirs - Uraša tuvs kontakts. Blīvajā laikā R. Ūcis nodarbojas ar autosportu.

Pat pie augstāk norādītās vispārējās informācijas var redzēt, ka R. Ūcis var būt saistīts ar J. Urašu un J. Uraša "brigādi” (valstisko organizētās noziedzības grupējumu). Ja pietiek.com rakstā minētā informācija par to, ka R. Ūcis ir galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē, atbilst patiesībai, iespējams, tiešām "bijušie”, uz kuriem atsaucas uzņēmējs Sergejs Edvedevs, var būt Urašs un visa viņa brigāde.

Kā ir zināms, Iekšlietu ministra parlamentārā sekretāre ir "urašiste” Signe Ole, kura arī ir viena no ļoti uzticīgiem Uraša cilvēkiem. Iespējams, viss minētais liecina par to, ka "urašisti” mēģina vai nu:

1)   nodibināt zināmu ietekmi uz iekšlietu ministru un caur koruptīviem mehānismiem padarīt par "savu cilvēku”;

2)   vai izveidot situāciju, pie kuras iekšlietu ministru varēs nokompromitēt, lai panāktu viņa noņemšanu no amata;

3)   vai iegūt kompru, piemēram, kukuļa pieņemšanas faktu un, ar to šantažējot, piespiest strādāt "valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” interesēs ("a ļa Uzis numur 2”).

2021. gada 23. marta vakarā (naktī) bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim notika saruna ar bijušo Drošības policijas darbinieku Andri Ainiņu, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lielbritānijā, kur viņam ir neliela būvniecības kompānija Ports Boys Factorv. Saruna bija ļoti gara, un sarunas laikā A. Alniņš minēja vairākus darba momentus no dienesta laikiem Drošības policijā, kam var būt operatīva nozīme.

1.   A. Alniņš pateica, ka Drošības policijas darbinieks (pašreiz Valsts drošības dienesta darbinieks) Dainis Udars, pārejot no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes uz Drošības policiju (mūkot prom no Didža Mitina, kurš nemitīgi pazemoj a un fiziski ietekmēja D. Udaru par bailīgumu un neprofesionalitāti), ari bija ļoti bailīgs un ārpus darba kabineta reti kaut kur brauca. Ari Drošības policijā par viņu visi smējās un ņirgājās. Lūzuma moments notika, kad D. Udaru zem "savas paspārnes” paņēma nelaiķe Juta Trīķe, kam D. Udars bija ļoti uzticīgs un gatavs pildīt jebkādu viņas lūgumu. Faktiski darbs ar J. Triki palīdzēja D. Udaram kļūt par Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju. Zinot D. Udara "siltās un tuvās attiecības” ar J. Triki, bet vēlāk ari ar Juri Urašu, A. Alniņš ir vairāk nekā pārliecināts, ka D. Udars turpina kalpot un sniegt jebkādu informāciju un atbalstu J. Urašam.

2.   A. Alniņš minēja to, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viņš, Juris Urašs, Ruslans Ikiforovs un Eduards Aškevičs piestrādāja par apsargiem viesnīcā Māra pie lidostas Rīga, kurā nakšņoja Aeroflot piloti. J. Urašs, strādājot par apsargu viesnīcā Māra, nodibināja kontaktus ar "visiem” Rīgas suteneriem un gandrīz katrā maiņā veda prostitūtas Aeroflot pilotiem, par ko zināja ļoti daudzi, tajā skaitā lidostas Rīga Valsts robežsardzes darbinieki. Papildus J. Urašs veda alkoholiskos dzērienus Aeroflot pilotiem.

3.   AlAlniņš pateica, ka laikā, kad Valsts robežsardzi vadīja Gunārs Āboliņš, Drošības policijas Operatīvā izstrāžu nodaļa, kurā strādāja Juta Trīķe un Juris Urašs, veica procesuālus pasākumus Valsts robežsardzē (sakarā ar korupciju). Darba ietvaros J. Trīķe un J. Urašs ieradās pie Valsts robežsardzes priekšnieka G. Āboliņa. Pie G. Āboliņa kabinetā J. Trīķe un J. Urašs iegāja nepieklauvējot un mēģināja ar viņu uzsākt sarunu augstprātīgi. G. Āboliņš, nepaceļoties no krēsla, pateica J. Trīķei un J. Urašam iziet no kabineta un ieiet kabinetā, pieklauvējot un stādoties priekšā, kā to prasa subordinācija. J. Trīķe un J. Urašs izgāja no kabineta, pieklauvēja, iegāja iekšā, stādījās priekšā un pateica ierašanās iemeslus. G. Āboliņš, uzklausījis J. Trīķi un J. Urašu, izdzina viņus ārā no kabineta un pateica vairāk pie viņa neiet. A. Alniņš par minēto situāciju zina, jo J. Trīķe uzrakstīja ziņojumu par situāciju ar G. Āboliņu, kur prasīja izvērtēt G. Āboliņa uzvedību un atbilstību tam, lai viņam būtu pielaide valsts noslēpuma objektiem. Minēto ziņojumu norakstīja Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes 1. birojam.

4.   A. Alniņš pastāstīja, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viens no viņa "cilvēkiem” strādāja kopā ar toreizējo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Abri. Pildīja analītiķa funkcijas seguzņēmumā Spektrs K. A. Ainiņa "cilvēks” regulāri rādīja A. Ainiņām izdrukas, tajā skaitā telefonsarunu izdrukas, kurās bija norādīts augšdaļā, ka izdrukas izsniegtas pēc Drošības policijas pieprasījuma. Tāpat A. Ainiņa cilvēks drukāja no sava datora (uzņēmuma datora) informāciju par dažādām personām no Drošības policijas slepenajām datu bāzēm. A. Alniņš vienu reizi izlēma paskatīties, kas dod tādas ziņas šim Spektrs K analītiķim, pārrakstīja no telefona sarunu izdrukas pieprasījuma numuru un pārbaudīja pie Drošības policijas analītiķiem. Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka informāciju pieprasīja toreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Einiks. A. Alniņš bija pārsteigts par visu noskaidroto. Vēlāk viņu izsauca pie sevis J. Einiks un bļāva par to, ka A. Alniņš interesējies par Drošības policijas pieprasījumiem.

A. Alniņš ir pārliecināts, ka visa informācija, kas tika dota Spektrs K no Drošības policijas slepenajiem reģistriem, joprojām pie kāda ir un kāds to arī "izmanto”. Iespējams, pie tā paša Arnolda Abra.

2021. gada 14. aprīlī notika saruna ar informācijas avotu. Sarunas laikā informācijas avots sniedza ziņas par to, ka 2021. gada 9. aprīlī Andreju Olkovu aizturēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 4. nodaļas darbinieki. Minētais kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 176. panta 4. daļas, tas ir, par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus.

Kriminālprocess tika uzsākts, balstoties uz uzņēmēja Aleksandra Okareva partnera, vārdā Ruslans, iesniegumu. Iesniegumā Ruslans norādīja, ka A. Olkovs, draudot ar šaujamieroci, mēģinājis nolaupīt viņam automašīnu. Tas, ko Aleksandra Okareva biznesa partneris norādīja iesniegumā, absolūti neatbilst patiesībai. A. Olkovs nemēģināja nolaupīt personai, vārdā Ruslans, automašīnu un nedraudēja viņam ar šaujamieroci. Gan ar Aleksandru Okarevu, gan ar personu, vārdā Ruslans, A. Olkovs pazīstams personīgi, un A. Olkovam ar viņiem ir bijuši kopīgi darbi.

A. Olkovam ir zināms, ka aptuveni pirms gada par vēl vienu A. Okareva biznesa partneri kļuvis Igors Obirs. A. Okarevu ar I.    Obiru iepazīstināja persona, vārdā Ruslans. Cik A. Olkovam ir zināms, I. Obirs ir ļoti tuvs cilvēks Saeimas deputātam, bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Urašam. A. Olkovs ir dzirdējis, ka I. Obirs ir tas cilvēks, uz kuru J. Urašs reģistrēja un reģistrē aktīvus, ko, iespējams, iegādājies par koruptīvo naudu, noziedzīgo naudu.

A. Olkovs ir dzirdējis, ka I. Obirs ļoti bieži pārstāv J. Uraša intereses komunikācijā ar trešajām personām, kurām ir nepieciešams kāds J. Uraša atbalsts, piemēram, kriminālprocesa izbeigšanai vai uzsākšanai kādā no tiesībsargājošām iestādēm, kur J. Urašam ir kontakti. Iespējams, I. Obirs ir tas cilvēks, kuru J. Urašs sūta paņemt neatļautus labumus vai kukuļus no trešajām personām (klientiem).

Iespējams, I. Obirs ir cieši saistīts ar visādām koruptīvām shēmām, naudas izspiešanas shēmām, aktīvu izspiešanas shēmām. Ja minētais atbilst patiesībai, sanāk, ka pie uzņēmēja A. Okareva pielīduši cilvēki, kuri nemitīgi piedalās kādās pretlikumīgās shēmās, lai nopelnītu naudu. Iespējams, minētie cilvēki pielīda pie uzņēmēja A. Okareva, lai, realizējot intrigas un shēmas, pārņemtu jeb atņemtu A. Okareva biznesu vai izmantotu A. Okareva biznesu noziedzīgas naudas legalizācijai.

A. Olkovam iepriekš ir bijusi saskarsme ar personu, vārdā Ruslans, Igoru Obiru un Juri Urašu. Visi augstāk minētie cilvēki aptuveni no 2012. gada strādā pret A. Olkova tuviem draugiem, kuriem ir dažādi biznesi Latvijā un kuriem Latvijā ir plaši biznesa kontakti. A. Olkova tuvi draugi no biznesa aprindām uzzināja par to, ka Igors Obirs un Juris Urašs ar daudziem tiesībsargājošo iestāžu un valsts drošības iestāžu darbiniekiem, iespējams, izveidoja organizētu noziedzīgo grupējumu, piesedzot dažādus noziedzīgus biznesus, piemēram, kontrabandu.

Tāpat augstāk nosauktās personas, izmantojot kontaktus tiesībsargājošās iestādēs, valsts drošības iestādēs un kriminālu elementu vidē, uzņēmējiem un personām, kas viņiem ir neērtas, mākslīgi veidoja problēmas, iespējams, caur dienestiem viltoja materiālus, lietas, formēja nepatiesus operatīvos ziņojumus un uz tā pamata veica gan pārbaužu pasākumus, gan kriminālprocesuālus pasākumus. Iespējams, caur krimināliem elementiem uzbruka, fiziski ietekmēja, draudēja sev neērtiem cilvēkiem.

Tāpat notika ar A. Olkova tuviem draugiem, kuri uzzināja par minēto personu noziedzīgajām darbībām un ziņoja par tām dažādiem dienestiem - kā operatīvo informāciju mutiski sniedza ziņas atbildīgajiem dienestiem. A. Olkova draugu mērķis, ziņojot par šo cilvēku iespējamām nelikumībām, bija panākt taisnīguma un tiesiskās kārtības ieviešanu (lai negodprātīgi dienestu cilvēki un šo cilvēku noziedzīgie kontakti tiktu saukti pie likumā paredzētās atbildības).

Uzzinot par to, I. Obirs, J. Urašs un daži augsti stāvoši Valsts policijas darbinieki, kas piedalījās un piedalās minēto personu, iespējams, noziedzīgajās shēmās, uzsāka A. Olkova tuvu draugu un viņu kontaktu, tajā skaitā paša A. Olkova, terorizēšanu. Iespējams, viltoja dokumentus, viltoja ziņojumus, rosināja kriminālprocesus, administratīvā pārkāpuma lietas, operatīvās uzskaites lietas un izplatīja par viņiem nomelnojošas ziņas ar mērķi panākt to, lai šiem cilvēkiem būtu iznīcināts gan bizness, gan normāla dzīve Latvijā.

A. Olkovs uzskata, ka kriminālprocess par bruņotu laupīšanu pret viņu tika uzsākts pēc augstāk norādīto personu iniciatīvas - tie bija I. Obirs, J. Urašs, daži augsti stāvoši Valsts policijas darbinieki, piemēram, Valsts policijas darbinieks Andrejs Ozinovs. Tas tika realizēts caur Krievijas pilsoni, vārdā Ruslans.

Birojam šo iesniegumu A. Olkovs adresē darbam, zināšanai un iesniegumā iekļauto ziņu izvērtēšanai atbilstoši biroja kompetencei. Tās ziņas, kas neattiecas uz biroja kompetenci, A. Olkovs lūdz nosūtīt pēc piekritības.

Iesniegums ir noformēts, apejot Ieslodzījuma vietas drošības daļu un iesniegts birojam neparakstīts, lai no Ieslodzījuma vietas nebūtu informācij as noplūdes par sagatavoto un nosūtīto iesniegumu.

2021. gada 30. aprīlī notika saruna ar "B”. Sarunas laikā "B" pateica sekojošo.

1.   Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā valstī notikusi virkne sevišķi smagu noziegumu (slepkavību un bruņotu uzbrukumu citiem), atsevišķi Valsts policijas darbinieki ziņojumos aktīvi aktualizē "diasporu". norādot uz to, ka aiz skaļiem noziegumiem var stāvēt "diasporas" pārstāvji. Bet, ņemot vērā to, ka augstākā Valsts policijas vadība "nereaģē” uz šiem darbinieku ziņojumiem, jo nav faktūras (pierādījumu utt., faktiski tie ir izdomājumi no galvas), atsevišķi Valsts policijas darbinieki dokumentācijā norāda uz "diasporas” turīgmnu un to aspektu, ka nav skaidrs, kā viņi pelna naudu un kā uzturas Latvijā.

Piezīmes. Sakarā ar minēto informāciju pagaidām nekādu risku nav. Tas ir zināšanai - ka ir tāda tendence, ka atsevišķi korumpēti Valsts policijas darbinieki, kārtējo reizi nespējot atklāt noziegumu, visu mēģina gāzt uz "diasporu”. Ir skaidrs, ka, kamēr Valsts policiju vada tādi dzērāji, dalbajobi un dirsā līdēji kā Armands Uks, musarņa tā ari strādā - vairāk ar mīnusa nekā ar plusa zīmi (viltojumi, vienaldzība, neprofesionalitāte, intrigas utt.).

2.   Sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiljeva, kas ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, aizturēšanu un iesēdināšanu biroja darbinieki sāka ar viņu komunikāciju un darbu (grib saņemt no viņa liecības pret Urašu).

2021. gada 10. maijā notika saruna ar "Vārda brāli”. Sarunas laikā "Vārda brālis” pateica sekojošo.

1. Sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiljeva aizturēšanu un iesēdināšanu, kurš ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, Asiljevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu un emocionāli gatavs atbildīgajām iestādēm sniegt nozīmīgas ziņas par J. Uraša korumpētību (konkrētus gadījumus, kad ņēma kukuļus).

Pēc "Vārda brāļa” vārdiem, komunicējot ar Asiljevu, jāņem vērā tas, ka Asiljevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu, bet viņam palikušas ļoti labas un tuvas attiecības ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, par kuru viņš viennozīmīgi nesniegs nekādu informāciju. Līdz ar ko, runājot ar Asiljevu, labāk neprasīt neko par A. Parānu (dalīt A. Parānu un J. Urašu). Pēc "Vārda brāļa” vārdiem, ir pat ziņas, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns ir sastrīdējies ar J. Urašu un nekomunicē ar viņu. It kā iespējamais strīda iemesls - Asiljeva iesēdināšana.

Ar A. Parānu A. Asiljevam palika labas attiecības, jo starp Asiljevu un A. Parānu bija vienošanās, ka "cietumsodu” reāli Asiljevs neizcietīs - būs brīvībā, bet pēc dokumentiem parādīsies kā cietumsodu izcietis. Un Asiljevs uzskata, ka viņa aizturēšanu panācis J. Urašs, tāpēc ir tas naids un konflikts starp viņiem.

"Vārda brālis” pieminēja to, ka Asiljevs ir ļoti emocionāls cilvēks. Un, ja viņš laicīgi zinās, ka, piemēram, otrdien vai trešdien pie viņa nāks no dienestiem, viņš var organizēt, lai, piemēram, viņam nebūtu cigaretes - tas padarīs viņu par nervozu un dusmīgu. Tāpat pastāv iespēja, "lai viņam būtu cietumā smagi”. Pašlaik par viņu pateikts, lai viņš normāli sēž un atbalsta, bet situāciju jebkurā momentā var mainīt.

2021. gada 13. maijā notika saruna ar kontaktu "Jaunākais” Sarunas laikā kontakts pateica, ka tiešām Nacionālajā drošības padomē un dažos dienestos tiek celts jautājums par Latvij ā dzīvojošo čečenu diasporu un diasporas pārstāvju iespējamo saistību ar pēdējā laikā pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kontakts ir dzirdējis, ka īpaši aktīvi versijas par čečenu diasporas pārstāvju saistību ar pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem izvirza Valsts policija, tajā skaitā "šīs versijas nosūtot vai paužot mutiski” Valsts drošības dienesta vadībai.

Pēc kontakta vārdiem, šīs versijas par čečenu diasporas pārstāvju saistību ar pēdējā laikā pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem absolūti neatbilst patiesībai. Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļi (Juris Urašs, Aigars Parāns, Valsts policijas augsti stāvošs priekšnieks ar iesauku "Dievs”, Igors Obirs, vairāki pazīstami kontrabandisti) šīs versijas "virza” caur savām kontaktpersonām Valsts policijā, Valsts drošības dienestā un citās iestādēs, lai sāktos represijas pret diasporu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs identificēja, ka diaspora sniedz ļoti daudz ziņu, kas atbilst patiesībai par valstiskā organizētās noziedzības grupējuma pastrādātiem, notiekošiem un notikušiem noziegumiem, un jūt, ka uz šis informācijas bāzes pret valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļiem notiek darbs, bet šis darbs ir lēnāks nekā pašu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļu darbs un aktivitātes. Pie tam valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam tiesībsargājošajās iestādēs un valsts drošības iestādēs strādā milzīgs daudzums ar amatpersonām, kas no valstiskā organizētās noziedzības grupējuma saņem gan naudu, gan amatus, gan atbalstu un zināmu stabilitāti. Pēc kontakta vārdiem, faktiski atkārtojas 2012. gads.

Sarunas beigās kontakts pateica, ka valstiskais organizētās noziedzības grupējums kļūst spēcīgāks un aktīvāks, par to nemitīgi nāk ziņas. Diemžēl tie godprātīgie dienestu darbinieki, kas cīnās pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu, jau sākt zaudēt šajā cīņā, un kontakts nebrīnīsies, ja godprātīgie tiks nokompromitēti mi izmesti no dienestiem, bet viņu vietā nāks valstiskā organizētās noziedzības grupējuma ielikteņi.

Piezīme. Diemžēl ari Armands Uks, kuru amatā ielika Valsts drošības dienests, jo viņš ir viens no lielākajiem stukačiem Valsts policijā, nav pietiekami gudrs un zinošs, lai identificētu, kuri viņa padotie ir valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedri un kuriem var uzticēties, bet kuriem nevar. Faktiski pilda to, ko viņam uzdod kuratori, bet kuratori katru sekundi, katru soli taču nevarēs viņam plānot, kaut kur ir vajadzīgs savs prāts (bet ko var gribēt no policista, kuru izmeta no policijas akadēmijas 1. kursa par dzeršanu un dalbajobismu).

2021. gada 16. maijā notika saruna ar kontaktu "Vārda brālis”. Sarunas laikā "Vārda brālis” pateica sekojošo: sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiljeva aizturēšanu un iesēdināšanu, kas ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, Asiljevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu un emocionāli gatavs atbildīgām iestādēm sniegt nozīmīgas ziņas par J. Uraša korumpētību (konkrētus gadījumus, kad ņēma kukuļus).

Pēc kontakta vārdiem, pie kontrabandista Asiljeva ilgstošu laiku strādāja J. Uraša radiniece, iespējams, māsīca. Viņa bija oficiāli iekārtojusies darbā Asiljevam piederošā naftas produktu bāzē. Kontakts ir dzirdējis, ka J. Uraša radiniece Asiljeva uzņēmumā bija atbildīga par finansēm un grāmatvedību. Iespējams, J. Uraša radinieces vārds ir Anda Uraša-Geige vai Ilze. Caur J. Uraša radinieci Asiljevs ari maksāja J. Urašam kukuļus (caur algu). Kontakts solīja precizēt J. Uraša radinieces vārdu.

Novērtē šo rakstu:

136
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi