„Ādamsona faili” liek pajautāt – ar ko sadarbojas un kā interesēs "stučī" žurnāliste Agnese Margēviča?
Pietiek lasītājs11.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunajā Indriķa Latvieša dižpārdoklī „Ādamsona faili: valstiskais organizētās noziedzības grupējums” lielāko interesi pamatoti izpelnās ziņas par pietiekami viegli atšifrējamu – neraugoties uz mainītajiem uzvārdiem – politiķu un valsts amatpersonu puskriminālu un, visticamākais, arī atklāti kriminālu saistību ar noziedzīgās pasaules pārstāvjiem. Taču man šķita gana interesants grāmatas lappusēs ieslēpies fragments par vismaz nosacīti citu tēmu – vienas konkrētas žurnālistes sadarbību ar… jā, ar ko tieši.
Grāmatā visi darbojošos personu uzvārdi ir mainīti, iespējams, vienkārši visiem noņemot nost pirmo burtu. Es atļaušos šo fragmentu „atšifrēt” šādi:
„2020. gada 22. maijā no žurnālistes Agneses Margēvičas tika saņemta infonnācija, ka Latvijas Avīzi (tā saucamo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta avīzi) nopircis uzņēmējs Māris Martinsons, kurš figurē vairākos skaļos kriminālprocesos.
2020. gada 22. maijā un 23. maijā A. Margēviča sūtīja bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim SMS par to, ka “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts drošības dienests ir vainīgi”, ka M. Martinsons nopircis Latvijas Avīzi un nesēž cietumā.
Piezīmes. Pēdējā laikā A. Margēviča ir “nestabila, svārstīga, depresīva” un bieži vien no viņas tiek saņemtas negatīvas SMS ar pārmetumiem (it kā A. Šmaukstelis būtu ģenerālprokurors vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts drošības dienesta štata darbinieks).
A. Šmaukstelim izveidojies priekšstats, ka A. Margēviča pašlaik pārmetusies uz Satversmes aizsardzības biroju - uztur kontaktus ar kādu Satversmes aizsardzības biroja (tā dēvētās Krievijas Federālā drošības dienesta filiāles Latvijā) štata darbinieku.”
Lūk, tieši tik vienkārši. Un te nu rodas jautājumi:
1) vai tā ir tāda parasta lieta mūsu valstī – žurnāliste faktiski kalpo par ziņu avotu specdienestu darbiniekiem, faktiski darbojas ar tiem roku rokā?
2) ja jā, tad cik patiesībā plaša un apjomīga ir specdienestu vara pār mediju pārstāvjiem? Raugoties uz to, kā darbojas un ko ziņo, piemēram, svētdienu „analītiskie” raidījumi, tā vien šķiet – nabaga neveiklā Margēvičas kundze ir tikai aisberga virsotne?
3) un visbeidzot – kurā virzienā īsti plūst informācija šādas sadarbības rezultātā. Vai, kā tas ir „Ādamsona failu” atainotajā gadījumā, žurnāliste faktiski kalpo par izbijuša VDD darbinieka informācijas avotu, ko viņš izmanto, šādas margēviču ziņas tālāk jau nododot Kremlim vai nezin kam, vai arī margēvičas tiek izmantotas kā noderīgās idiotes, lai caur tām izplatītu dienestiem vai to darbinieku kriminālajiem saimniekiem noderīgas ziņas?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
