„Ādamsona faili”: skaidrs, ka “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam” un Urašam svarīgi, lai ģenerālprokurors būtu “viņu palaistuve”

„2020. gada 11. maijā tika saņemta informācija, ka atsevišķi valsts drošības iestāžu darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki sākuši saņemt ziņas no saviem informācijas avotiem un aģentiem par to, ka “atsevišķi” Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kas strādā pret noziedznieka Aigara Parāna komandu (tā saucamo valstisko organizētās noziedzības grupējumu), “strādā” uz Krievijas izlūkdienestiem, sakarā ar ko daudziem izveidojusies “piesardzīga attieksme” pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas strādā pret A. Parāna komandu (valstisko organizētās noziedzības grupējumu).

Pie tam ziņas tiek izplatītas “caur informācijas avotiem un aģentiem”, nesaistot “šīs ziņas” ar A. Parānu, Urašu un citiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem.

Piezīmes. Acīmredzami kāds mēģina izveidot neuzticību starp valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas strādā pret A. Parāna komandu.

Vienlaikus minētais norāda uz to, ka A. Parāna komandai ir pieviesti “savi cilvēki” pie valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, caur kuriem tie var iemest dažādu informāciju operatīvajiem darbiniekiem.

2020. gada 12. maijā tika saņemtas ziņas, ka pēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks deva uzdevumu sev tuvam darbiniekam vai darbiniekiem iegūt visu iespējamo informāciju sakarā ar A. Parāna aizturēšanu. Iespējams, informācija ir nepieciešama, lai 1) pasargātu sevi (jo ir saistīts ar A. Parānu); 2) nolietu citiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem.

2020. gada 13. maijā ar bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Mauksteli sazinājās laikraksta Vesti Segodņa (www.kriminal.lv) izmeklēšanas nodaļas vadītāja Marina Ihailova un pateica, ka pēc raksta publicēšanas par bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu portālam www.kriminal.lv uzbrūk hakeri un caur robota programmām pieprasa rakstu izdzēst. Caur Google paziņojumiem nāk brīdinājumi “steidzami izņemiet teroristisko kontentu”. Iepriekš M. Ihailova ar tādu hakeru uzbrukuma intensitāti nav saskārusies.

Piezīmes. Pēc M. Ihailovas stāstītā, var nojaust, kādi IT spēki stāv aiz A. Parāna un Co (iespējams, saistīti ar blakus valsts izlūkdienestiem).

2020. gada 13. maijā M. Ihailova atkārtoti sazinājās ar A. Mauksteli un mazliet vairāk pastāstīja par situāciju ar uzbrukumiem portālam www.kriminal.lv sakarā ar raksta publicēšanu par A. Parānu.

Pēc M. Ihailovas vārdiem, kāds raksta Google vēstules par to, ka resursā www.kriminal.lv ir publicēts teroristiska rakstura raksts (par A. Parānu). Pie tam Google tiek rakstītas simtiem vēstules. Google pieprasa portāla administrācijai izņemt rakstu vai koriģēt. Tiklīdz M. Ihailova to izdara, uz Google nāk jauni pieprasījumi un Google pakāpeniski sāk bloķēt portālu.

Sarunas laikā M. Ihailova teica, ka “nesaprot, kāpēc “A. Parāns vai viņa cilvēki tā dara”, un uzdod retorisku jautājumu, “vai nebūtu vienkāršāk samaksāt par raksta izņemšanu”. Uz minēto A. Maukstelis norāda, ka nekādā gadījumā nevajag komunicēt ar A. Parānu vai viņa cilvēkiem un it īpaši “kārtot kādas lietas, ņemt naudu”. Jo A. Parāns ir noziedznieks. Slepkava.

A. Maukstelis uzrunāja M. Ihailovu sagatavot rakstu par uzbrukumiem portālam raksta dēļ par A. Parānu un aprakstīt visu tehnoloģiju, norādīt IP adreses, no kurām tiek “bombardēts” Google. M. Ihailova pateica, ka apdomās A. Mauksteļa piedāvāto.

2020. gada 28. maijā tika saņemtas ziņas, ka ir dokumentēta saruna ar V. Asiļjevu, kurā viņš pilnīgi atklāti stāsta, ka ilgstoši izmanto Aigara Parāna un Jura Uraša “jumta pakalpojumus” un maksā viņiem naudu par piesegu. Kontakts solīja iedot nodokumentētu sarunu, lai dienesti varētu to izmantot un aizturēt V. Asiļjevu (uz neilgu laiku) un piespiest sniegt liecības pret J. Urašu un A. Parānu.

Sarunas laikā kontakts minēja, ka ir arī nodokumentēta saruna ar bijušo Valsts policijas darbinieku Aļiku Aumani, kur viņš atklāti stāsta valsts noslēpumu saturošu informāciju, ko viņam sniedz kontakti Valsts policijā (par operatīvās izstrādes lietu, personām, pret kurām uzsākta operatīvās izstrādes lieta un veiktajām darbībām), par savu “kontaktu” Drošības policijā (Valsts drošības dienestā), kas palīdz “visgodīgākajam policistam Andrejam Ozinovam”, un par “jumtiem”, ko Aļiks liek ar A. Ozinovu organizētās noziedzības grupējuma pārstāvjiem.

Papildus no kontakta tika saņemtas ziņas, ka viņa kontakts, kas iepriekš bija nelegāla degvielas uzpildes stacija Ādažos, maksāja ikmēneša “abonementu” Igoram Omaševam par jumta pakalpojumiem. Pēc tam I. Omaševs izdomāja “piepacelt” abonēšanas maksu un organizēja nelegālās degvielas uzpildes stacijas īpašnieka aizturēšanu.

2020. gada 1. jūnijā interneta vietnē www.pietiek.com tika nopublicēts raksts, kurā minēts, ka par īpašo valsts reģistrācijas numuru HX–77 savai automašīnai Subaru Outback Legacy, kura fiksēta netālu no Baltezera peldvietas noparkota svešā zālājā, pašreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra amata kandidāts Juris Urašs oficiāli papildus samaksājis 150 eiro, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija.

Gan neatklājot automašīnas īpašnieku, Ceļu satiksmes drošības direkcija atklāj, ka šai zālāju izbraukāšanas automašīnai, kuras pakaļējo stiklu rotā uzraksts “Jaunā konservatīvā partija”, ir tā sauktais izvēles numurs, kas nozīmē – par valsts reģistrācijas numura izvēli reģistrējot ir veikta Ministru kabineta noteiktā papildu 150 eiro maksa.

Oficiālais skaidrojums ir šāds: reģistrējot transportlīdzekli īpašumā, veicot valsts reģistrācijas numura maiņu vai saņemot numura zīmes nozaudēto vai nozagto vietā, valsts reģistrācijas numuru var izvēlēties no Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru rīcībā esošajām numura zīmēm, kas atbilst transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanā noteiktajam numura zīmes tipam.

Par izvēles valsts reģistrācijas numuru tiek uzskatīts valsts reģistrācijas numurs, kuru transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) izvēlas tā numura vietā, kuru noteiktā vispārējā rindas kārtībā piešķir dators. Izvēlēties iespējams tikai no tiem valsts reģistrācijas numuriem, kuri izvēles veikšanas brīdī atrodas kādā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centriem. Reģistrācija jāveic tajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas izvēlētais numurs.

Izvēles numura zīmi vai valsts reģistrācijas numuru ar viena vai divu ciparu kombinācijām vienas personas īpašumā (turējumā) esošam katram transportlīdzeklim var piešķirt ne biežāk kā reizi gadā.

Ar pieejamo reģistrācijas numuru sarakstu iespējams iepazīties, ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centrā. Elektroniski vai pa tālruni informāciju par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centros pieejamajiem numuriem nesniedz.

Vai tiešām bezkompromisu tiesiskumu skaļi aizstāvošais Urašs pie sava “izvēles numura” ir ticis šādā – oficiālā ceļā? Pašlaik droša pamata to apšaubīt nav, lai gan automašīnas ar numuriem, kas sāktos ar burtiem HX, uz Latvijas ceļiem masveidā nav redzētas.

Pats Urašs joprojām nav uzskatījis par nepieciešamu sniegt kādus komentārus par foto fiksēto pārkāpumu vai par to atvainoties.

Piezīmes. Vieta, kur novietota automašīna, ar kuru pārvietojas valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks Juris Urašs, tika novietota stāvēšanai Ādažu novadā, Alderos, netālu no vecas kuģu piestātnes Alderi (Alderu peldvieta, blakus Pavasara ielai). Pēc informācijas J. Urašam minētajā vietā notika tikšanās ar pagaidām nenoskaidrotu personu.

Vēsturiski ir zināms, ka Ādažu novadā, Alderos, dzīvo persona, kam bijušais Valsts policijas darbinieks Aleksejs Afarovs vadāja kukuļus politiskajai partijai Vienotība (partijas melnais kasieris) par “narkotrafika piesegšanu” (laika posms no 2012. gada līdz kādam 2016. gadam, plus mīnus).

2020. gada 1. jūnijā cits informācijas avots pastāstīja, ka Iekšlietu ministrs Sandris Irģens pēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanas ir vērsies pie sava kursabiedra, zvērināta advokāta Aleksandra Erova, ar lūgumu “rekomendēt viņam cilvēkus”, kurus viņš varētu pieņemt savā komandā darbam Iekšlietu ministrijā.

Informācijas avots ir dzirdējis, ka S. Irģens ir sūdzējies A. Erovam par to, ka “Uraša un Parāna komanda viņu “tur aiz olām”, iesmērēja Signi Oli, kuru viņam nācās pieņemt darbā” un tagad pēc A. Parāna aizturēšanas viņš “jūtas nedaudz brīvāks”. Informācijas avots ir dzirdējis, ka A. Erovs sarunas laikā nevienu nav rekomendējis – pateicis, ka “padomās”. Pēc informācijas avota rīcībā esošās informācijas, S. Irģens minēja A. Erovam, ka izskata iespēju par Valsts policijas priekšnieku iecelt Juri Ulti.

2020. gada 4. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par zvērināto advokātu Aleksandru Erovu, kura sieva Ginta Erova strādā par iekšējās drošības (inspekcijas) nodaļas vadītāju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.

Pēc informācijas avota vārdiem, 28. aprīlī, kad Valsts drošības dienests aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku (Krievijas Federācijas izlūkdienesta aģentu) Aigaru Parānu pie restorāna Erebuni īsi pirms aizturēšanas bija fiksēts, ka uz restorānu Erebuni A. Parāns atbrauca ar KF pilsoni Romānu Sipjanu un zvērinātu advokātu Aleksandru Erovu. Kāds sakars A. Erovam ar A. Parānu un R. Sipjanu, nav skaidrs.

Ir zināms, ka A. Erovs uztur ļoti tuvas draudzīgas attiecības ar “personu komandu”, kas ilgstoši palīdz Latvijas dienestiem atmaskot noziedznieku A. Parānu un citus valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekus. Pie tam A. Erovs uztur ļoti tuvas attiecības ar iekšlietu ministru Sandri Irģenu.

2020. gada 4. jūnijā tika pamanīts video youtube ar “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” dalībnieka, kukuļņēmēja un slepkavas Jura Uraša “monologu” par ģenerālprokurora vēlēšanām (noziedznieka aicinājums – nodot “sabiedrībai” tiesības ievēlēt LR ģenerālprokuroru).

Skaidrs, ka “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam” un Urašam akūti svarīgi, lai LR ģenerālprokurors būtu “viņu cilvēks”, “viņu palaistuve”, lai grozītu uz pip… gan visus dienestus, gan tiesu. Pēc būtības LR ģenerālprokuroram ir milzīgas pilnvaras, kas ļauj ietekmēt ļoti daudzus procesus, izmeklēšanas, operatīvās uzskaites lietas, operatīvo darbu, dažādu iestāžu vadītāju nozīmēšanu amatos.

Noziedznieks Urašs, kas video izskatās garīgi slimīgs (jebkurš psihiatrs apstiprinās), runā par to, “vai atceraties, ka bija tā, vai atceraties, ka bija tā”. Pie tam iet runa par vēsturiskajām lietām, pie kurām strādāja Urašs un Co, būdami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas un kuras beidzās ar apdirsieniem Uraša un Co dēļ (apzināta nepilnvērtīga darba dēļ).

Uz visiem Uraša “retoriskajiem jautājumiem” var droši atbildēt – protams, “atceramies”, ka Urašs un Co ņēma kukuļus, piesedza noziedzniekus, lika jumtus gan korumpētām amatpersonām, gan noziedzniekiem. Ļāva lietot Latviju milzīgām noziedzīgajām shēmām – starptautiska līmeņa kontrabandām, finanšu noziegumiem utt. Piesedza “shēmas, no shēmām pelnīja, nodeva tautu, valsti, zvērestu”. Var secināt, ka Urašs ir ļoti bīstams cilvēks, kam ne tikai vieta cietumā, bet mūža ieslodzījums trakā mājā būtu par maz pastrādāto noziegumu kvantuma un smaguma dēļ – sekas no kuriem izjūt ikviens Latvijā.

Nožēlojami, ka noziedzniekam Urašam ir iespēja izmantot interneta platformas, noziedzīgo naudu, nelīdzsvaroto iedzīvotāju simpātijas un lojalitāti, lai vēl “kladzinātu” caur internetu. Īstenībā internetā būtu jābūt video par Uraša dzīvi kamerā – gaiļa lomā, nevis video, kur viņš par kaut ko spriež.

2020. gada 4. jūnijā tika saņemta informācija, ka informācijas avots gatavs aizbraukt pie Valerija Asiļjeva, padzert ar viņu alkoholiskus dzērienus un nodokumentēt sarunu, kuras laikā pacels jautājumu par “Parāna un Uraša jumtu”. Par kukuļdošanu viņiem, par “Parāna un Uraša” naudas legalizāciju.

Šajā sakarā būtu nepieciešams izdomāt veidu, kā pēc tam izmantot šo ierakstu (ieraksts tiks nodots dienestam), neiezīmējot to personu, kas dokumentēja sarunu, lai uz šī ieraksta pamata “izrautu” Asiļjevu un piespiestu sniegt godīgas liecības par “valstisko organizētās noziedzības grupējumu” (Parānu, Urašu).”

Novērtē šo rakstu: