Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, savulaik sevi par žurnālisti dēvējusī Aija Cālīte-Dulevska nāca klajā ar padomju laikus atgādinošiem pārmetumiem Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā, kas izvēloties nepareizus intervējamos cilvēkus, Pietiek gan Cālītei-Dulevskai, gan visai padomei nosūtīja virkni precizējošu jautājumu, izsakot vēlmi saņemt gan to cilvēku sarakstu, kuri "spēlē vienos vārtos", gan arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki „pārāk bieži” aicināti uz minēto raidījumu. NEPLP no savas locekles izteikumiem norobežojās, savukārt pati Cālīte-Dulevska no atbildēm izvairījās. Nu publicējam administratīvās tiesas argumentāciju – kāpēc Cālītei-Dulevskai ir tiesības runāt visu, kas vien ienāk prātā, kamēr šai runāšanai neseko darbi.

„Rīgā, 2012.gada 24.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese E.Apine konstatēja:

[1] 2012.gada 18.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteikums, kurā izteikti turpmāk norādītie lūgumi:

[1.1] ierosināt administratīvo lietu un uzlikt par pienākumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk arī - NEPLP) sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu;

[1.2] uzlikt NEPLP par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

[2] Pieteikumam pievienots pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegums NEPLP loceklei Aijai Cālītei - Dulevskai, ar kuru pieteicējs uzaicinājis NEPLP locekli Aiju Cālīti - Dulevsku sniegt to cilvēku sarakstu, kas pēdējā laikā ir aicināti uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā", kā arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki pārāk bieži aicināti uz minēto raidījumu. Pieteicējs savu lūgumu pamatojis ar argumentu, ka NEPLP locekle Aija Cālīte - Dulevska biznesa portālam nozare.lv esot paziņojusi, ka pēdējā laikā uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā" tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". Vienlaikus pieteicējs izteicis lūgumu saņemt no NEPLP locekles Aijas Cālītes - Dulevskas kritērijus lietotajam terminam „pārāk bieži".

Pieteicējs iesniedzis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstuli Nr.01-10/09-L/492, kurā norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Papildus norādīts, ka tikšanās iespējama tikai, sākot no 30 jūlija.

No pieteikumā norādītās argumentācijas neizriet, ka pieteicējs pārsūdzētu iestādes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi. Pieteicējs norāda, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstule Nr.01-10/09-L/492 pēc būtības ir atteikums sniegt informāciju, kurā nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība.

Izvērtējot pieteikumā izteikto lūgumu kopsakarā ar pieteicēja izteiktajiem apsvērumiem, secināms, ka pieteicēja interesēm atbilst prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības.

[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmajai daļai, pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu);

2) iestādes faktisko rīcību;

3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu;

4) publiski tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību vai izpildes pareizību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta otro daļu, pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta otrajai daļai, likuma pamatmērķi ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.

No likumā sniegtajiem formulējumiem izriet, ka izskatīšanas priekšmets administratīvajā tiesā var būt iestādes konkrēts lēmums vai konkrēta rīcība, kas attiecas uz konkrētu personu vai personu grupu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 7.septembra lēmums lietā Nr.SKA- 212).

[4] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu, likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

No iepriekš minētā secināms, ka iestāde var atbildēt tikai uz lūgumiem, kas saistīti ar iestādes kompetencē esošo pārraudzības sfēru.

Publikācijā laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" norādīts, ka:

„Portāla politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja aicināja NEPLP pārbaudīt, „kādas saites Latvijas Radio saista ar polittehnologiem", un pauda prieku, ka arī NEPLP izbrīnījusi personāliju izvēle. Uz to Cālīte-Dulevska skaidroja, ka lūgs Monitoringa centru „uzskaitīt, cik adekvāta ir personāliju izvēle, kā ar viedokļu daudzveidību". Šīs izpētes dati tikšot publiskoti NEPLP mājaslapā. Vēlāk biznesa portālam Nozare.lv Cālīte-Dulevska skaidroja, ka pēdējā laikā uz šo Latvijas Radio raidījumu tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". „Skaidrs, ka programmas veidotājam ir savi argumenti par aicinātajiem viesiem un par to var diskutēt, tomēr ir nekorekti aicināt cilvēkus, kas spēlē „vienos vārtos". Cilvēks, kas iepriekš skaidri un gaiši deklarējis, ka strādā Tautas partijas un „Saskaņas centra" labā, tiek aicināts komentēt Nacionālās apvienības viedokli saistībā ar tieslietu ministra demisiju. Kā tādiem var ticēt?" jautāja Cālīte-Dulevska"".

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Senāts) ir atzinis, ka, lai konkrētu darbību (bezdarbību) atzītu par iestādes faktisko rīcību, nepieciešams konstatēt vairāku to kvalificējošu elementu kopumu, proti, ka darbību veikusi iestāde, tā veikta publisko tiesību jomā, ka personai uz šo darbību ir tiesība, vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē (sk. Senāta 2006.gada 22.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-459 11.punktu).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā ir noteikts valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tiesneses ieskatā minētais valsts pārvaldes pienākums ir saistāms ar iestādes veicamajām funkcijām. Tas ir, kā darbība publisko tiesību jomā un attiecīgi administratīvā procesa kārtībā būtu vērtējama tāda informācijas izplatīšana, kas izriet no konkrētas NEPLP funkcijas (ja informācija izplatīta, realizējot konkrētu publisku funkciju).

[5] Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmajai daļai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā ari uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 8.punktu, NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

[6] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Līdz ar to secināms, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, tomēr NEPLP ir tiesīga uzraudzīt un veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu monitoringu, pārbaudot, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās netiek iekļauti materiāli, sižeti, kuru iekļaušana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai starptautiskajos līgumos pielīgtajām saistībām. Šādā aspektā NEPLP darbojas publisko tiesību jomā.

No publikācijas laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" var secināt, ka Aija Cālīte-Dulevska ir izteikusi savu viedokli par to, ka Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā" pārāk bieži piedalās noteiktu politisko spēku pārstāvji, kuru politiskā pārliecība ir jau iepriekš deklarēta, un kuru viedoklis konkrētajos jautājumos ir paredzams.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts, kādos gadījumos NEPLP ir tiesīga monitoringa ietvaros iedarboties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību programmu un raidījumu veidošanā, tomēr ne no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, ne no citiem normatīvajiem aktiem neizriet NEPLP tiesības kontrolēt, kāda politiskā novirziena pārstāvji piedalās raidījumos, cik bieži piedalās, un kādu viedokli pauž konkrētie raidījuma dalībnieki. Bez tam likumdevējs ir tieši paredzējis, ka NEPLP darbība nav saistīta ar politiskajām interesēm, to realizāciju, Elektronisko sakaru līdzekļu likumā iekļaujot normu (likuma 56.panta ceturtās daļas 1.punkts), ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas izteiktais viedoklis nav saistāms ar iestādes darbību publisko tiesību jomā, jo likumdevējs nav deleģējis NEPLP tiesības kontrolēt, cik bieži un kādos raidījumos personas izsaka savu politisko pārliecību. Ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, to darbība no NEPLP puses var tikt ierobežota tikai likumā noteiktajos gadījumos un paredzētājā kārtībā. Arī NEPLP amatpersonas viedoklis par to, ka nepieciešams uzsākt monitoringa procesu raidījumā „Krustpunktā" nav darbība publisko tiesību jomā, jo nerada personai ne tiesiskas, ne faktiskas sekas, kas var tikt radītas tikai tajā gadījumā, ja iestāde nolemj uzsākt monitoringa procesu. Neatkarīgi no tā, ka kāda persona ieņem amatu valsts pārvaldē, šī persona var rīkoties iestādes vārdā un uzdevumā, gan arī paust savu personīgo viedokli un pārliecību. Iepazīstoties ar raksta saturu, kas atspoguļo Aijas Cālītes-Dulevskas viedokļa apkopojumu gan no sociālajiem tīkliem (Tvvitter), gan portālam nozare.lv, nav pamata secinājumam, ka persona būtu realizējusi kādu valsts pārvaldes funkciju.

Bez tam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes -Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 ir norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem, no kā secināms, ka pieteicējs netiek ierobežots savās tiesībās vērsties iestādē Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā ar sev interesējošajiem jautājumiem.

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktam, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ievērojot to, ka prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, pieteikums šajā daļā ir atsakāms pieņemt.

Ievērojot to, ka pamatprasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, nav skatāms arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu (atvainošanos).

Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja pieteicējs uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 paustais viedoklis vai cita rīcība skar pieteicēja godu vai cieņu, pieteicējs var vērsties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā, atbilstoši piekritībai.

Civilprocesa likuma 1 .pants noteic, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikumā. Saskaņā ar šā likuma 2352.' pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. (22.12.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2006.)”

Novērtē šo rakstu:

17
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...