„Ādamsona faili”: “Dievs” nav parastais kukuļņēmējs, kuru policijā ir “vagons un vēl pārpildīti ratiņi”, bet pieder pie valstiskā organizētās noziedzības grupējuma, kas cenšas sagrābt varu valstī...
PIETIEK06.12.2023.
Komentāri (23)
Pirms mēneša pirmās instances tiesa atzina bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda viņam astoņarpus gadu cietumsodu. Lai uzskatāmi demonstrētu, kas Latvijā tiek uzskatīts par neizpaužamu valsts noslēpumu, Pietiek turpinājumos publicē Indriķa Latvieša grāmatu „Valstiskais organizētās noziedzības grupējums: Ādamsona faili”, kurā sabiedrībai nodoti J. Ādamsona nosūtītie epasti: lai izvairītos no apjomīgām tiesvedībām, personu uzvārdi ir nedaudz izmainīti, taču – kā redzēsiet, tikai pavisam, pavisam nedaudz. Šodien – pēdējā, IX daļa.
IX ““Dievs” ir nevis parastais kukuļņēmējs, kuru Valsts policijā ir “vagons un vēl pārpildīti ratiņi”, bet persona, kura pieder pie valstiskā organizētās noziedzības grupējuma, kas cenšas sagrābt varu valstī…”
2020. gada 16. maijā tika noskaidrots, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam nodod informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajiem operatīvās darbības pasākumiem pret viņu Iekšējās drošības biroja galvenais inspektors Gints Inters, kas savukārt informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajiem pasākumiem saņem no savas sievas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieces Zanes Interes.
Ir zināms, ka G. Inters Iekšējās drošības birojā tika iefiltrēts apzināti, lai pildītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka uzdevumus, piemēram, “neitralizētu” tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kas apdraud viņu vai valstisko organizētās noziedzības grupējumu. G. Intera sieva, iespējams, arī tika apzināti iefiltrēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai “pārstāvētu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma intereses”.
Papildus tika noskaidrots, ka G. Inters, iespējams, pilda Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka uzdevumus, par ko saņem naudu (kukuļus) un dalās ar to ar Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Ūrnieku.
2020. gada 15. maijā viens no kontaktiem pastāstīja, ka G. Inters “kolēģu vidū” pozicionē, ka sastrīdējies ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku (kārtējais cirks, kā ar Igoru Omaševu).
2020. gada 27. maijā tika noskaidrots, ka bijušais Valsts policijas darbinieks Aļiks Aumanis stāstījis saviem kontaktiem, ka “drīzumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks tiks noņemts no amata, pēc kā no Latvijas izraidītais čečens Timurs Žamaldajevs varēs atgriezties Latvijā (septembrī–oktobrī).
Minēto informāciju A. Aumanim sniedza viņa kontakts Valsts drošības dienestā (bijušajā Drošības policijā), tā teica pats A. Aumanis.
Piezīmes. Ir zināms tas, ka A. Aumanis uztur kontaktus ar T. Žamaldajevu un regulāri ar viņu sazvanās.
2020. gada 27. maijā tika saņemtas ziņas, ka zvērināts advokāts Aleksandrs Erovs uztur ļoti tuvas un uzticīgas attiecības ar KF pilsoni Romānu Sipjanu, kurš savukārt ir tuvs kontakts bijušajam Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam Aigaram Parānam. Dienā, kad Valsts drošības dienests aizturēja A. Parānu, viņam bija plānota tikšanās ar R. Sipjanu restorānā Erebuni Rīgā. Arī A. Parāna aizturēšanas brīdī zvērinātais advokāts Aleksandrs Erovs grozījies blakus.
Iespējams, A. Erovs arī kaut kādā veidā ir saistīts ar A. Parānu un, iespējams, pilda viņa uzdevumus.
Ir zināms, ka A. Erova sieva Gita Erova pilda nodaļas priekšnieka pienākumus Valsts policijā. Nodaļā, kur strādā G. Erova, izskata sūdzības par Valsts policijas darbiniekiem.
Ir zināms, ka bijušais Valsts policijas darbinieks Aļiks Aumanis ļoti centīgi mēģināja identificēt personas, kas “vāc informāciju par A. Aumaņa biznesa partneri Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Ozinovu”, un kāds viņam pateica, ka informāciju dod Gita Erova. Tad A. Aumanis zvanīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšniekam Jurim Icišam un prasīja, lai G. Erovu “atlaiž no darba, jo viņa ir apdraudējums”.
J. Icišs starpniekoja starp kukuļdevējiem, noziedzniekiem, korumpētām amatpersonām, kas “organizē pasūtījumu izpildi vai jumtus”, un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Ozinovu laikā, kad Valsts drošības dienests izskatīja jautājumu par pielaides pagarināšanu valsts noslēpuma objektiem. Jo pats A. Ozinovs tajā laikā mēģināja izvairīties no jebkādām tikšanām.
Tagad pielaide valsts noslēpuma objektiem A. Ozinovam ir pagarināta uz gadu (laipni izsniegta ar dejām) un A. Ozinovs pats brauc uz dažām tikšanām. Piemēram, ir zināms, ka nesen A. Ozinovs ticies ar pazīstamu kontrabandistu, lai apspriestu tā noziedzīgā biznesa turpināšanu un piesegu no A. Ozinova puses (jumtu). Ir zināms, ka A. Ozinovam ir izdevies vienoties par visu. Drīzumā A. Ozinovam plānojas vēl viena tikšanās, pirms tas izbrauks no Latvijas (izbrauks ārpus Latvijas, jo baidās par savu dzīvību strīda dēļ ar citu “ielas pārstāvi”). Tikšanās A. Ozinovam notika mežā, teritorijā starp Vangažiem un Siguldu.
2020. gada 24. augustā ar bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Mauksteli sazinājies kontakts, kurš runāja ar iekšlietu ministru par Artura Mauksteļa tiesvedību pret Iekšlietu ministriju (par neapstiprināšanu Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka amatā). Ministrs nebija lietas kursā par šo tiesvedību. Pēc ministra vārdiem, viņam atnes dokumentus, un viņš parakstās neiedziļinoties.
Ministram tika izskaidrotas A. Mauksteļa “vēsturiski siltās attiecības” ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku, kuru Valsts policijā sauc par “Dievu”, un to, ka “Dievs” vēsturiski hroniski baidās no A. Mauksteļa (paranoja attiecībā pret A. Mauksteli sakarā ar “apdraudējumu, ko viņš nes “Dievam”).
Šī paranoja arī bija iemesls par operatīvās uzskaites lietas uzsākšanu, viltojot operatīvos dokumentus, sagrozot kādus notikumus un faktus, lai “kontrolētu” A. Mauksteli, kamēr iestādes, kam būtu jāattīra valsts pārvalde no varas uzurpatoriem, meļiem, kukuļņēmējiem, slepkavām un noziedzniekiem, dejodamas pagarina pielaidi “Dievam” regulāri, kaut uz neilgu laiku (pamatā uz gadu).
Pie tam “Dievs” ir nevis parastais kukuļņēmējs, kuru Valsts policijā ir “vagons un vēl pārpildīti ratiņi”, bet persona, kura pieder pie “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma”, kas cenšas sagrābt varu valstī un izveidot “dienestu huntas režīmu”, šeit apdraudot valsts iekārtu, brīvības un demokrātiju.
2020. gada 3. septembrī parādījušās ziņas, ka dienests vai dienesti plāno Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Ozinova aizturēšanu. Saskaņā ar saņemtajam ziņām ir identificēti A. Ozinova aktīvi par koruptīvā ceļā iegūtiem līdzekļiem (īpašumi, daļas biznesa objektos utt.). Ir viedoklis, ka A. Ozinovs ir “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” galva, un, ja “noņemtu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma galvu”, tad “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” ķermenis nevarēs ilgstoši funkcionēt un sabruks.
2020. gada 3. septembrī tika saņemtas ziņas, ka Valsts drošības dienestā strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Ozinova ielikteņi. Informators nav precizējis – kas Valsts drošības dienestā strādā A. Ozinovam.
Pēc informatora vārdiem, A. Ozinova ielikteņi Valsts drošības dienestā uzsāka “kampaņu” pret Valsts policijas darbinieku Romānu Ašinu ar mērķi viņu diskreditēt. Pēc informatora vārdiem, A. Ozinova ielikteņi Valsts drošības dienestā atspoguļoja ziņas par R. Ašina korumpētību un uz tā pamata viņu “rausta uz Valsts drošības dienestu” un vērtē iespēju anulēt viņam pielaidi valsts noslēpuma objektiem.
Saskaņā ar informatora vārdiem A. Ozinovs jūt apdraudējumu no R. Ašina sakarā ar runām, ka viņu grib iecelt par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku.
Piezīmes. Informators ir bijušais Valsts policijas darbinieks Aļiks Aumanis, kas izplata tādas ziņas.
Laika posmā no 11.09.2020. līdz 14.09.2020. interneta vietnē www.pietiek.com parādījušies vairāki raksti (negatīvi raksti) par Valsts drošības dienestu un par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kuros doti mājieni uz minēto iestāžu nekompetenci. 2020. gada 14. septembrī tika saņemtas ziņas no kontakta, ka minēto rakstu sagatavošanu un publicēšanu pasūtījušas ar Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku saistītas personas. Iespējams, raksti tika pasūtīti sakarā ar to, ka cirkulē ziņas par plānotiem procesuāliem pasākumiem pret minēto personu, un rakstu mērķis – diskreditēt.
2020. gada 16. septembrī notika saruna ar kontaktu. Sarunas laikā kontakts precizēja iepriekš sniegtās ziņas par iekšlietu ministra Sanda Irģena uzdoto uzdevumu Valsts policijas priekšnieka p. i. Andrejam Rišinam. Pēc kontakta vārdiem, S. Irģens deva uzdevumu A. Rišinam atlaist Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku, un, ja A. Rišins to neizdarīs, S. Irģens atlaidīs A. Rišinu.
Piezīmes. Diez vai A. Rišinam izdosies atlaist minēto Valsts policijas amatpersonu.
2020. gada 9. oktobrī tika saņemtas ziņas, ka uzņēmējam Arnoldam Ibekam traucē atgriezties ieroču, munīcijas, militārās tehnikas tirdzniecības jomā A. Ibeka konkurenti – kompānija SIA Purnavu muiža. Minētās kompānijas vienīgais valdes loceklis un īpašnieks ir uzņēmējs Rolands Arlovskis.
Kompānija Purnavu muiža ir Baltijā lielākais mednieku centrs. Kompānija ir dibināta 27.03.2008., un kļūt par tirgus līderi kompānijai aktīvi palīdzēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Ozinovs, kam minētajā uzņēmumā (Purnavu muiža) pieder “slēptas daļas”, līdz ar ko viņš ir personīgi ieinteresēts attīrīt ieroču tirgu Latvijā un pat visā Baltijā no konkurentiem.
Viens no lielākajiem potenciālajiem konkurentiem ir uzņēmējs Arnolds Ibeks. Lai sasniegtu mērķus tirgus attīrīšanā no konkurentiem, tiek izmantoti visi resursi, sākot no kriminālprocesuāliem pasākumiem, – pievilkšana pie noziegumiem un kriminālprocesa ierosināšana, operatīvās dokumentācijas viltošana un izsūtīšana citiem dienestiem un ministrijām, piemēram Militārās izlūkošanas un drošības dienestā – caur Andžeju Ļaviņu.
Runā, ka 2016. gadā A. Ozinovs, iespējams, piespiedis A. Ibeku maksāt viņam kukuļus par to, lai pret viņu tiktu izbeigti kriminālprocesi un pārbaudes un lai viņš varētu turpināt strādāt ieroču biznesā. Bet kukuļu ņemšana no A. Ibeka vēl nenozīmē to, ka darbs pret viņu neturpinās. A. Ozinovs varēja iesaistīt citus kontaktus, caur kuriem turpināt mērķtiecīgu darbu pret viņu, piemēram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieku Andžeju Ļaviņu.
Iespējams, no ieroču biznesa “barojas” ne tikai A. Ozinovs, bet viss “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” kopumā (Urašs, Parāns utt.).
2014. gadā Valsts policija sāka vērienīgu izmeklēšanu par pārkāpumiem šaujamieroču munīcijas pārdošanā. Izmeklēšana iedragājusi Arnolda Ibeka un uzņēmuma Strēlnieks–A biznesu, jo policija izņēmusi ieročus un munīciju, faktiski izslēdzot uzņēmumu no tirgus un īpaši valsts iepirkumiem. Tomēr pretlikumības policija tā arī nav spējusi pierādīt.
2014. gada janvārī policija veica eksperimentu – nopirka no uzņēmuma Strēlnieks–A konsultanta Arnolda Ibeka pāris kastītes medību patronu. Trīs mēnešus vēlāk sešos no rīta pie Ibeka ieradās policija. Pret viņu bija sākta izmeklēšana par munīcijas pārdošanu cilvēkam bez ieroča atļaujas.
Policija veica kratīšanas pie Ibeka un uzņēmumā Strēlnieks–A. Izņēma šaujamieročus, munīciju, dokumentus. Mednieku veikalu slēdza, darbiniekus atlaida.
Lietu izmeklēja gandrīz gadu, un tikai tad Rīgas reģiona kriminālpolicijas inspektore Veronika Uprika secināja, ka nav noticis noziegums. Ibeks tomēr drīkstējis patronas realizēt, jo pircējam bija reģistrēts attiecīgā kalibra ierocis.
“Laikam ir šoreiz tiešām jāatzīst tas, ka plānojot pasākumu, mēs neņēmām vērā un neparedzējām to, ka [Ibeks] aizstāvību veidos uz to, ka [pircējam] bija šī atļauja. Mēs kā policija centāmies pierādīt, ka munīcijas pārdevējs nezināja, ka cilvēkam ir atļauja,” eksperimenta izgāšanos komentēja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Ozinovs.
Pēc Ozinova teiktā, Ibeks viņus ieinteresējis, jo senāk bijis policijas redzes lokā. Ieroču biznesa ilgdzīvotājs Ibeks agrāk tiesāts par ieroču darījumu 90. gados.
Izbeidzot lietu pret Ibeku, policija sāka izmeklēšanu pret viņa darbavietu Strēlnieks–A. Kā varēja noprast, par grāmatvedības normu neievērošanu. “Šaujamieroču tirdzniecība nevar būt kā malkas šķūnis, kad nezin no kurienes un kad atvesta munīcija. Ja uzņēmējam nav sakārtota grāmatvedība, par ko ir tas otrs process, tad tā ir viņa atbildība,” pavasarī De Facto sacīja Ozinovs.
Taču vasarā lietu uzraugošais prokurors Kaspars Akuls lika izbeigt arī otru kriminālprocesu par it kā notikušiem grāmatvedības pārkāpumiem. Policijas izmeklētājas vairākas reizes mēģināja saukt pie atbildības Strēlnieks–A bijušo vadītāju, taču trīs dažādi prokurori norādīja, ka noziegums nav pierādīts. Prokurore Ilze Īviņa vēl vasarā lika izpildīt prokurora Akula norādījumus un nekavējoties atgriezt Strēlnieks–A izņemto mantu un dokumentus.
Uz 2020. gadu ir zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nekādas pārbaudes neveic pret A. Ibeku.
Valsts drošības dienestā (bijušajā Drošības policijā) arī nav aktīvo lietu par A. Ibeku. Vēsturiski Drošības policijā ir bijušas vairākas aktīvas lietas pret Arnoldu Ibeku un viņa vadītajiem uzņēmumiem. Pirmo reizi A. Ibeks nonāca Drošības policijas redzeslokā 1996. gadā. Zemāk situācijas apraksts.
Kad tika pētīts jautājums par ieroču tirdzniecības biznesa tīrību, Drošības policijas uzmanības centrā nonāca Arnolds Ibeks, kas tajā brīdī bija viens no galvenajiem uzvarētājiem publiskos iepirkumos valsts pārvaldes iestādēs. Ir zināms, ka, piemēram, kukuļus par pozitīviem publisko iepirkumu rezultātiem no Arnolda Ibeka ņēma Rihards Ozlovskis, kas vēlāk kļuva par iekšlietu ministru, bet 2000. gados strādāja Drošības policijā.
2020. gada 22. oktobrī no kontakta tika saņemta informācija, ka 2020. gada 22. oktobrī ar Valsts policijas priekšnieka Armanda Uka rīkojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Ozinovs tika pārvests no Rīgas reģiona policijas pārvaldes uz Zemgales policijas pārvaldi.
2020. gada 26. oktobra vakarā tika saņemtas ziņas, ka A. Ozinovs, iespējams, nepiekritīs pārvešanai uz Zemgales policijas pārvaldi un pensionēsies vai “ilgstoši slimos” un nestrādās Zemgales policijas pārvaldē. (Piezīmes. Iespējams, minētā informācija apzināti tika palaista.)
2021. gada 21. maijā notika tikšanās ar kontaktu “Vārda brālis”. Tikšanās laikā “Vārda brālis” pastāstīja sekojošo.
1. Augsti stāvošais Valsts policijas darbinieks ar iesauku “Dievs”, kam Valsts drošības dienests anulēja pielaidi valsts noslēpuma objektiem, par minēto lēmumu nepārdzīvo. “Vārda brālis” ir dzirdējis, ka Valsts policijas darbinieks ar iesauku “Dievs” plāno pensionēties, iestāties kādā politiskā partijā, iesaistīties politikā un uzsākt uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk legalizētu visus noziedzīgā ceļā nopelnītos līdzekļus (kļūtu par vienu no turīgākajiem cilvēkiem Latvijā).
“Vārda brālis” uzskata, ka Valsts policijas darbinieks ar iesauku “Dievs”, stājoties politiskā partijā, diez vai aktīvi piedalīsies pašvaldību vēlēšanās vai Saeimas vēlēšanās. Valsts policijas darbinieks ar iesauku “Dievs” vairāk finansiāli atbalstīs politisko partiju, lai “iegūtu politisko jumtu” un aktīvi darbosies privātajā biznesā, kas viņam ir ļoti izdevīgi. Ievēlēšana par deputātu pašvaldībā vai Saeimā automātiski nozīmē amatpersonas statusu un uzņēmējdarbības ierobežojumus, kas viņam pašlaik ir neizdevīgi.
“Vārda brālis” ir dzirdējis, ka Valsts policijas darbinieks ar iesauku “Dievs” joprojām ir ļoti aktīvs, ietekmīgs un bīstams.
2021. gada 25. maijā ap plkst. 16.30 tika saņemta informācija, ka tikuši aizturēti divi augsta ranga policijas darbinieki Andrejs Ozinovs un Igors Omaševs, kurus tur aizdomās par kontrabandas preču tirdzniecības “jumtošanu”. Aizturēšanu un procesuālas darbības veica Valsts drošības dienests. Ir zināms, ka kratīšanas pie minētajām personām turpinājušās ļoti ilgu laiku.
2021. gada 25. maijā pēc A. Ozinova un I. Omaševa aizturēšanas bijušajam Drošības policijas darbiniekam ir zvanījuši vairāki cilvēki, kuri izrādīja ļoti paaugstinātu interesi par minēto personu aizturēšanas faktu. Nevienam no zvanītājiem A. Maukstelis nekādu informāciju nesniedza – vienīgais, pasakot, ka “tādas baumas klīst, bet detaļas nav zināmas”. Zvanīja sekojošas personas.
1. Zvērināts advokāts Aleksandrs Erovs, kurš izrādīja ļoti paaugstinātu interesi par minēto personu aizturēšanas faktu. A. Erovs zvanīja un rakstīja, mēģinot izzināt kaut ko vairāk gan 25. maija vakarā, gan 26. maijā no rīta.
2. Bijušais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lidostas Rīga policijas iecirkņa priekšnieks Nikolajs Iņenko.
3. Bijušais a/s Rīgas Centrāltirgus Drošības dienesta vadītājs Maksims Anovskis.
4. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa kriminālpolicijas darbinieks Aleksejs Inakovs.
2021. gada 26. maijā par šo aizturēšanu aktīvi runāja Ādažu novada domē, jo A. Ozinovs ir Ādažu novada Administratīvās komisijas loceklis (runas bija bez agresijas, nervozitātes, vienkārši padziļināta interese par pašu faktu).
2021. gada 25. maijā tika saņemtas ziņas, ka minēto personu aizturēšana un procesuālas darbības ir saistītas ar nesen Pierīgā izņemtiem 14 miljoniem kontrabandas cigarešu un cigarešu ražošanas iekārtu daļām.