Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ādažu iedzīvotāji vaino pašvaldības vadītāju, pēdējos divus gadus Reģionu aliansi pārstāvošo Māri Sprindžuku īpaši neveiksmīgā apkures politikā un labvēlības izrādīšanā privātajam siltumenerģijas ražotājam, kurš vairākus gadus piemērojis nepamatoti paaugstinātu apkures tarifu Ādažu daudzdzīvokļu mājām. Domes priekšsēdētājs savukārt sakās esam pārliecināts, ka pašvaldība saistībā ar apkures tarifu iedzīvotāju sagatavoto situācijas izklāstu, kā arī domes vadītāja komentāru. Pietiek šodien publicē abu pretēji noskaņoto pušu viedokļus.

Neapmierināto Ādažu iedzīvotāju viedoklis:

„2015.gadā Ādažu novadā beidzās līgums par apkures pakalpojuma sniegšanu daudzdzīvokļu mājām. 2015.gadā Ādažu novada dome organizēja darba grupu no dažādām personām – pozīcijas, opozīcijas, speciālistiem un vienkāršiem iedzīvotājiem, kur galvenais mērķis bija izstrādāt stratēģiju un pieņemt lēmumu apkures jautājumā – visizdevīgāko un saimnieciski pareizāko lēmumu Ādažu novada apkures pakalpojumu sniegšanā. Darba grupa nostrādāja līdz apkures sezonas sākumam, nepieņemot nekādu lēmumu. Šīs sanāksmes bija nekompetentas, bez jebkādiem risinājumiem. Kā rezultātā jautājums netika atrisināts līdz pat apkures sezonas sākšanās 2015.gada rudenī.

Kā risinājumu Dome akceptēja sadarbības līgumu ar privāto kompāniju, kuras apkures sistēmas (privātās) tika ekspluatētas jau no 2005. līdz 2015.gadam, kā rezultātā jauns spēlētājs Ādažu apkures tirgū netika izveidots.

Jāņem vērā, ka privātā apkures katla atrašanās vieta ir pašvaldības ēkā, kurā ir pievadīti pilnīgi visi apkures tīkli no daudzdzīvokļu mājām Ādažu ciematā kopš PSRS laikiem. Tātad vieta, kur atrodas pašreizējais privātās kompānijas apkures katls, ir vienīgā vieta, kur šāds pakalpojums ir iespējams.

Ja ir runa par saimnieciski pareizāko rīcību no Domes puses, tad varēja būt dažādi risinājumi, piemēram, uz esošās infrastruktūras, proti tīkliem, zemes, ēkas, visa, kas pieder pašvaldībai, arī izveidot savu katlumāju un sniegt pašai pašvaldībai šo pakalpojumu iedzīvotājiem. Saskaņot to ar EM Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Ja ir izvēle par sadarbību privātajā sektorā, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu bijis jāizsludina konkurss par iespēju uzņēmējiem, kuriem šī uzņēmējdarbības sfēra liekas pieņemama un interesējoša, piedalīties konkursā. Jo, kā ir saprotams no pašreizējās situācijas, uz pašvaldības zemes, pašvaldības ēkā un, ņemot vērā to, ka šajā ēkā ir visi pievadi no daudzdzīvokļu mājām, būtu bijis nepieciešams rīkot konkursu.

Pretēji visiem normatīvajiem aktiem un veselajam saprātam PSIA „Ādažu Namsaimnieks” noslēdz līgumu ar privāto pakalpojumu sniedzēju uz 10 gadiem par summu - nepilniem 10 miljoniem eiro, ar iespēju vēl iznomāt pašvaldības zemi jaunas privātās katlumājas būvniecībai tai pat vietā, kur atrodas visa infrastruktūra, kas pievilkta PSRS laikos un skaitās pašvaldības īpašums.

Rezultātā, kad PSIA „Ādažu Namsaimnieks” ir noslēdzis līgumu ar privāto uzņēmēju, citas institūcijas, kas uzrauga šādus procesus, netiek informētas un tiek maldinātas par šīs vienīgās iespējamās vietas stratēģisko svarīgumu apkures pakalpojuma sniegšanai. Proti, PSIA „Ādažu Namsaimnieks” interpretē situāciju, ka konkurss nav jārīko un uzņēmums ir tiesīgs slēgt līgumu bez konkursa.

Izbrīna tālākie notikumi, jo domes vadītājs Māris Sprindžyuks, kurš paraksta šo līgumu pēc PSIA „Ādažu Namsaimnieka”, lai tas stātos spēkā, neuzdod jautājumu sev par to vai konkurss ir nepieciešams, bet vienkārši paraksta līgumu kā iestādes vadītājs.

Tālāk 2015.gada augustā jautājums nonāk līdz Ādažu novada domes sēdei, kur domes deputāti tiek informēti, ka līgums starp PSIA „Ādažu Namsaimnieks” un privāto pakalpojuma sniedzēju jau ir noslēgts, līdz ar ko visiem vienkārši formāli jānobalso par šāda jautājuma atbalstīšanu.

Protams, tautas kalpi, uzticoties Domes administrācijai un Sprindžukam, šādu lēmumu nobalso, neiedziļinoties, ka kāds bez konkursa tagad sniegs pakalpojumu, vienīgajā vietā, kur tas ir iespējams – uz pašvaldības zemes, pašvaldības ēkā, ar pašvaldības infrastruktūru.

Atsevišķi var pieminēt, ka domes administrācijas vadītājs, konkrēti izpilddirektors, kurš pie algas vēl saņem piemaksu, lai uzraudzītu pašvaldības kapitālsabiedrības, tā vietā, lai iedziļinātos jautājumā, šo jautājumu „neredz”.

Pie visa augstāk minētā ir vēl daudz neskaidru jautājumu, piemēram, tas, ka PSIA „Ādažu Namsaimnieks” no 2012. līdz 2016.gadam paaugstina iedzīvotājiem tarifus, nesaskaņojot tos ar EM Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kā rezultātā deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas pašlaik zina, ka katrs dzīvoklis ir pārmaksājis EUR 15.00/mēn. visas apkures sezonas laikā.

Šādu dokumentu par to, ka PSIA „Ādažu Namsaimnieks” drīkstēja pacelt tarifus, nav, un Ādažu novada domē to visu labi zina.

Konstatēts, ka „Ādažu Namsaimnieks” (ĀN) ilgstoši ir maldinājis (krāpis?) Ādažu un Kadagas iedzīvotājus un piemērojis paaugstinātu siltumapgādes tarifu. ĀN nenoliedz, ka no SIA „Balteneko” lētāk iepirktā siltumenerģija patērētājiem pārdota par paaugstinātu cenu.

Par minēto konstatējumu ĀN kapitāldaļu turētājam Ādažu novada domes priekšsēdētājam tiek uzdots jautājums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par ĀN rīcības likumību, piestādot patērētājiem maksu par patērēto siltumenerģiju pēc tarifa, kas neatbilst ar RRPSP Regulatora lēmumu apstiprinātajam. Vienlaicīgi tiek lūgts sniegt skaidrojumu par ĀN rīcības likumību veicot darījumus ar SIA „Balteneko” kokskaidu granulu kurināmā katlos saražoto siltumu bez saskaņošanas ar SPRK.

Domes priekšsēdētājs savā atbildes vēstulē apliecina, ka „SPRK ir informēta” un „ĀN  darbībā nav saskatāmas pretlikumīgas rīcības pazīmes”. SPRK atbild, ka ĀN ir rīkojies pretlikumīgi, jo nav pildījis atbilstošu likumu normas. Informācija tiek nodota domes deputātiem. Domes priekšsēdētājs kategoriski atsakās izskatīt jautājumu domes sēdē un noraida dažu deputātu pieprasījumu veikt ĀN revīziju.

Šeit rodas vesela virkne jautājumu. Kāda iemesla pēc domes priekšsēdētājs konsekventi cenšas „piesegt” ĀN? Kāpēc ir jābaidās no revīzijas, ja domē uzskata, ka viss ir kārtībā? Vai finanšu uzraudzības institūcijām nevajadzēja to konstatēt jau agrāk? Kā ĀN izdodas apmānīt auditorus? Vai šeit nav iesaistīts arī siltumenerģijas ražotājs? Vai SIA „Balteneko” nebija jāgriežas SPRK ar jaunu tarifu projektu, tiklīdz tika saņemta domes atļauja granulu katlu uzstādīšanai blakus esošajam koģeneratoram un ūdens sildāmajiem katliem gan Ādažu, gan Kadagas ciematā? Vai nav vērojamas abpusēji koruptīvas rīcības pazīmes? Nav šaubu, ka, iedziļinoties lietā pēc būtības, var parādīties vēl daudzi citi jautājumi...

Pati PSIA „Ādažu Namsaimnieks” funkcija nodokļu maksātājiem ir traģēdija, jo jāuztur uzņēmums ar daudzām darbavietām, amatiem, kur pats PSIA „Ādažu Namsaimnieks” domes rīkotajos konkursos nav neko uzvarējis, bet šos pakalpojumus sniedz cits uzņēmējs, piemēram: zāles pļaušana, sniega tīrīšana.

PSIA „Ādažu Namsaimnieks” veic negodīgu konkurenci ar citiem Ādažu apsaimniekotājiem, kas darbojas Ādažu teritorijā.

Bet pats nosodāmākais ir apkures pakalpojuma sadārdzināšana par siltuma pārvadīšanu no apkures katla līdz patērētājam. Līdz ar ko iegūstam Ādažu apkures cenu kā vienu no visdārgākajām valstī.”

Domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka skaidrojums:

„Runa ir par konfliktu ar vienu iedzīvotāju, kam pieder dzīvoklis 5-6 stāvu mājā. Un viņš pats ir siltuma iekārtu tirgotājs. Viņam izveidojās konflikts ar „Ādažu Namsaimnieku” par to, ka viņš negrib būt pie mājas vienotās apkures, bet grib ierīkot mazu gāzes katliņu savā dzīvoklī, izlaist skursteni caur logu vai sienu. Viņš gribot maksāt atsevišķi, jo tā viņam sanākšot lētāk. Latvijā ir diezgan daudz mājau, kur tā ir nolemts. Ja mājas kopība tā nolemj, tad tā arī tiek darīts. Ādažos ir tā, ka visās mājās dzīvokļu īpašnieku kopība ir nobalsojusi par centralizēto apkures sistēmu.

Vairāk nekā 20 mājām Ādažos ir centrālā apkure, apkuri nodrošina „Ādažu Namsaimnieks”, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Vienīgais juridiskais veids, kā var apkures sistēmu veidot katrs pats atsevišķi, ir panākt to, ka mājas īpašnieku kopība nobalso par to, ka viņi grib citu sistēmu. „Ādažu Namsaimnieks” uzstāja, ka nav likumīga pamata ierīkot atsevišķu apkures sistēmu vienam atsevišķam dzīvoklim, bet tas netika ievērots, un konkrētais īpašnieks tomēr to skursteni ir taisījis. Un viņš Ādažu pašvaldībai rakstīja, ka viņam nav jāmaksā par koplietošanas telpu, kāpņu telpas utt. apsildīšanu. Tajā strīdā viņš juridiski zaudēja. Tas bija tas, kā konflikts sākās.

Ādažos siltumu ražo privātais uzņēmums, kurš piegādā siltumu pašvaldības kapitālsabiedrībai „Ādažu Namsaimnieks”, kas tālāk to piedāvā iedzīvotājiem. Tā tas ir jau kopš 1997.gada. Šis ražotājs ir pirmais koģenerācijas tehnoloģijā ražojošais uzņēmums Latvijā. Tiek ražota gan elektroenerģija, gan siltums. Vēl pat Latvijā nebija tas regulējuma dalījums, un nebija valsts atbalsts koģenerācijai. Ādažos jau vēsturiski bija vecāka tehnoloģija. Ik pa gadiem mainās regulatora metodika, noteikumi. Tad valsts izdomā subsīdijas koģenerācijai. Tas viss nāk vēlāk, bet Ādažos visu laiku ir viens un tas pats ražotājs.

Ap 2013.gadu beidzās tie 10-15-20 gadiem nolīgtais termiņš, un bija jautājums, kā Ādažiem darīt tālāk. Un tad jau tas pats Gunārs Blūzmanis bija politiski aktīvs, viņš gāja uz vēlēšanām, bet netika ievēlēts. Mēs startējām no viena saraksta. Viņa vēlme bija, lai pašvaldība pati ražo un pati pārdod siltumu, bet to privāto ražotāju “triecam prom”. Siltumu vajagot ražot no šķeldas un granulām. Bija vispārējs noskaņojums par biomasas izmantošanu siltuma ražošanā. Blūzmanis ļoti kultivēja šo ideju, jo viņš pats ir iekārtu tirgotājs. Viņam ir izdevīgi, lai Ādažos veidojas tirgus.

Tā ir otra epizode, kad cilvēks ir zināmā interešu konfliktā. Mums Ādažos bija trīs pētījumi. Tos bija veikuši „Servitum”, „Eko doma” un pats Blūzmanis. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Ādažu sistēma ir principiāli pareizi būvēta, ņemot vērā Ādažu izmērus. Bija skaidrs, ka nav nekāda pamata kaut ko radikāli mainīt, jo nav skaidri aprēķini, ka tas ļaus pazemināt tarifus.

Bija neskaidrība, kas notiks ar gāzes un naftas cenām. Tuvojās apkures sezona, nebija laika neko radikāli mainīt, un tika nolemts uz vienu, diviem gadiem pagarināt līgumu ar to pašu „Balteneko”. Tika pagarināts līgums ar nodomu, ka tas ir pagaidu režīms, jo ir nepieciešams laidums, iespējams, ar jaunām tehnoloģijām. Bija tas starta periods. Lai būtu skaidrāks tarifs un tas nelēkātu uz vienu, vai otru pusi, tika izvēlēta tā metode.

Ir tikai viens ražotājs, un līdz ar to tarifa metodi noteica tā, lai viņš neskrien pēc šķeldas. Jo, ja to piesien pie citas formulas, tad ir risks, ka tarifs Ādažos būs nesamērīgi dārgs vai nesamērīgi lēts. Tā metode tajā brīdī bija pareiza. Ar šodienas zināšanām, zinot, kādas bija cenas 2014. un 2015.gadā, tas pats Blūzmanis saka, ka toreiz vajadzēja darīt citādāk un tad būtu iznācis lētāk.

Viņš uzrakstīja arī sūdzību regulatoram. Ko dara regulators? Viņš izpēta, viņš saka, ka varēja darīt šādi, varēja darīt citādi. Regulators pasaka, ka turpmāk uzraudzīs „Ādažu Namsaimnieku”, kā viņi piemēro tarifu. Bet viņi nepiemēroja nevienu no likumā noteiktajiem bargajiem instrumentiem, ko dara, ja pakalpojumu sniedzējs blēdās vai krāpjas. Viņi neizmantoja nevienu no bargajām metodēm, ko viņi varēja darīt – atņemt licenci un vēl kaut ko. Tā sūdzēšanās neko nedeva.

Tagad nāk vēlēšanas, un tas pats Blūzmanis, manuprāt, veido jaunu politisku projektu, kur jāmusina iedzīvotāji par to, ka ar tarifu starpību viņi ir apzagti un apkrāpti. Te ir jāskatās kontekstā, kas to visu dara un kādi ir viņu īstie nolūki. Un kādi vienmēr ies līdz, jo kuram tad patīk maksāt rēķinus. Bet to tiesisko pusi par 2013.gada 10 mēnešiem jau ir vērtējis regulators. Varēja darīt dažādās metodēs. Tā ir spekulācija ar politisku vai ekonomisku mērķi, lai dabūtu nost „Ādažu Namsaimnieku” un atdotu šo tirgu kādam citam. Bet tas ir kopā ar kaut kādām politiskām nestabilitātēm.

Mums Ādažos ir traki gājis. Es esmu otro reizi mērs šajā sasaukumā un es tiku ievēlēts no tā paša saraksta, kur bija Blūzmanis. Mani nometa no amata, bet pēc pusgada man bija jānāk atpakaļ, jo bez manis tās koalīcijas nevarēja sadzīvot. Ir politiskais oportūnisms un revanšisms. Ir vēlme ar jebkuriem līdzekļiem, lai cik viņi nebūtu amorāli, ietekmēt to procesu.

Ir jāredz arī tā formālā puse. Ja iedzīvotāji uzskata, ka tas nav pareizi, tad mums tas ir jāizskata. Dome to ir skatījusi un izvērtējusi. Dome ir arī rakstiski atbildējusi. Cilvēkam nav autoritātes. Viņš pat nevar savā mājā sarunāt, lai atvienotos no tā ļaunā „Ādažu Namsaimnieka”.

Apkure Ādažos nav dārga. Viņa nebija dārga arī tad. To arī visi tie trīs pētījumi atzina, ka mēs esam prasmīgi novadījuši vienu mazākajām centrālajām siltuma sistēmām Latvijā. Neskatoties uz to, ka Ādažos ir maza sistēma, mums ir izdevies to saglabāt un izveidot jaunus tīklus – Podnieku rajons, ir pieslēgta Kadaga, kas ir Gaujas otrajā pusē. Visas tās reformas no konsultantu viedokļa ir notikušas pareizi. Mēs drīzāk esam veiksmes stāsts, nevis briesmu stāsts. Protams, var jautāt, kādēļ tarifi tajos divos gados netika piesaistīti naftas cenai. Bet to jau nevar runāt uz priekšu. Ja mums būtu šobrīd jāizšķiras, kā darīt, tad apkure ar šķeldu un granulām būtu dārgāka nekā ar gāzi, jo gāze šobrīd ir ļoti lēta.”

Ja pašvaldībai šobrīd būtu jādomā, ko darīt, mums būtu grūti lemt. Es pats gan esmu par šķeldas apkuri, jo tā ir pašu enerģētika, tas nav fosilais kurināmais un tas nav jāpērk no Krievijas. Bet reālā dzīve ir tāda, ka jau trešo gadu nafta ir lēta. Un tas pats Balteneko dedzina gāzi tikai tāpēc, ka tā ir lētāka.

Tā tirgus konjunktūra visu laiku mainās, un sanāk tā, ka tam, kuram ir apkure, ir vajadzīgi 2-3 alternatīvi enerģijas avoti, un viņš visu laiku maina un regulē. Bet ir tā spekulācija, ja mēs darītu savādāk, tad dzīvotu labāk. Monopols nopērk vienu vai vairākas iekārtas, kas ļauj ar vienu vai vairākām tehnoloģijām ražot, un viņš tur žonglē. Viņš žonglē, lai varētu pelnīt un turēt to tarifu. Var jau arī aiziet otrādi, ka tas tarifs skrien gaisā. Tad, kad bija tas pārejas posms, bija uzsvars uz tarifa stabilitāti, lai tas “neaiziet gaisā”. Neviens nezināja, kas būs.

Regulatorā, starp citu, strādā Blūzmaņa brālis. Man nav ne mazāko šaubu, ka viņi ies uz tiesu un mēģinās tur kaut ko pierādīt. Bet tas beigsies bezjēdzīgi. Tam ir tikai viens mērķis – musināt iedzīvotājus. Jo tas ir populāri pirms vēlēšanām – pārmest, ka par kaut ko tiek pārmaksāts. Mums Ādažos ir viens no mazākajiem siltuma tīkliem, mums ir objektīvi, ka administratīvās izmaksas ir augstākas, jo mums ir maz mājokļu. Mums nav karstā ūdens, mēs to atvienojām pirms divdesmit gadiem. Iedzīvotājiem siltais ūdens ir centralizēts, bet karsto ūdeni viņi ražo katrs ar savu boilerīti. Tas nozīmē, ka siltuma ražotājs un siltuma tirgotājs sešus mēnešus strādā un sešus mēnešus stāv dīkā. Tātad tarifs ir mazliet augstāks, jo nestrādā visus divpadsmit mēnešus. Cilvēki viņiem ir jānodarbina arī vasarā. Viņus nevar uz pusgadu palaist brīvlaikā.

Sanāk, ka sistēmas īpatnības dēļ tarifam mums ir jābūt dārgākam. Piemēram, Rīgā visas iekārtas ir jāamortizē uz 12 mēnešiem, bet Ādažos mēs to varam amortizēt tikai uz sešiem mēnešiem. Kamēr neražo karsto ūdeni, mums tas tarifs vienmēr būs augstāks. Tas ir dēļ šīs īpatnības. Bet mēs Ādažos esam pa vidu, mēs neesam dārgais gals. Ja Ādaži būtu visdārgākie un politiķi būti kaut ko sadarījuši par labu kādam vienam monopolistam – atdevuši, pārdevuši utt., tad varētu mums kaut ko pārmest. Bet tā nav taisnība. Tas ir ticības jautājums. Es arī nesaprotu, kādā formulā tarifs tiek rēķināts. To saprot tikai regulatora speciālisti.

Pat neviena tiesa to nevar saprast. Nav jau tāda autoritāte ne dzīvokļu mājā, ne pašvaldībā, kura var precīzi saprast un izrēķināt. Mums ir jābūt labiem pārvaldības principiem, ka,izvēloties kādu metodi, mēs to darām ar labu gribu, piemēram, lai neceltos tarifs. Un iepriekšējos periodos nav nekas darīts par sliktu iedzīvotājiem. Tās ir muļķības.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...