Administratīvo tiesu materiāli pārliecinoši rāda: prezidents Rinkēvičs būs vēl izšķērdīgāka, uzpūtīgāka un augstprātīgāka Levita kopija un vadās līdzi uz ārzemēm savus "drēģerus". 4. daļa
PIETIEK16.05.2023.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Ja Jaunajai Vienotībai izdosies valsts prezidenta amatu “sarunāt” savam pašreizējam oficiālajam kandidātam – ārlietu ministram, bijušajam Valda Zatlera kancelejas vadītājam un īstajam Saeimas atlaišanas rīkojuma organizētājam Edgaram Rinkēvičam, tādā gadījumā Latvijai būs nevis tiesiskumu un atklātību cienošs valsts prezidents, bet gan vēl izšķērdīgāka, uzpūtīgāka un augstprātīgāka Egila Levita kopija.
Par to liek domāt aizvadīto gadu administratīvo tiesu spriedumi un Edgara Rinkēviča vadītās ministrijas paskaidrojumi, kurus turpina publicēt pietiek.com. Tie demonstrē nepārprotamu pārliecību – šī politiķa ieskatā nodokļu maksātāju nauda tiek uzskatīta par savu personisko un brīvi tērēta visdažādākajām vajadzībām, par to sabiedrībai neatskaitoties, un tāpat sabiedrībai nav nekādu tiesību zināt par to, ar kādu pamatojumu valstiskā līmenī tiek pieņemti pat tai īpaši būtiski lēmumi.
Lai nevajadzētu atklāt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošā Mārtiņa Drēģera ārvalstu komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija, kura saistībā ar šo ziņu slēpšanu cietusi zaudējumu jau vairākās administratīvajās tiesvedībās, ir vērsusies Augstākās tiesas senātā.
Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un konkrēti ministrs E. Rinkēvičs kadru jautājumus risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Taču jau ilgāku laiku Ārlietu ministrija slēpj kā ārlietu ministra E. Rinkēviča komandējumu izmaksas un maršrutus, tā arī ziņas par ministra līdzbraucējiem un šo braucienu lietderīgumu.
Ziņas par ārvalstu braucieniem par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs E. Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku M. Drēģeri, Pietiek.com sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicēta fotogrāfija, kurā bija redzams, kā E. Rinkēvičs uz svinīgo koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī ierodas kopā ar savu padomnieku preses jautājumos M. Drēģeri.
Kad Ārlietu ministrija vēl publiskoja informāciju par E. Rinkēviča komandējumiem, tā liecināja, ka savu gados jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ļoti daudzos ārvalstu komandējumos, kuros šāda preses sekretāra līdzdalība ir grūti pamatojama ar darba vajadzībām.
Aizdomas par šādas līdzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vēl nopietnākas padara fakts, ka to, kāda tieši bijusi M. Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Saistībā ar šo ziņu slēpšanu E. Rinkēviča vadītā ministrija ir zaudējusi jau vairākās administratīvajās tiesvedībās. Taču, vienalga nevēloties sabiedrībai atklāt izmaksas šiem braucieniem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, Ārlietu ministrija ir vērsusies ar kasācijas sūdzībām Augstākajā tiesā.
Pietiek.com šodien publicē vienu no šīm kasācijas sūdzībām, kuros E. Rinkēviča vadītā ministrija izskaidro, kāpēc tās vadība nevēlas, lai sabiedrība uzzinātu, kādiem nolūkiem tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
